Pirmdien, 25. martā, pulksten 12 Liepājas okupācijas muzejā Klāva Ukstiņa ielā 7/9 pulcēsies Liepājas politiski represētie, lai pieminētu 1949. gada 25. marta skaudros vēstures notikumus, vienu no drūmākajiem notikumiem mūsu valsts vēsturē – padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā, informēja Liepājas okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa.

Pulksten 13 Liepājas politiski represētie ļaudis ar autobusu kopā ar jauniešiem dosies uz Tores staciju, lai pulksten 14 vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus.

Piemiņas pasākumā Torē runās Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, savukārt Liepājas politiski represēto klubu pārstāvēs tā priekšsēdētājs Ilgvars Šēns.

Ilgvara Šēna tēvu Heinrihu Šēnu, galdnieku, vīru ar zelta rokām, 1945. gada 28. septembrī arestēja un kā "dzimtenes nodevēju" izsūtīja uz Vorkutlagu, vēlāk uz Minlagu no Aizputes apriņķa Klosteres pagasta “Tīrumu” mājām, kur ģimene, kurā auga četri bērni, īrēja vienu istabiņu.

Tā līdz pat šim brīdim nav skaidrs, kādu noziegumu pret "dzimteni" tēvs izdarījis. Pēc tēva aresta Šēniem tika uzteiktas īres tiesības, un mātei ar bērniem nācās meklēt jaunu pajumti. Bet tad nāca 1949. gada 25. marts, un kā "dzimtenes nodevēja" ģimeni viņus izsūtīja: māti Līzi, māsas – 13 gadus veco Dzidru un 8 gadus veco Dainu, kā arī nepilnus sešus gadus veco Ilgvaru. Tikai vecākajai māsai Rutai izdevās izglābties, jo, par laimi, viņa neatradās mājās.

Šēnu ģimene izsūtījumā. No labās – Ilgvars, māte Līze, māsa Daina, aizmugurē stāv māsa Dzidra. 1952. gada vasara

Tēvam izdevās izdzīvot lēģerī, pateicoties savam arodam, viņš lēģera uzraugiem izgatavoja kvalitatīvas mēbeles. Tēvs piebiedrojās ģimenei specnometinājumā Omskas apgabala Kalačinskas rajonā 1955. gada pašās beigās. Bet vajadzēja vairāk kā gadu, lai viņš spētu sapelnīt naudu vilciena biļetēm mājupceļam uz Latviju. Bet arī dzīve Latvijā neko labu nesolīja. Represētos noniecināja, nebija, kur dzīvot, nevarēja atrast darbu… Bet par spīti visam viņi izdzīvoja!

Līdzīgi kā 1941. gada 14. jūnija, tā arī 1949. gada 25. marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta vēsturē. Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni. Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājam.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma un Liepājas okupācijas muzeja publicitātes nolūkos. Atrodoties pasākuma norises vietā, jūs apliecināt, ka esat informēts par to, ka tiekat iekļauts/-a audio vai vizuālajā materiālā.