Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados Liepāja bija ievērojams Latvijas aviācijas, tajā skaitā Jūras aviācijas centrs. Pēdējās mājvieta bija Liepājas ostas akvatorija.

Par Liepājas lidostu, kas atradās Velnciemā, par pasažieru aviācijas pirmajiem regulārajiem lidojumiem stāstīts daudz, bet Latvijas Jūras aviācijas dzīve šodien ir aizmirsta pilsētas vēstures lappuse. Informāciju par tolaik neatņemamo Karostas dzīves daļu bija jāvāc pa kripatiņām.

Jūras aviācijas mājas bija Liepājas ostas akvatorija, un tur Latvijas lidotāji godam turpināja to, ko aizsāka vēl pirms Pirmā pasaules kara.

Jūras aviācijas nodaļas komandieris kapteinis Nikolajs Jevlampjevs (1891 – 1942) starp nodaļas lidotājiem. 1923.gada rudens.

Pirmās ziņas par jūras aviāciju atrodamas Latvijas armijas aviācijas grupas priekšnieka pavēlē Nr. 21, kas izdota 1919.gada 11. jūlijā. Pavēles 7.paragrāfs paredz sākt ūdens aviācijas grupas organizēšanu. Pēc divām nedēļām, 1919.gada 27.jūlijā, iznāk pavēle Nr.37, kuras 4.paragrāfs nosaka: "Par aviācijas grupas komandiera palīga pagaidu v.i. iecelts leitnants Markus Ozols, turpināt jūras aviācijas nodaļas formēšanu."  

Markum Ozolam ir bijusi laba pieredze – kopš 1917. gada viņš dienējis Krievijas hidroaviācijas apakšvienībās Melnās jūras ostās. Vispār ievērojama daļa no pirmajiem Latvijas kara lidotājiem pirms kara un tā laikā lidojuši uz cariskās Krievijas lidmašīnām, un pēc 1917. gada notikumiem bēga no dzimtās zemes.

Neskatoties uz to, ka formāli starts jūras aviācijas izveidošanai bija dots 1919. gada jūlijā, reālā darbība hidroplānu nodaļas organizēšanā sākās tikai pēc Latvijas Brīvības cīņām, 1922. gada beigās.

Par pirmo lidlaivu nodaļas pagaidu komandiera vietas izpildītāju tika iecelts virsleitnants Nikolajs Jevlampjevs. Bet jau divas dienas vēlāk viņu atbrīvoja no amata, kuram tika piemeklēta labāka kandidatūra: 13.decembrī par Jūras aviācijas nodaļas komandieri kļuva Jānis Lindbergs. Paralēli Latvijas armijā turpinājās Aviācijas diviziona – sauszemes aviācijas vienības izveidošana.

Latvijas jūras aviācijas tika veidota ne jau tukšā vietā. Liepājas ostā bija visa nepieciešamā infrastruktūra. Pirms kara hidroplānu lidojumiem izmantoja priekšostas ziemeļu daļa, kur molu aizsegā hidroplāni varēja pacelties gaisā un veikt nosēšanos neatkarīgi no laika apstākļiem. Uz ziemeļiem no ieejas Karostas kanālā bija ierīkota speciālā slīpā piestātne, no kuras hidroplānus pacēla krastā. Te atradās arī divi plaši dzelzsbetona angāri lidaparātiem. Šos angārus barbariski izdemolēja pagājušā gadsimta 90. gados, un patlaban krastā par kādreiz eksistējošo aviācijas saimniecību atgādina tikai plats betonēts laukums.

Viens no pašiem pirmajiem iegādātajiem lidaparātiem – lidojošā laiva "Savoia S-16".

Kara darbība un vācu okupācija 1915. – 1918. gadā saudzēja Krievijas lidotāju mantojumu no iznīcināšanas. Par izlaupīšanu tolaik nemaz runas nevarēja būt – tajā laikā cilvēki droši atstāja savu mantu pārliecībā, ka ar to nekas nenotiks. Ne tikai mājokļus, arī rūpniecības uzņēmumus pēc dažiem gadiem varēja vien atslēgt un turpināt izmantot.

Viss nepieciešamais jūras lidotājiem Liepājā bija, lidojumus varēja sākt kaut vai rīt. Nebija tikai lidmašīnu.

Pirmos lidaparātus nolēma iegādāties Itālijā. 1923.gada 28.februārī uz Itāliju komandējumā devās Aviācijas diviziona komandieris Jēzups Baško. Viņam bija jānopērk trīs lidmašīnas, kuras Latvijas valstij piedāvāja par izdevīgu cenu. Tās bija trīs lidojošās laivas "Savoia S-16", aprīkotās ar 300 zirgspēku jaudas dzinēju "Fiat A-12". Kopā ar lidojošajām laivām pārdeva arī rezerves daļas komplektus. Visi trīs lidaparāti nebija jauni, kā saka – jau lietoti, bet to tehniskais stāvoklis bija apmierinošs. Pēc Liepājā veiktajiem izmēģinājuma lidojumiem pat izdevās no rezerves daļām samontēt ceturto lidaparātu. Lidojumus veica visa 1923.gada garumā.

