3.decembris kalendārā ierakstīts kā "Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena" – reti pieminēta vai atzīmēta. Šajā dienā 1937.gadā Staļina rokaspuiši PSRS uzsāka etnisko tīrīšanu, tostarp tā saukto "Latviešu operāciju", kuras rezultātā PSRS masveidā tika spīdzināi un nogalināti tūkstošiem latviešu – sākot ar sabiedriskajiem un militārajiem darbiniekiem, beidzot ar kultūras un izglītības biedrību biedriem, māksliniekiem, rakstniekiem, vienkāršiem Latvijas pavalstniekiem, kuri tobrīd atradās PSRS.


Ar šo piemiņas dienu sasaucas ebreju mākslinieka Solomona Geršova darbu izstāde "Māksla gulagā. Vorkuta 1948.–1956.", ko aizvadītās nedēļas nogalē atklāja Liepājas okupācijas muzejā, kurš vēris durvis apmeklētājiem. Tiesa, pagaidām bez pastāvīgās ekspozīcijas, kura vēl tapšanas stadijā.


Kolekcionāre Taņa Rubinšteina-Horovica dzirdējusi stāstu, ka Solomons Geršovs, būdams Narimā, vienā no gulaga nometnēm, atdevis savu maizes riecienu kādai latviešu ieslodzītajai. Foto: Marta Kalēja, OHM.LV


Solomona Geršova saistība ar 3.decembri ir tāda, ka Daugavpilī dzimušais Šagāla un Maļeviča skolnieks, Dmitrija Šostakoviča jaunības draugs arī ir bijis vairākkārtējs staļinisko represiju upuris un gulaga (galvenā nometņu pārvalde) nometņu ieslodzītais.


Geršovs netika fiziski iznīcināts, bet viņa agrīnos darbus gan režīms lika iznīcināt. Pirmoreiz apcietināts un izsūtīts 1932.gadā, otrreiz – 1948.gadā, un tas jau ir tik nopietni, ka tuvinieki spiesti no viņa oficiāli atteikties. Izsūtīts uz gulaga nometnēm Vorkutā, Geršovs līdz 1956.gadam tiek nodarbināts ogļu šahtās. Par laimi, reizēm viņam atļauj "izdaiļot" nometnes sargu telpas, piemēram, vairākus mēnešus uz ēdnīcas sienas pārzīmēt Brilova gleznu "Pompejas pēdējā diena".


Zīmējumi tapuši uz necila, paplukuša lēģera papīra, piemēram, "Mūzikas stunda" zīmēta uz tapetes gabala. Foto: Marta Kalēja, OHM.LV


Pēc atgriešanās no Vorkutas līdz pat savai nāvei 1989.gadā mākslinieks dzīvo Ļeņingradā (tagad Pēterburga), ražīgi glezno, arī tādus darbus kā "Atmiņas par gulagu", un rīko izstādes.  


Vorkutā tapušo nometnes biedru portretējumu kolekcija izstāžu zāles sasniegusi tikai nesen, pateicoties kolekcionārei Taņai Rubinšteinai-Horovicai un Liepājas okupācijas muzeja vadītājai Sandrai Šēniņai, kura pievērsa uzmanību šai Geršova darbu izstādei Rotko centrā, Daugavpilī. Iepriekš tur bijušas vairākas Geršova darbu izstādes – muzeja un mākslinieka atraitnes sadarbības rezultāts. Taču tie bijuši Geršova vēlīnie, jau pēc atgriešanās no izsūtījuma radītie darbi.

Kolekcionāre Taņa Rubinšteina-Horovica
Izstādes atklāšanā Liepājā, iepazīstinot ar sevi, Taņa Rubinšteina-Horovica pastāsta, ka arī viņa ir dzimusi ģimenē, kas cieta no Staļina represijām – viņas vecāmāte apcietināta un izsūtīta 1937.gadā, no izsūtījuma atgriezusies tikai 1956.gadā. Taņas tēvam nācies uzaugt bez mātes. Taņas bērnībā mājās skanējis radio "Brīvā Eiropa", "Amerikas Balsi", lasīti "Samizdata" izdevumi. Vienlaikus Taņas vectēvs Jakovs Rubinšteins, bijis piederīgs ļoti īpašam cilvēku lokam Maskavā, kuri pēc Staļina nāves sāka kolekcionēt mākslas darbus. Jakovs Rubinšteins kļuva par vienu no ievērojamākajiem kolekcionāriem Krievijā. Daļa no vectēva kolekcijas pie Taņas nonākusi, pateicoties tam, ka Taņas māti viņas otrā laulība bija aizvedusi uz Lietuvu. Pēc vectēva un tēva nāves –  abi miruši 1983. gadā – mākslas kolekcijas daļa, ko mantoja Taņa, tika nosūtīta uz Lietuvu, kas tobrīd vēl bija PSRS sastāvā. Tobrīd, gan mantinieci tā maz interesējusi – viņa pārdzīvoja tēva nāvi un gatavojās atstāt PSRS, lai emigrētu uz ASV. Taču pienāca brīdis, kad kolekcija tika aizvesta uz Taņas pašreizējo dzīvesvietu Vācijā, un viņa beidzot sāka vērt vaļā kastes un mapes.


Šobrīd Taņa Rubinšteina-Horovica, pašas vārdiem runājot, ar vienu kāju dzīvo Vācijā, ar otru Izraēlā, un ir apņēmusies sarīkot pēc iespējas vairāk izstāžu, lai parādītu vectēva kolekciju, "kura man ir, pateicoties tam, ka Lietuva atguva neatkarību!"


Pirmoreiz ieraugot Geršova pašportretu vienā no vectēva kolekcijas mapītēm, Taņai šis vārds nav izteicis neko. Taču vēlāk ebreju kolekcionārs Alekss Filcers (Alex Filzer)uzdāvinājis viņai veselu mapi ar Geršova zīmējumiem, kā pats teicis – lai tie būtu labās rokās un labā sabiedrībā starp citiem Rubinšteina kolekcijas darbiem.


Tas, ka Solomona Geršova darbi no Taņas Rubinšteinas-Horovicas kolekcijas tiek izstādīti Latvijā, protams ir saistīts ar faktu, ka mākslinieks dzimis Daugavpilī. Taču aizdomāties līdz tam Taņai palīdzējis arī fakts, ka ASV viņa mācījusies pie Rotko znota, profesora Iļjas Prizela, sadraudzējoties ar viņu un Rotko meitu, nākusi atskārsme, ka Geršovs, tāpat kā Rotko, dzimis Daugavpilī.


Izstāde "Māksla gulagā. Vorkuta 1948.–1956." apskatāma līdz 2024. gada 25. martam.