Liepājas viens no vecākajiem un arhitektūras ziņā visizsmalcinātākajiem apbūves rajoniem pie Jūrmalas parka īsā laikā zaudējis vairākas vēsturiskās villas. Nu zūd Rostovsku villa.

Lēni agonizējot un tagad vecos pamatus atrādot, pazudusi par Gaiļa graustu dēvētā Peldu iela 43/45. Nupat, ielas pretējā pusē straujā "demolatoru akcijā" drupās pazuda "Štrausa villa". Taču šīs ēkas nebūs vienīgās. Padevīgā rindā nojaukšanai stāv arī citas vecās villas no kādreizējās, pirms diviem kariem postās Liepājas godības.

Vizuāli un fiziski apdraudēta ir Kūrmājas prospektā 19 klusi zemē grimstošā bijusī Rostovsku villa. Lai gan tā slejas tik prestižajā Kūrmājas prospekta un Uliha ielas krustojumā, tai jau ilgus gadus nav atradies īstenais saimnieks. Nu jau koka villas augšstāva greznais balkons pastutēts ar neēvelētiem baļķēniem!

Rostovsku kuplā ģimene Liepājā ieradās deviņpadsmitā gadsimta beigās no tagadējās Bobruiskas Baltkrievijā. Droši var teikt, ka šīs ģimenes, galvenokārt brāļu Lazara un Hirša, kā tirgotāju un rūpnieku veiksmes stāsts saistīts ar Liepājas – Romnu dzelzceļu un pa to uz Liepāju pārvadājamo preču starpniecības biznesu. Liepājā plašāk pazīstamāks un arī turigāks bija Lazars Mendeļa dēls Rostovskis. 1896. gadā viņam piederošās "L. Rostovsksis un kompānija" eksportēja uz ārzemēm krievu rudzus, auzas, baltkrievu muižās izaudzētos linus un ukraiņu kviešus ap 6 miljonu rubļu vērtībā. Statistiski tas nozīmēja ap 10% no to gadu Liepājas eksporta preču vērtības.

20. gadsimta sākumā Lazars Rostovskis Jaunajā Ostmalā (tagad Brīvības un Jaunās Ostmalas krustojums) nodibināja pirmo linoleja fabriku, kas darbojās līdz 1914. gadam. Fabrika bija bēdīgi slavena ar biežajiem strādnieku streikiem, demolēšanas un dedzināšanas gadījumiem, jo tajā darbojās ļoti spēcīgi sociālistu (Bunds) un sociāldemokrātu slepenie pulciņi.

Jaunākais brālis Hiršs Rostovskis tajā pašā laikā Vakzāles ielā (tagad Rīgas iela) 14 un 16 uzbūvēja portugāļu  korķa apstrādes fabriku.

Par Rostovsku rūpnīcām sen kā aizmirts, taču joprojām saglabājušās viņu ģimenes villas gan Peldu ielā 56, gan Kūrmājas prospektā 19. Sevišķi pēdējā arī tagad pievērš Liepājas arhitektūras gardēžu novērtējumu ar kopumā autentisko baltkrievu kokamatnieku filigrāno, tā saukto sādžas koka mežģīņu vijumu. Tradīcionāli piedēvēt villas arhitekta autorību Berči, senioram, šoreiz gan nav pamata, visdrīzāk tas varētu būt Pauls Demme.

Kādreiz uzņēmīgo brāļu mūžs noslēdzās divdesmito gadu sākumā. Piedzīvojot bijušās cara Krievijas preču tranzīta apstāšanos, Rostovsku rūpali izputēja.

Zem bankrota āmura 1924. gadā nonāca Lazara Rostovska īpašums Jūras ielā 25, bet 1928. gadā izūtrupēja Hirša Rostovska māju Tirgus ielā 29. Viņam piederošo namu Vakzāles (Rīgas) ielā 14 un 16 Liepājas apriņķa valde jau bija nopirkusi 1925. gadā.

Peldu ielas 56 villa visus Latvijas I Republikas laiku īpašumu sarakstos atzīmēta kā "Rostovsku matojums", kaut visus divdesmitos un trīsdesmitos gados tur saimniekoja pavisam citi ļaudis. Kūrmājas prospektu 19 Rostovskiem izdevās saglabāt, un tur dzīvoja viņu bērni.

Trīsdesmitajos gados villā dzīvoja Hirša meita, jaunkundze Celestīna Rostovska, franču valodas un klavierspēles privātstundu skolotāja. Liepājniece, mūziķe un skolotāja Elvīra Spinga savās atmiņās rakstījusi: "Tur visu dienu skanēja muzīka".

Šajā mājā arī pēc I pasaules kara bija iksestdienas muzikāli izrīkojumu un salonmūzikas vakari, kurus apmeklēja toreiz Liepājā pazīstami fabrikanti Vilhelms Blumbergs, Georgs Puherts, Hermanis Grušlavskis, Valentīns un Brūno Hercenbergi.

Bijusī Rostovsku villa ir kā zelta poga pie Kūrmājas prospekta svārka. Ļoti ceru, ka pēdējā minūtē pirms pusnakts zudības tumsas ieradīsies tās glābējs.