Par atpazīšanas zīmēm Latvijas lidmašīnām vēl 1919.gadā tika izvelētā latviešu sarkanā saules zīme. 1926.gadā apstiprināja to galu virzību pēc pulksteņa rādītāja. 30. gadu otrajā pusē un beigās šis fakts nospēlēja negatīvu lomu, kad līdzīgs simbols parādījās uz Vācijas lidmašīnu korpusiem.

"Savoia S-16bis". Izgatavotas Itālijā. Iegādāšanas gads: 1923. Tips: div- un trīsvietīgā lidojošā laiva. Garums 9,97 metri. Spārnu platums 15,5 metri. Augstums 3,67 metri. Maksimālais ātrums 165. km/st. Lidojuma attālums 550 km. Lidojuma maksimālais augstums 3500 metru. Bortu numuri: 1, 2, 3 un 4. Izgatavotājrūpnīcas numuri: 5008 – 5010.

Lidmašīnu konstruēja 1919.gadā, uzlaboja 1922.gadā. Izmēģinājuma lidojumi Liepājā sākas 1923.gada 21.aprīlī. Lidmašīnu Nr. 5010 vadīja N. Jevlampjevs un M. Vītoliņš, lidmašīnu Nr. 5009 – J. Lindbergs un R. Bļodnieks. 31. maijā Kārlis Lepeļs izmēģināja lidmašīnu Nr. 5008. Ceturtā lidmašīna, kas bija sakomplektēta no rezerves daļām, pirmo reizi paceļas gaisā 1925.gada 21.martā.

1923.gada 10.jūnijā kapteiņleitnants Jānis Lindbergs negaidīti atvaļinājās no dienesta. Viņa vietā par Jūras aviācijas nodaļas komandieri atkal iecēla virsleitnantu Nikolaju Jevlampjevu. 1923. gada 21.augustā Jūras aviācijas izlūknodaļu atdalīja no Aviācijas diviziona un ieskaitīja Jūras dienestā kā Jūras aviācijas nodaļu. Nodaļas vadītājs palika Nikolajs Jevlampjevs, kuru paaugstināja līdz kapteiņleitnantam. Nodaļa pakļāvās sevišķo uzdevumu virsniekam jūras lietās kapteinim Arčibaldam Keizerlingam.

Cietušo avārijā lidojošo laivu "Savoia S-16" jūrā pie Liepājas glābj Zviedrijas zemūdenes "V" un "H". 1923.gads.

1924.gada vasarā nodaļas lidojošais sastāvs cieta pirmos zaudējumus. 1.jūnijā lidaparāts "Savoia"S-16", paceļoties gaisā pie Ziemeļu mola, devās Liepājas virzienā. Lidojums tika veikts mācību un reklāmas nolūkos. Lidojošo laivu pilotēja seržants Pēteris Ābrams, bet motorists seržants Augusts Bahmanis izkaisīja skrejlapas ar ielūgumu apmeklēt gaidāmos aviācijas svētkus. Kad lidmašīna bija netālu no Liepājas bākas, dzinējs apdzisa, un lidotājs mēģināja novirzīt lidmašīnu uz jūras pusi, lai veiktu nosēšanos uz ūdeni. Nosēšanās izradījās neveiksmīga – lidaparāts nokrita 150 metru attālumā no krasta, un pieredzējušais lidotājs un motorists gāja bojā. Šī traģiskā katastrofa bija pirmā Latvijas Jūras aviācijā un, diemžēl, ne pēdējā. Pēc šī gadījuma bija ieviests pagaidu aizliegums lidojošās laivas "Savoia S-16" lidojumiem. Vēl viena avārija ar šī tipa lidmašīnu notika 1926.gada septembrī, V. Jakubovs un J. Minkus, kas tobrīd bija lidmašīnā, palika dzīvi.

1924. gada 27. jūnijā Jūras aviācijas nodaļa  tika iekļauta topošajā Krasta aizsardzības Jūras eskadras sastāvā.

Uz kara kuģa "Virsaitis" klāja ģenerālis Eduards Kalniņš nodod valstij Valsts Prezidenta Jāņa Čakstes personā hidroplānu "Aizsargs I". 1924. gada 30. jūlijs, Daugavas upe Rīgā.

1924.gada 30.jūlijā Rīgā, uz kara kuģa "Virsaitis" klāja Latvijas aizsardzības biedrības priekšnieks ģenerālis Eduards Kalniņš nodeva Jūras aviācijas nodaļai pirmo hidroplānu. Simboliskajā lidmašīnas nodošanas ceremonijā piedalījās septiņi Igaunijas lidotāji, kas apciemoja Rīgu draudzības vizītē. No valsts puses lidmašīnu pieņēma Valsts Prezidents Jānis Čakste, kas deva tam nosaukumu – "Aizsargs I". Tas bija Francijā iegādātais, tikko uzbūvētais mācību hidroplāns "Hanriot HD-17", kas bija aprīkots ar deviņcilindru rotācijas dzinēju "Clerget" ar 130 zirgspēku jaudu. Uz Liepāju no Francijas to atgādāja kuģis "Stella", un pēc tam ar "Virsaiti" to aizveda uz Rīgu. Atšķirībā no lidojošās laivas, kurai pats korpuss bija līdzīgs pludiņam, hidroplānam bija šasija, kas balstījās uz pludiņiem, kurus ziemā varēja nomainīt ar slēpēm.

