Izrādās, Liepājā ir akreditēta, valsts dotēta mācību iestāde, kurā mācību process notiek nevis valsts valodā, bet „bilingvāli” – latviešu un krievu valodā.

Kādu dienu nejauši iznāca saruna ar liepājnieci, kuras dēls bija mācījies Liepājas Jūrniecības koledžā, bet pēc laika no skolas izstājies un devies strādāt uz Lielbritāniju.

Dēls nav turpinājis mācības, jo... nav pietiekami labi pratis krievu valodu, bet Jūrniecības koledžā mācību procesā tā tiekot lietota ļoti daudz!

Noskaidroju, ka ne jau viņas dēls vienīgais nav spējis normāli mācīties krievu valodas nezināšanas dēļ – šā iemesla dēļ aizgājuši arī citi latviešu puiši, īpaši no lauku novadiem.

Nolēmu painteresēties, kā kaut kas tāds iespējams valsts finansētā, akreditētā mācību iestāde, kurā mācībām būtu jānotiek valsts valodā.

Vispirms aprunājos ar Jūrniecības koledžas bijušajiem audzēkņiem, kuri atzina, ka krievu valodas dominante mācību procesā patiešām pastāv.

Lūk, ko man atrakstīja viens no aizgājušajiem: „Es patiešām aizgāju no Jūrskolas krievu valodas dēļ. Daudzi skolotāji runāja krieviski un pat uzdeva mājas darbus krieviski, līdz ar to nesapratu ko stundā apspriež un, protams, reizēm pat nezināju kāds mājas darbs uzdots. Tas ietekmēja manas atzīmes. No krievu valodas maz ko saprotu, jo mācos tikai angļu un vācu valodu. Visi skolotāji nerunāja krieviski, piemēram, latviešu valodā un literatūrā, jūras ceļu ģeogrāfijā (vienīgi, ja kāds nesaprata, tad paskaidroja krieviski), sportā. Vairāk arī neatceros, kur runātu ar mēru krievu valodā, pārējos priekšmetos daudz runāja krievu valodā.”

Cits bijušais skolas audzēknis no latviska Kurzemes piejūras pagasta saka: „Jūtos apmānīts, jo, stājoties Jūrskolā, man neienāca prātā, ka būs jāmācās krieviski. Līdz tam vispār nepratu krievu valodu. Būtu zinājis uz ko eju, būtu savlaicīgi sācis to apgūt.”

Puisis vaino Jūrniecības koledžas administrāciju, kas neinformējot topošos audzēkņus par to, kas viņus sagaida. Viņš uzskata, ka koledžas mājaslapā būtu jāievieto informācija, kas topošajiem audzēkņiem liktu savlaicīgi gatavoties tam, ka daļēji būs jāmācās krievu valodā.

Uzzinot šos faktus, devos uz Jūrniecības koledžu. Izdevās satikt Dzintru Putniņu, vienu no koledžas direktora vietniecēm, kas koledžā māca arī latviešu valodu. Līdz šim biju domājis, ka visi latviešu valodas pasniedzēji ir kvēli valodas patrioti un aizstāvji, kuri sava priekšmeta pasniegšanu uztver kā sava veida misiju. Taču mūsu sarunas gaitā guvu pārliecību, ka attieksme pret latviešu valodu un latvisko pašapziņu skolas vadībai ir vienaldzīga.

„Jūrā nerunā latviski”
Lai gan koledžas direktora vietniece apgalvoja, ka mācības skolā notiek tikai un vienīgi valsts valodā un visi pasniedzēji esot nokārtojuši valsts valodas atestāciju augstākajā līmenī, sarunas gaitā bija dzirdami izteikumi, kas liecināja pavisam ko citu: „Ko mūsu audzēknis darīs jūrā bez krievu valodas?”, „Jūrā ar viņu neviens nerunās latviski”, „Mūsu skolā latviešiem ir iespējas apgūt krievu valodu, kas ir milzīga bagātība”, „Krievu valoda ir viena no jūrniecības valodām”...

Nebūt nenoliedzot, ka jebkuras valodas zināšanas bagātina cilvēku, un, pieņemot, ka krievu valodas zināšanas jūrnieka darbā var būt ļoti noderīgas, gribēju zināt, kā koledžā var apgūt šo valodu, ja mācību programmā kā vienīgā svešvaloda minēta tikai angļu valoda?

Putniņa bija spiesta atzīt, ka vispārizglītojošie priekšmeti gan tiekot mācīti valsts valodā, bet speciālie 3. un 4.kursā notiekot bilingvāli – latviešu un krievu valodā.
Jautāju, vai tas ir likumīgi, taču konkrētu atbildi nesaņēmu, vien emocionālas tirādes par to, ka bez krievu valodas jūrnieki nevar iztikt.

Ja jau mācības reāli notiek divās valodās, kāpēc tad topošie audzēkņi savlaicīgi netiek brīdināti, ka būs jāsaskaras ar šādu situāciju? Kāpēc koledžas mājaslapā nav informācijas, ka savlaicīgi jāapgūst krievu valodas pamatzināšanas, lai koledžā varētu mācīties pilnvērtīgi.

Putniņas atbilde bija, ka tādu informāciju nevarot izplatīt, jo Liepājas Jūrniecības koledža esot skola ar latviešu mācību valodu”…

Piekāpjas krievvalodīgo nezināšanas priekšā
Ja jau krievu valodas zināšanas ir tik nepieciešamas jūrnieku arodā, kāpēc skola nenodrošina krievu valodas kā svešvalodas apguvi? Pie vainas esot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteikumi, kas profesionālās mācību iestādēs paredzot mācīt tikai vienu svešvalodu.

