Portāls pietiek.com aktualizējis jautājumu par valsts valodas lomu "Liepājas metalurgā", uzsverot, ka LM padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins ne tikai nerunā, bet arī nesaprot latviski.

Nedēļas sākumā tiekoties ar Valdi Dombrovski, LM padomes priekšsēdētājs latviski nespējis pateikt ne vārda un tikai ar grūtībām spējis saprast latviski runājošo premjeru. Tiek citēts Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke, kurš pietiek.com lakoniski komentējis starp Dombrovski un Zaharjinu notikušo sarunu: „Premjers ar Zaharjina kungu runāja latviski, savukārt Zaharjina kungs runāja krievu valodā.”

Pietiek.com raksta arī, ka Sergejs Zaharjins ticis sodīts par Valsts valodas likuma neievērošanu. Šo informāciju irliepaja.lv apstiprina arī Valsts valodas centra Kurzemes inspektore Vija Āboliņa, kas pārbaudījusi Zaharjina latviešu valodas prasmi un atzinusi to par neapmierinošu. Šā gada 7.janvārī viņš sodīts ar naudas sodu.

Pēc Vijas Āboliņas vārdiem, latviešu valodas sargu uzmanībā "Liepājas metalurgs" nonācis ne reizi vien, un problēmas ar Valsts valodas likuma ievērošanu uzņēmumā ir pastāvīgas. Zaharjins vismaz ar inspektori esot sadarbojies, apsolījis uzlabot latviešu valodas zināšanas un nomaksājis uzlikto sodu, taču esot citi vidēja līmeņa vadītāji, kuri latviski nerunājot, un, turklāt kategoriski atsakoties tikties ar inspektori, tādējādi traucējot veikt darba pienākumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem „Par valsts valodas zināšanu apjomu” uzņēmuma padomes priekšsēdētājam valsts valoda ir jālieto augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1), t.i., personai jāspēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, jālasa un jāsaprot dažāda satura un sarežģītības teksti, jāspēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules), kā arī citus tekstus, bez grūtībām jāuztver un jāsaprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras teksti par dažādām tēmām.

Savukārt „Valsts valodas likuma" 7. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tas nodrošina tulkojumu valsts valodā.

Jautājām inspektorei, kāpēc Zaharjins sodīts tikai tagad, lai gan gadiem ilgi bijis uzņēmuma vadībā, un, neapšaubāmi, piedalījies tā pārvaldē. Zaharjins Valsts valodas centram esot stāstījis, ka valdes sēdēs nerunājot, bet tikai klausoties, ko citi apspriež.

Neatbildēts arī paliek jautājums,  kā šis Baltkrievijā dzimušais, krieviski runājošais ebrejs ticis pie Latvijas pilsonības? Informācija liecina, ka LR pilsonību viņš 1999.gadā ieguvis naturalizācijas kārtībā, tātad kārtojis arī valodas eksāmenu.
Bet tas jau būtu cits stāsts par to, cik vispār vērti ir valsts valodas eksāmeni, un Latvijas pilsonība, ja pie tās var tikt, neizpildot viselementārākās, jau tā nesamērīgi liberālās naturalizācijas kārtības prasības.