1924.gadā jaunā lidmašīna lidoja maz, ne vairāk par dažām stundām mēnesī. Uz 1925.gada sākumu to pārtaisīja tā, lai kopā ar mācekli varētu lidot instruktors, un tad to aktīvi sāka izmantot apmācībai. Tieši ar šo lidmašīnu savus pirmos patstāvīgus lidojumus veica lidotāji Ansis Sleine, Herberts Cukurs, Ansis Akmentiņš, Gustavs Pelude, Jēkabs Barons. Pēc pārtaisīšanas pirmo reizi to pacēla gaisā lidotājs S.Meijers, kas lidoja Liepājā vēl cariskās Krievijas Baltijas Flotes Aviācijas vienības sastāvā. Viņš pieļāva arī pirmo aviācijas incidentu, kurā lidmašīna tika bojāta, bet lidotājs tika vaļā ar izbīli un tika sodīts. Taču tādēļ, ka lidmašīna bija mācību, pēc lidojumiem to remontēja visai bieži.

"Hanriot HD-17". Izgatavots Francijā. Iegādāšanas gads: 1924. Tips: plūdiņu hidroplāns. Garums 8,33 metri. Spārnu platums 10,26 metri. Augstums 3,25 metri. Maksimālais ātrums 130 km/st. Lidojuma attālums 200 km. Maksimālais lidojuma augstums – ? Bortu numuri: 5 (HD-17) un 7 (HD-19a).

HD-17 pirmais lidojums – 1924.gada 30.jūnijā Rīgā, lidotājs N.Jevlampjevs. Pirmais lidojums pēc pārtaisīšanas par mācības lidmašīnu – 1925.gada 22.janvārī, lidotājs S. Meijers. 1927.gada 23.martā cieta avārijā un netika atjaunots. Izvests no ekspluatācijas 1928.gada 16.novembrī. Borta Nr. 7 pirmais lidojums – 1925.gada 19.jūlijā, lidotājs K. Skaubītis. 1927.gada 24. novembrī cieta avārijā un netika atjaunots. Izvests no ekspluatācijas 1929.gada 2.martā.

Hidroplānu "Aizsargs I", modelis "Hanriot HD-17"paceļ uz kara kuģa "Virsaitis" klaju transportēšanai uz Liepāju.

Tā Jūras aviācijas nodaļa ieguva savā īpašumā pirmo mācības hidroplānu, taču bija skaidrs, ka ar to ir par maz. Tāpēc Kara resors piedāvāja mācību nolūkiem iegādāties vēl divas Francijas lidmašīnas – "Caudron C-60" un otru "Hanriot HD-17". Hidroplāns "Caudrons C-60" bija divplāksnis, aprīkots ar 80 zirgspēku jaudas rotācijas dzinēju "Le Rhone". Abi hidroplāni nonāca Liepājā jau 1925.gada aprīlī ,un vairāku gadu garumā palīdzēja paaugstināt Latvijas lidotāju kvalifikāciju. "Hanriot" otra lidmašīna bija cits, pilnveidotās modelis – "HD-19a".

"Caudron C-60". Izgatavots Francijā. Iegādāšanas gads: 1925. Tips: plūdiņu hidroplāns. Garums 8,30 metri. Spārnu platums 12 metri. Augstums ? metri. Maksimālais ātrums 132 km/st. Bortu numuri: 6 un 25.

Borta Nr. 6 pirmais lidojums – 1925.gada 27.aprīlī, lidotājs N.Jevlampjevs. 1925.gada 16.septembrī lidotājs Meijers saņēma piecas diennaktis mājas aresta par lidojumu virs Liepājai 200 metru augstumā. 1928.gadā nosūtīts uz lidmašīnu darbnīcu "Chr. Bachman" Rīgā kopijas izgatavošanai. 1932.gada 29.jūlijā pirmais lidojums pēc kapitālā remonta, lidotājs E. Kārkliņš. Izvests no ekspluatācijas 1933.gada 4.janvārī nokalpošanas dēļ. Borta Nr. 25 pirmais lidojums – 1929.gada 24.aprīlī, borta Nr. 6 replika. Uzstādīts dzinējs "Clerget" ar jaudu 130 zirgspēku ar automātisko startu. 1934.gada 1.aprīlī uzdāvināts Liepājas Sporta aviācijas skolai. 1938.gada 9.janvārī sadega skolas angārā ugunsgrēka laikā.