Te gan jāpiebilst, ka skolai neviens nevar aizliegt fakultatīvi mācīt vēl otru svešvalodu, ja skolas administrācija to uzskata par nepieciešamu. Visticamāk šāda nepieciešamība tiešām pastāv, jo Latvijas valsts nenodrošina topošos jūrniekus ar specializēto mācību literatūru latviešu valodā, un lielākā daļa mācību grāmatu pieejamas krieviski.

Putniņa atzīst, ka arī pati bieži latviešu valodas stundās pārejot uz krievu valodu, jo daudziem audzēkņiem pēc krievu pamatskolas beigšanas esot grūtības saprast un mācīties latviski: „Man klasē ir viens kadrs, kuram gada laikā nevaru iemācīt, kā pareizi latviski rakstīt vārdu un uzvārdu.”

Protams, var pieņemt, ka valsts izglītības sistēma ir tik impotenta, ka Latvijas valstī cittautietis pēc pamatizglītības iegūšanas nav spējīgs tālāko izglītību apgūt latviešu valodā, un tas būtu atsevišķas izpētes vērts fakts, taču tūlīt gribas uzdot jautājumu: kādas tad ir Jūrniecības koledžas prasības saviem topošajiem audzēkņiem? Kā koledžā var iestāties cilvēks, kurš nav spējīgs saprast un izteikties latviski, pat uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu valsts valodā?! Runa taču nav par kādu palīgskolu garīgi atpalikušajiem!

Kad lūdzu komentēt situāciju, ka vairāki audzēkņi atstājuši mācību iestādi, jo nav pietiekami pratuši krievu valodu, Putniņas kundze sliecās vainot pašus aizgājējus – neesot gribējuši mācīties, un valodas problēma esot tikai sagudrots iemesls, lai sevi attaisnotu.

Noklausos arī nicīgus spriedumus par latviešu mentalitāti, par to, kā latvieši salūzt pie pirmajām grūtībām. Cilvēkiem, kas gribot mācīties, valodas barjera nepastāv, un esot vienalga kādā valodā mācīties, turklāt audzēkņiem jābūt priecīgiem, ka var apgūt krievu valodu.

Pēc sarunas ar administrācijas pārstāvi, uzrunāju arī dažus latviski runājošus audzēkņus, apjautājoties, kāda ir situācija ar valsts valodas lietošanu stundu laikā.

Puiši apstiprina, ka manā rīcībā esošie fakti ir pareizi. Tik tiešām vairāki speciālie priekšmeti pārsvarā tiekot pasniegti krievu valodā, jo skolotāji esot krievi. Tiem, kas krieviski pietiekami labi neprotot, esot iespēja saņemt paskaidrojumu arī latviski (lai gan vajadzētu būt otrādi!), taču, piemēram, elektrotehnikas priekšmeta pasniedzējs latviski vispār nerunājot, tikai izdalot mācību materiālus latviski. Jautāti, vai šāda situācija neapgrūtina mācības, puiši nosmejas, ka krieviem esot grūtāk, jo no viņiem šajās stundās reāli prasot, bet latviešus, kas krieviski nerunā, atstājot mierā.

Iznāk, ka krievi reāli piedalās stundā, bet latvieši tiek likti mierā! Kurš te ir ieguvējs?

Cik tad vispār latviešu mācās šajā izglītības iestādē? Izrādās, tāpat kā padomju okupācijas laikos, kad šķērslis bija „sliktā biogrāfija” vai radu raksti, latvieši joprojām ir mazākumā! Lai gan ar precīzu statistiku netiku iepazīstināts, tomēr, pēc Putniņas teiktā, piemēram, topošo jūras mehāniķu otrajā kursā mācās 22 krievvalodīgie un tikai septiņi latvieši.

Sūdzības saņem arī Izglītības pārvalde un valodas inspektore
Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova atzina, ka arī viņa saņēmusi sūdzības par Valsts valodas likuma pārkāpumiem Jūrniecības koledžā, taču, tā kā šī mācību iestāde ir tieši pakļauta IZM, viņa neko nevarot darīt šajā situācijā.

Ministrijas valsts sekretāra vietniece Inese Stūre lūdza rakstveidā atsūtīt manā rīcībā esošos faktus, solot tos pārbaudīt. Kā pārbaudīs, to nestāsta, taču atzīst, ka Valsts valodas likums mācību iestādē jāievēro bez jebkādām atkāpēm.

Runāju arī Valsts valodas centra inspektori Viju Āboliņu, kas arī atzīst, ka Jūrniecības koledža tās redzeslokā ir jau gadiem ilgi. Āboliņa neslēpj, ka par šo mācību iestādi sūdzības saņem regulāri, taču esot bezspēcīga cīnīties ar esošo situāciju.

Varot jau kontrolēt, bet tajās dienās situācija tiekot „aiz matu galiem” pievilkta, un formālu pārkāpumu neesot. Pārbaudi nevarot veikt skolā stundu laikā nepamanīti, tādēļ pieķert pārkāpumos esot faktiski neiespējami.

Kāds varētu būt risinājums, lai Liepājas Jūrniecības koledžā tomēr tiktu panākta Valsts valodas likuma ievērošana un latviska mācību vide?

Āboltiņas atbilde ir, ka vienīgais iedarbīgais risinājums ir pilnībā nomainīt gadiem ilgi stagnējošo koledžas vadību – varbūt tad situācija beidzot mainīsies.