1949.gada 25.marta noziedzīgās un drausmīgās cilvēku deportācijas ir viena no neskaitāmajām komunistiskā terora izpausmēm pret latviešu tautu.

Izdzīvojušie un viņu piederīgi šos traģiskos notikumus piemin vēl šodien. Viena no tā sauktajām "iekraušanas stacijām", uz kurām nogādāja tuvējo pagastu izsūtīšanai paredzētos latviešus, bija netālu no Grobiņas esošā Tores dzelzceļa stacija.

Arī šodien, kā ik gadu, Torē sapulcējās to baiso notikumu liecinieki, Sibīrijas moku ceļus izgājušie un viņu piederīgie. Bet neiztrūkstoša ir arī jaunā paaudze. Dziesmas, dzeja un smeldzīgas atmiņas, kuras ir jānodod tālāk no paaudzes uz paaudzi.

Klātesošos uzrunāja "Daugavas Vanagu", Nacionālo Partizānu apvienības, Liepājas politiski represēto kluba, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un citu patriotisko organizāciju pārstāvji.
Taču, paši represētie sirmgalvji vislielāko paldies teica Grobiņas novada domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam, kuram pateicoties 25.martā tiek rīkots

tik vērienīgs pasākums, kas ik gadu pulcē cilvēkus no tuvākiem un tālākiem pagastiem, arī Liepājas. Pasākumam beidzoties, Priedols aicināja visus sapulcējušos doties uz novada kultūras centru "Robežnieki", kur pašvaldība bija klājusi galdu vairākiem simtiem sirmgalvju un viņu viesu.
No Baltijas valstīm 1949.gada 25.martā padomju okupanti necilvēcīgi deportēja 29 873 ģimenes ar 92 204 cilvēkiem. No Latvijas tajā dienā izveda 13 504 ģimenes ar 42 322 cilvēkiem. Lai veiktu šo noziegumu Baltijas valstīs tika organizētas 118 cilvēku "iekraušanas stacijas" (Latvijā – 55). Baltijas valstu stacijās bija sagatavoti 4437 lopu vagoni (Latvijā – 1974). Nozieguma īstenošanai komunisti mobilizēja 8822 smagās automašīnas (Latvijā – 3316). Izvedamie cilvēki

Baltijas valstīs tika "iekrauti" 76 dzelzceļa ešelonos (Latvijā – 33) un izvesti uz moku zemi Sibīriju.