1925.gada 18.decembrī kapteiņleitnants Nikolajs Evlampjevs atvaļinājās no karadienesta pēc paša vēlēšanās. Tas noticis pēc tam, kad jūras kapteinis Arčibalds Keizerlings, Krasta aizsardzības Jūras eskadras komandieris, domstarpību dēļ atbrīvoja viņu no Jūras aviācijas nodaļas komandiera pienākumu pildīšanas. Dažas dienas komandiera pienākumus veica virsleitnants Reinholds Bļodnieks. 1925.gada 29.decembrī Jūras aviācijas nodaļa pēc A. Keizerlinga gribas ieguva jaunu komandieri, par to kļuvis Lāčplēša kara ordeņa kavalieris kapteinis Voldemārs Jakubovs.

No kreisās: kapteinis-leitnants Oskars Zariņš, pulkvedis Pauls Roberts Hasmanis, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris kapteinis-leitnants Voldemārs Jakubovs, kapteinis Kārlis Zīverts, kapteinis leitnants Hugo Rozenšteins, admirālis Arčibalds Keizerlings, divi Somijas virsnieki, ģenerālis Mārtiņš Peniķis. 1926.gads.

1926.gada 1.maijā Jūras aviācijas nodaļa tapa par Jūras aviācijas divizionu.

Tā paša gada vasarā visas palikušas lidojošās laivas "Savoia S-16" tika norakstītas, jo tām nepārtraukti bija bijušās tehniskas problēmas, bet rezerves daļu iepirkumi un remonti izmaksāja Latvijas valstij pārāk dārgi.

1926.gada 18.septembrī Jūras diviziona komandieris kapteiņleitnants Voldemārs Jakubovs tika paaugstināts līdz pakāpei pulkvežleitnants. Pēc Kara resora lēmuma sākās lidotāju, lidotāju-novērotāju, motoristu un Aviācijas diviziona un Jūras aviācijas diviziona mācekļu apmācība. Lidotāju sastāvs strauji papildinājās. Bet degvielas patēriņa ierobežojumu dēļ lidošanas stundu laiks bija neliels, lidotājiem pietrūka praktisko nodarbību.

1926.gada 15.decembrī divizions saņēma no Somijas divus divvietīgus, Jūras aviācijai nopirktus hidroplānus, ko uzbūvēja Vācijas aviācijas sabiedrība "Hansa-Brandenburg". Viens – "HB-33"tipa, otrs – "W33". Abiem bija uzstādīts dzinējs "Fiats A-12" ar ūdens dzesēšanu un 300 zirgspēka jaudu. Šiem hidroplāniem bija ieroči – lidotājs varēja izmantot divus "Spandau" tipa ložmetējus, lai šautu uz priekšu, un novērotāja rīcībā bija pagriežamais "Parabellum" tipa ložmetējs, tādējādi katru lidmašīnu varēja uzskatīt par vērā ņemamu kaujas vienību.

Diemžēl abi hidroplāni gāja bojā 1927.gada 4.martā, kad mēģināja veikt nosēšanos biezajā miglā, un tika norakstīti. Bet jau nākamajā pavasarī Rīgas akciju sabiedrības "Chr. Bachman" lidmašīnu darbnīcās izgatavoja to replikas, kuras palika Liepājas lidotāju lietošanā līdz 1933.gadam. Turklāt oriģinālos dzinējus pacēla no jūras dibena un uzstādīja kopijām. Lidmašīnu atjaunošanā piedalījās leģendārais latviešu inženieris-konstruktors Kārlis Irbītis.

"Hansa-Brandenburg HB-33/W33". Izgatavots Somijā, firmā "Ilmavoimeinen Valton Lentokneet".  Iegādāšanas gads: 1926. Tips: divvietīgs plūdiņu hidroplāns. Garums 11,10 metri. Spārnu platums 15,85 metri. Augstums 3,37 metri. Maksimālais ātrums 170 km/st. Lidojuma attālums 525 km. Bortu numuri: 12 un 13 (rūpnīcas numuri 4G99 un 4G100), 22,23.

Bortu Nr. 12 un 13 pirmais lidojums – 1926.gada 15.decembrī. Pēdējais lidojums – 1927.gada 4.martā. Bortu Nr. 22 un 23 pirmais lidojums – 1928.gada rudens. Izvesti no ekspluatācijas 1936. gadā diviziona likvidācijas brīdī.

Laika posmā no 1926.gada novembra līdz 1927.gada augustam Kara resors saņēma no Zviedrijas sešus trīsvietīgus hidroplānus "Heinkel HE-4", kuriem bija 12-cilindru dzinējs "Rolls-Royce Eagle" ar 360 zirgspēku jaudu. Tie tika uzbūvēti Lidingē (netālu no Stokholmas), firmā "Svenska Aero AG" pēc Vācijas koncerna "Henkel" licences. Katra lidmašīna bija apbruņota ar trim ložmetējiem.

"Heinkel HE-4". Izgatavots Zviedrijā, firmā "Svenska Aero AG" Iegādāšanas gads: 1926 – 1927. Tips: divvietīgs plūdiņu hidroplāns. Garums 12,65 metri. Spārnu platums 17,49 metri. Augstums 3,85 metri. Maksimālais ātrums 181 km/st. Lidojuma attālums ? Maksimālais lidojuma augstums – 4000 metru. Bortu numuri: 10, 11, 18, 19, 20, 21 (97). Rūpnīcas numuri: 30, 31, 40-43.

