Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 70 gadiem Liepājā nošauts kureliešu štāba priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris kapteinis Kristaps Krišs Upelnieks.

Kristaps Krišs Upelnieks dzimis 1891.gada 24.jūnijā Saukas pagastā. 1911.gadā absolvējis Jēkabpils pilsētas skolu ar matemātikas mājskolotāja tiesībām. No 1911. līdz 1914.gadam skolotājs, tad iesaukts armijā, beidzis karaskolu. Pārcelts uz latviešu strēlnieku Rezerves bataljonu. 1917.gadā jūnijā ieskaitīts kaujās pie Mazās Juglas ložmetēju komandā. Apbalvots ar cariskās Krievijas IV pakāpes Jura krustu.

1918.gadā devās uz Vladivostoku, 1919.gadā atgriezās Latvijā, iestājās Latvijas armijā. Piedalījies kaujās Latgalē. 1920.gadā paaugstināts par kapteini. 1920.gadā apmeklēja karavīru kursus, ieguva vidusskolas gatavības apliecību. 1931.gadā beidzis Rīgas komercinstitūtu. 1932.gadā iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, beidzis 1937.gadā ar ekonomikas kandidāta grādu.

Žurnāla "Aizsargs" pirmais redaktors. 1923.gadā demobilizēts, iestājies Iekšlietu ministrijas dienestā, Liepājas prefekta palīgs (1929–1932). Pēc tam Tukuma–Talsu apriņķa 2.policijas iecirkņa priekšnieks, No 1935.gada Rīgas apriņķa 1.policijas iecirkņa priekšnieks, vēlāk Valsts kontroles revidents. Piedalījies Latvijas Universitātes zinātnisko darbu konkursos, saņēmis pirmās godalgas ar darbiem "Kurzemes lauksaimniecība hercoga Jēkaba laikā" un "Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem". Vēl publicēti K. Upelnieka darbi: "Kurzemes kuģniecība un kolonijas XVII gadsimtenī" (1930.) un "Vekseļu nolikums ar komentāriem" (1933.).

Vācu okupācijas laikā iestājies policijas dienestā Rīgā. No 1942.gada darbojies nacionālās pretestības kustībā, izveidojis nelegālu latviešu virsnieku organizāciju.

Nodibinoties Latvijas Centrālajai Padomei, Kureļa vienības štāba priekšnieks, šīs grupas ideologs un faktiskais organizators. 1944.gada 14.novembrī kopā ar visu kureliešu štābu apcietināts. 19.novembrī vācu SS un policijas tiesa Liepājā viņam un vēl septiņiem citiem kureliešu virsniekiem piesprieda nāvessodu nošaujot.

1944.gada 20.novembrī Liepājā izpildīts nāves sods, apbedīts Carnikavas kapos.