Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 72 Esteres un 9 Hermīnes.

Dzimšanas dienā sveicam mākslinieci Guntu Krastiņu.
Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu profesionāla māksliniece, mākslas maģistre, kuras ikdiena un laime ir gleznošanā. Ja vien ir iespējams, manas dienas paiet manā darbnīcā. Vēl mans prieks ir mākslas studijas vadīšana Rucavā. Tur ir brīnumaini, radoši un mīļi bērni, kuri soli pa solim apgūst šo brīnumu – mākslas pasauli. Esmu izveidojusi un vadu mākslas biedrību ''Impasto'', kura nodarbojas ar mākslas pasākumu organizēšanu, izstāžu veidošanu. Aktīvi piedalos plenēros, simpozijos, kuri dod ierosmes un iedvesmu manā radošajā darbā. Vēl es pasniedzu privātstundas cilvēkiem, kuri vēlas radīt brīnumu – mākslu, sevi izpaužot zīmējot un gleznojot.

Vai atceraties, kā pirmo reizi paņēmāt rokās otu un gleznojāt?
Ļoti labi atceros savus mākslas darbības pirmsākumus. Liksies dīvaini, bet es sevi atceros kā mazu ķiparu – aptuveni divu gadu vecumā – sēžot pie milzīgas akvareļu kastes un triepjot krāsas uz papīra. Te jāpaskaidro, ka kaut kādu augstāko spēku ietekmē, mana māte, vēl būdama manis gaidībās, domāja, ka viņas bērns būs mākslinieks! Vēl tagad palikušas sajūtas no bērnības – tas milzīgais prieks radīt savu pasauli, kad manas fantāzijas uzklājas uz baltās papīra lapas un dzimst kas brīnumains. Vēlāk jau sekoja skolas un mācīšanās, bet nekad neesmu pazaudējusi sevī šo laimes sajūtu, kad uz baltā audekla vai papīra lapas top mana pasaule un tikai mana.

Kas ir jūsu iemīļotās tēmas un objekti?
Grūti izdalīt kādas tēmas vai objektus, kuras man dominētu, jo notiek simbioze starp iekšējām sajūtām un realitāti dabā. Savu iekšējo pasauli vislabāk spēju attēlot liriskajā abstrakcionismā, bet reizēm es strādāju arī klasiskajā reālisma stilā, īpaši gleznojot vienu no savām mīļākajām tēmām – jūru. Jūra man ir īpaša tēma, ko es gleznoju, tā ir mana lielā mīlestība. Tāpat mani fascinē cilvēka portrets. Pie tā es pieeju ar ļoti lielu pietāti, tā ir milzīga atbildība, jo es nedrīkstu iejaukties cilvēka iekšējā pasaulē, bet man ir jāataino cilvēka nevis vizuālā, portretiskā identitāte, bet gan tas, lai glezna nestu informāciju par cilvēka garīgumu. Bet manās fantāziju gleznās, liriskajās abstrakcijās, viss notiek sajūtu līmenī un tēli nāk no kosmosa un iemiesojas gleznā.

Kur jūs gūstat iedvesmu?
Man vienmēr šķiet dīvaini, kad cilvēks saka – es gaidu iedvesmu, lai sāktu gleznot. Man drīzāk ir pretēji – man kļūst nemierīgi, ja man kaut vai brīdi nebūtu iedvesmas, lai gleznotu. Es vienkārši dzīvoju iedvesmā gleznot un no tās neizeju, patiesībā sakot, es pat nezinu, kas mani spētu izraut no šī stāvokļa – nebūt iedvesmai, kad esi savā darbnīcā pie baltā audekla. Godīgi sakot – ideju, ko gleznot, ir stipri vairāk par iespējām un laiku, lai to fiziski izdarītu. Īpaši iekšēji sajūtu impulsus esot labā koncertā, teātra izrādē, laukā, dabā, pie jūras – iedvesma mīt visur – tai tikai ir ar mīlestību jāpieskaras un – tā paliks pie tevis!

Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Tieši šobrīd aktuāli man ir „3x3” nometne, kas notiek Rucavā. Tajā es vadīšu mākslas nodarbības.

Kādas ir raksturīgākās jūlija sajūtas?
Jūlijs man vienmēr asociējas ar sauli, jūru, siltumu. Un, protams, manu dzimšanas dienu, kuru vienmēr iznāk svinēt diezgan neordināri, dažādu iemeslu dēļ, un tas ir tik aizraujoši!

Kādas ir jūsu pirmās atmiņas par Liepāju?
Liepāja man asociējas ar smaržu! Jo tā, kā smaržo Liepāja jūlijā – nesmaržo nekur citur pasaulē – jo zied liepas! Un šī smarža burtiski ievelk sevī, liek smaidīt un elpot dziļi, dziļi... Kā lai smaržu attēlo audeklā? Būs par ko padomāt...

Kura ir jūsu mīļākā vieta Liepājā? Ko pilsētā gribētos citādāku?
Liepājā mani ir apbūris Karostas rajons – ar savām senatnīgajām celtnēm, katedrāli, visas šīs vietas enerģētiku – tā ir tik spēcīga, ka tur reāli var smelties spēku, arī forti. Fascinē Raiņa iela, visas tās garumā ir tik tīra un spēcīga enerģija. Un, protams, pludmale un parks, pa kuru vakaros skrienu. Pilsēta attīstās, uzlabojas infrastruktūra. Ļoti patīk Liepājā kultūras vide – ar aktīvo mākslas dzīvi, teātri, simfonisko orķestri. Tas tiešām ir tas, kas Liepāju paceļ galvas tiesu pāri daudzām Latvijas pilsētām. Varbūt tas nav tik pompozi kā citās Latvijas lielajās pilsētās, kur daudz kas tiek vērsts uz ārišķīgumu, bet tieši šis nosvērtais un pamatīgais darbs pie pilsētas attīstības gadu gaitā ir ļoti pamanāms. Man kā māksliniekam ļoti gribētos, lai Liepājā būtu plaša, pilsētas pārvaldībā esoša, mākslas galerija, tas ir vienīgais, kas šobrīd manuprāt Liepājā pietrūkst.

Kas liepājniekus atšķir no citu vietu iedzīvotājiem?
Esmu dzimusi ventspilniece, dzīvojusi savulaik Rīgā, tagad Liepājā dzīvoju nu jau astoņus gadus. Nebija viegli sākumā kļūt par pilntiesīgu liepājnieku. Pilsēta ir īpaša. Jebkura vieta uz pasaules ir ar savu enerģētiku, savu raksturu un prasībām. Bet, ja tu respektē vietu, kurā esi ienācējs, ja cieni un pieņem tās gadu desmitos nostabilizējušās tradīcijas, tad tu ar laiku kļūsti savējais. Un šodien es saucu par savām mīļajām mājām Liepāju, un jau piebraucot pie pilsētas robežas ar uzrakstu Liepāja – manī uzvirmo prieks – esmu mājās!

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Patīkami pārsteidzis ir pēkšņais siltums! Tik bēdīgi bija, ka ir vasara, bet jāstaigā teju vai kažokā! Man ļoti patīk siltums – kā jau vasaras bērnam!

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Novēlējums visiem, kam šodien svētki – lai jums ik diena piepildīta ar mīlestību, mieru un prieku! Lai katra diena ir brīnums! Veiksmi un izdošanos visā, ko pasākat!