Borta Nr. 10 pirmais lidojums – 1926.gada 7.oktobrī. Gāja bojā katastrofā 1934.gada 28.jūnijā. Borta Nr. 11 pirmais lidojums – 1926.gada 7.oktobrī. Pirmais lidojums pēc kapitālā remonta – 1932.gada 28.septembrī. Izvests no ekspluatācijas 1933. gada 2. decembrī un pārdots. Borta Nr. 18 pirmais lidojums – 1927.gads.

Pirmais lidojums pēc kapitālā remonta – 1932. gada 2. septembrī. Izvests no ekspluatācijas 1933. gada 2. decembrī un pārdots. Borta Nr. 19 pirmais lidojums – 1927. gads. Gāja bojā katastrofā 1931.gada 6.novembrī. Borta Nr. 20 pirmais lidojums – 1927. gada 26. novembrī. Gāja bojā katastrofā 1931.gada 6.novembrī. Borta Nr. 21 pirmais lidojums – 1927.gada 26.novembrī. Divizionu pārformējot 1936.gada maijā, bortam piešķīra numuru 97 un nodeva 8. jeb Jūras eskadriļā.

Laikā no 1926.gada rudens līdz 1927.gada vasarai Liepājā nonāca seši jauni vienvietīgi iznīcinātāji "Fiat CR-1". Šīs Itālijā pasūtītas un uzbūvētas lidmašīnas tika apgādātas ar 8-cilindru V-veidīgajiem dzinējiem "Hispano Suiza HS 8N8" ar ūdens dzesēšanu un 300 zirgspēka jaudu.

Ar to iegādi radās nepieciešamība sadalīt Jūras aviācijas divizionu divās atsevišķās eskadriļās – Izlūku eskadriļa (jūras) un Iznīcinātāju eskadriļa (sauszemes), atbilstoši lidmašīnu uzdevumiem. Par izlūku eskadriļas komandieri 1926.gada 20.septembrī iecēla kapteini Ievaldu Kārkliņu, par Iznīcinātāju eskadriļas komandieri – kapteini Aleksandru Zariņu.

Jūras aviācijas diviziona lidotāji un lidotāji-novērotāji.

Jaunie iznīcinātāji nebija hidroplāni, tiem bija riteņu šasijas un tie varēja veikt nosēšanos tikai uz cietu grunti. Bija nepieciešams lidlauks. Pirmās divas lidmašīnas "Fiat CR-1" atlidoja uz jauno, tikko ierīkoto Liepājas lidlaiku 1926.gada 7.oktobrī. Līdz Liepājai tos atgādāja lidotāji N. Jakubovs un A. Veldums. Tajā brīdī aerodroms izskatījās vienkārši kā gluds lauks, bez jebkādas infrastruktūras, bet jaunajiem iznīcinātājiem bija nepieciešama aprūpe un speciāli glabāšanas apstākļi. Rezerves angāri lidmašīnām atradās Karostā, sadalot lielās daļās, tos pārvilka pāri izgriežamajam tiltam un uzstādīja uz lauka Velnciemā. Pārējās četras lidmašīnas atgādāja laika posmā no 1927.gada 3.maija līdz 21.jūnijam.

Šīs lidmašīnas kalpoja ilgi, pastāvīgi "barojot" viena otru ar rezerves daļām, iekams nodila līdz galam. Reputācija tām bija ne visai laba, to kaprīzais raksturs sagādāja daudz rūpju lidotajiem, nosēšanas laikā tās viegli varēja sākt "lēkāt", tomēr lidotājiem J. Kārkliņam, J. Rucelam, J. Ūdentiņam, A. Liniņam, I. Šleiteram, J. Bilmanim, V. Dimzam izdevās tās pieradināt.

"Fiat CR-1". Izgatavots Itālijā, firmā "Aeronautica D". Iegādāšanas gads: 1926. – 1927. Tips: vienvietīgs iznīcinātājs. Garums 6,16 metri. Spārnu platums 8,95 metri. Augstums ?. Maksimālais ātrums 272 km/st. Lidojuma attālums ? Maksimālais lidojuma augstums – 8300 metri. Bortu numuri jūras aviācijā: 8 (103), 9 (104), 14 (1, 105), 15 (2, 106), 16 (3, 107), 17 (4, 108). Bortu numuri Aviācijas pulkā: 88, 90, 92, 93, 94.

Lidmašīnu izveidoja 1923. – 1924. gadā konstruktors Čelestino Rozatelli. Tika ekspluatēta Latvijā līdz 1937.gadam.

Ar laiku kļuva acīmredzama nepieciešamība iegādāties jaunas mācību lidmašīnas. Agrāk iepirktie hidroplāni sāka novecot un nevarēja atbilst jaunām prasībām, kas rodas, attīstoties aviācijai.

Jūras eskadra un Jūras aviācijas divizions mācībās.

Kara resors 1929.gada 29.aprīlī iegādājās Zviedrijā jaunu modernu divvietīgu hidroplānu "Svenska Aero SA-10 Pirat". Tam bija 9-cilindru zvaigžņveidīgs dzinējs "Siddeley Lynx Radial" ar 215 zirgspēku jaudu. Jauno hidroplānu iekļāva Iznīcinātāju eskadriļā, jo to varēja ekspluatēt arī variantā ar riteņu šasiju plūdiņu vietā; Liepājā to izmantoja abos variantos.

Vēlāk, kad 30.gadu otrajā pusē Latvijas lidmašīnu darbnīcas apguva masveida lidmašīnu būvniecību, tika izgatavota Zviedrijas hidroplāna precīza kopija. Tā bija vienīga lidmašīna, ko jūras aviācijai uzbūvēja Liepājas Karostas darbnīcās (L.K.O.D.). Vēl divas lidmašīnas, arī kā precīzas replikas, Liepājas aviatoriem uzbūvēja Rīgā.

"Svenska Aero SA-10 Pirat". Izgatavots Zviedrijā 1929.gadā. Tips: divvietīgs divplāksnis, jūras izlūks: var tikt izmantots gan kā plūdiņu hidroplāns, gan kā sauszemes lidmašīna. Garums 8,7 metri. Spārnu platums: augšējie 10,4 metri, apakšējie 8.8 metri. Augstums 3,37 metri. Maksimālais ātrums: 175 km/st. kā sauszemes lidmašīna, 170 km/st. kā hidroplāns. Lidojuma attālums ? Maksimālais lidojuma augstums – 8700 metri Bortu numuri: 24 (102) un 30 (103).

Lidmašīnas autors ir konstruktors Ingvars Kjelssons. Uzbūvēts divos eksemplāros, viens palika Zviedrijā, otrs (borts 24) pārdeva Latvijai. 1935.gadā lidotājs I. Kārkliņš, pilotējot bortu 24, cieta avārijā, kurā lidaparāts tika stipri bojāts un to remontēja līdz 1936.gada decembrim. 1939. gada vasarā borts 24 gāja bojā avārijā – manevru laikā nokrita uz pāļiem pie ieeja Karostas kanālā un sadega, lidotāji E. Varazinskis un M. Šķēre izglābušies.

Borts 30 – 1936. gada 28. februārī Darbnīcas Tosmarē saņēma pasūtījumu uz borta 24 kopijas izgatavošanu. Pirmais lidojums sauszemes variantā – 1937.gada 27. janvārī. Pirmais lidojums virsūdens variantā – 1937.gada 11. jūnijā. 1937.gada 18 jūnijā dzinēja apstāšanas dēļ cieta avārijā, nokrita jūrā no neliela augstuma, un pacelšanas laikā no ūdens ar celtni tika bojāts; lidotāji A. Gudermans un K. Miķelsons. Remontu pabeidza 1938.gada aprīlī. 1939.gada 27. janvārī tika pabeigta tā pārbūvēšana. Nokalpoja līdz pat 1940. gada 17. jūnijam.

Padomju Krievijas leģendārais kreiseris "Aurora" jūrā netālu no Liepājas. Uzņēmums veikts no Latvijas hidroplāna borta. 20.gadu otrā puse.

Jūras aviācijas diviziona uzdevumos ietilpa jūras un krasta novērošana, bāku un ostu fotografēšana no gaisa, ledus apstākļu noskaidrošana ziemas un pavasara periodā. Jūras aviācija ir bijusi ļoti nozīmīga un jaudīga Latvijas jūras spēku sastāvdaļa. Dabiski, ka jūras lidotāji piedalījās arī Jūras kara flotes mācībās. Jūras eskadra organizēja mācības un manevrus gan Latvijas teritoriālajos ūdeņos, gan arī, kopā ar Igaunijas jūras kara floti, Igaunijas jūras šaurumos.

Piemēram,1931.gadā no 5. līdz 12.augustam četri izlūku hidroplāni "Heinkel HE-4" piedalījās kopīgos Latvijas un Igaunijas Kara flotes manevros, kas notika Monzunda šauruma tuvumā, starp Sāmsalu un Igaunijas sauszemes teritoriju. Latvijas lidotāji, kas piedalījās manevros, ieguva nenovērtējamu pieredzi. Iepriekšējā vasarā, no 1930.gada 1. līdz 4.jūlijam, trīs hidroplāni "Heinkel HE-4" kopā ar Latvijas eskadri piedalījās triju valstu – Latvijas, Igaunijas un Somijas kopējās jūras manevros.

Manevri Kuivastu ostā Sāmsalā. Latvijas un Igaunijas kara kuģi. Latvijas Jūras aviācijas diviziona hidroplāni "Heinkel HE-4".

1931.gada 23.jūlijā Jūras aviācijas diviziona Iznīcinātāju eskadriļa tik izformēta un kopā ar visiem pieciem palikušajiem iznīcinātājiem "Fiat CR-1" iekļauta Aviācijas pulka 8., Iznīcinātāju eskadriļas sastāvā. Sekas tam, ka lidmašīnas vairākas reizes tika nodotas no vienas struktūras citai, bija tādas, ka uzskaites numuri šiem iznīcinātājiem mainījās četras reizes.

Starp Jūras aviācijas divizionu un aviācijas pulku sistemātiski notika lidotāju apmaiņa, lai visi piloti tiktu apmācīti lidojumiem gan virs jūras, gan virs zemes.

Hidroplāns "Heinkel HE-4" virs Liepājas.

Tāpat kā Aviācijas pulkā, arī Jūras aviācijas divizionā notika ne mazums avāriju gan ar laimīgām, gan ar traģiskām beigām. Divizions zaudēja ne tikai lidotājus, bet arī lidmašīnas. Kopā visos Latvijas jūras aviācijas pastāvēšanas gados gāja bojā deviņi lidotāji un tika zaudēti seši hidroplāni.
1931.gada 6.novembrī, mācību lidojumu laikā, izpildot gaisa kaujas paņēmienus, virs Liepājas saduras un nogāzās divi izlūku hidroplāni "Heinkel HE-4". Sadursme notika netālu no Ziemeļu kapiem. Abi hidroplāni ietriecās zemē, no tiem pāri palika tikai lūžņu kaudzes.

Bojā gāja hidroplāna Nr. 19 lidotājs virsleitnants Kārlis Lepeļs, motorists kaprālis Vilhelms Graudums un lidojumā līdzpaņemtā virsleitnanta Kārļa Lepeļa dzīvesbiedre Ņina Lepele. Hidroplānu Nr.20 pilotēja lidotājs seržants Otto Ostvalds, lidotāji-novērotāji bija Mārtiņš Vītoliņš un virsleitnants Nikolajs Dekers. Tā bija Jūras aviācijas diviziona un arī Latvijas kara aviācijas vistraģiskākā un smagāka katastrofa. Izmeklēšana noskaidroja, ka avārijai bijis nejaušības raksturs.

Atvadu ceremonija Jūras katedrālē no Kārļa Lepeļa, Ņinas Lepeles, Vilhelma Grauduma, Mārtiņa Vītoliņa, Nikolaja Dekera un Otto Ostvalda, kas gāja bojā katastrofā 1931.gada 6.novembrī.

Katastrofā bojā gājušos virsleitnantu Kārli Lepeli un viņa sievu Ņinu Lepeli apglabāja Liepājas Garnizona kapos. Kaprālis Vilhelms Graudums bija apglabāts Liepājas Vecajos kapos. Seržants Otto Ostvalds atrada pēdējo mājvietu Priediena kapos Durbē. Kapteinis Mārtiņš Vītoliņš un virsleitnants Nikolajs Dekers apglabāti Rīgas Brāļu kāpos.

Ar iznīcinātājiem "Fiat CR-1"arī bija saistītas divas nopietnas avārijas. 1928.gada 8.novembrī nosēšanas laikā uz lidlauka tika stipri bojāta seržanta Jāņa Kārkliņa lidmašīna. 1931.gada 12.jūnijā tas pats seržants Kārkliņš lidojuma laikā no Rīgas uz Daugavpili bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos Daugavas krasta smilšainajā strēlē netālu no Jumpravas stacijas. Ietriecoties zemē, lidmašīna guva nopietnus bojājumus, bet lidotājs zaudēja samaņu.

Jūras aviācijas diviziona personāls, vidū virsleitnants Ercums.

1934.gada 28.jūnijā tehniskās kļūmes dēļ, kas bija saistīta ar vadības zaudēšanu, gāja bojā hidroplāna "Henkel HE-4" lidotājs-novērotājs, Kurzemes kājinieku pulka kapteinis Kārlis Steķis un lidotājs leitnants Arvīds (Arveds) Liepiņš. Pilots kapteinis Aleksandrs Zariņš pēdējā brīdī paspēja izlēkt no lidmašīnas un piezemēties ar izpletni un tādējādi paglābt sevi no bojāejas. Tas bija vienīgais gadījums Jūras aviācijas divizionā, kad tika izmantots izpletnis.

1935.gada 12.martā divizions saņēma četrus trīsvietīgos izlūku hidroplānus "Fairey Seal", kuri speciāli tika pasūtīti Lielbritānijā. Šīs lidmašīnas bija aprīkotas ar zvaigžņveida dzinējiem "Bristol Pegasus 3 M2" ar gaisa dzesēšanu, to jauda bija 690 zirgspēku – vairāk nekā divas reizes jaudīgāki par divizionā jau esošo lidmašīnu dzinējiem. Uz "Fairey Seal" borta ir bijuši ieroči – divi ložmetēji. Šos hidroplānus varēja izmantot gan bumbu, gan torpēdu transportēšanai, tie laikam bija vispiemērotākie Jūras aviācijas divizionam. Vēl pontonu vietā tiem varēja pielikt riteņu šasiju, kas deva iespēju izmantot tos gan kā jūras, gan kā sauszemes bumbvedējus.

"Fairey Seal". Izgatavots Lielbritānijā 1935.gadā. Tips: trīsvietīgs jūras izlūks: var tikt izmantots gan kā plūdiņu hidroplāns, gan kā sauszemes lidmašīna. Garums 10,7 metri. Spārnu platums 13,94 metri. Augstums 3,88 metri. Maksimālais ātrums: 222 km/st. kā sauszemes lidmašīna, 208 km/st. kā hidroplāns. Lidojuma attālums ? Maksimālais lidojuma augstums – 5182 metri. Bortu numuri: 26 (98), 27 (99), 28 (100), 29 (101). Rūpnīcas numuri: 2012 – 2015.

Pasūtīti 1934.gada novembrī, piegāde nozīmēta uz 1935.gada 16.maiju, piegādāti pirms laika 1935.gada 12.martā. Nodošanas brīdī 8.eskadriļā ieguva numurus 98 – 101. Borta Nr. 26 pirmais lidojums – 1935.gada 19.jūlijā, lidotājs A. Zariņš. Borta Nr.27 pirmais lidojums – 1935. gada 12. jūlijā, lidotājs A. Zariņš. Borta Nr. 28 pirmais lidojums – 1935.gada 11.jūlijā, lidotājs A. Kārkliņš. Borta Nr. 29 pirmais lidojums – 1935.gada 12.jūlijā, lidotājs A. Kārkliņš. Visi četri tika iegremdēti Ķīšezerā 1941.gada vasarā, Sarkanajai Armijai atkāpjoties.

Hidroplāni "Fairey Seal" bija pēdējie, kas tika nopirkti Latvijas jūras aviācijas vajadzībām. 1936.gada 25.maijā Jūras aviācijas divizions tika likvidēts un transformēts Aviācijas pulka 8., jūras eskadriļā.

Obligāti ir jāatzīmē vienu unikālu notikumu Latvijas Jūras aviācijas vēsturē, kas notika jau pēc diviziona likvidācijas. 1936.gada 22.jūnijā trīs "Fairey Seal" hidroplāni pacēlās gaisā no Liepājas ostas un devās rietumu virzienā. Tie atgriezās mājās tikai pēc 15 dienām – 6. jūlijā, paveicot nebijušo lidojumu apkārt visai Ziemeļeiropai. Latvijas lidotāji paveica 6210 kilometru garo attālumu, atrodoties gaisā 35 stundas un 55 minūtēs.

Jūras lidotāji un novērotāji pēc lidojuma Liepājā. Trešais no kreisās stāv leitnants Kalacis, piektais – leitnants V. Jakubovs, sestais – kapteinis M. Vītoliņš.

Dienu pirms viņu atgriešanās Velnciema aerodroma (Ziemeļu aerodroms) lidlaukā notika pirmais aviācijas festivāls. Liepāja kļuva par pēdējo pilsētu, kur sāka organizēt Aviācijas svētkus. Pirms tam festivāli un aviācijas šovi ne vienu reiz vien bija notikuši Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Cēsīs, Ventspilī un daudzās mazajās pilsētās. Festivāla laikā aerodroma sagatavošanas ietvaros pasažieru aviācijas lidojumiem, klātesot viesiem no Rīgas, aviatoriem un Igaunijas un Lietuvas, notika jauna lidmašīnu angāra pamatakmens ieguldīšanā, kas bija pabeigts jau nākama gada maijā. Otrais un pēdējais aviācijas festivāls Liepājā notika 1938.gada 31.jūlijā. Trīs reizes – 1936., 1937. un 1939.gadā Liepājas lidosta pieņēma akcijas "Aplido Latviju" dalībniekus.

Pēc 1939.gada 25.oktobra, kad Liepājas jūras kara bāzē tika nodota Sarkanās armijas rīcībā un hidroaerodroms ostā – padomju lidojošo laivu izvietošanai, visi Liepājā palikušie Latvijas hidroplāni pārlidoja uz Rīgu, uz nepabeigto hidroaerodromu Ķīšezerā. Pārlidojumu vadīja kapteinis K. Ercums. Daļa virsnieku, piemēram virsleitnanti K. Lakstīgala, O. Penka palika aviācijas bāzē Liepājā. Līdz 1940. gada vasarai lidojumiem izmantoja arī Usmas ezeru, kur atradās otrā Latvijas hidroplānu bāze. Pēc 1940.gada jūnija Latvijas Aviācijas pulka 8. jeb Jūras eskadriļa tika izformēta un hidroplānus nodeva padomju Gaisa kara flotes apakšvienību rīcībā.

Liepājas jūras aviācijas bāze. Seši trīsvietīgi hidroplāni "Heinkel HE-4", ko saņēma no Zviedrijas 1926. un 1927.gadā.

Vieta, kur atradās Jūras aviācijas angāri un piestātnes. 2016.gads.

Mūsdienās par Latvijas aviatoru kādreiz aktīvo dzīvi liecina vien mazās Aviācijas ieliņas nosaukums. Tā ved lejā pie jūras no Atmodas bulvāra un Turaidas ielas krustojuma. Tās abās pusēs redzama piegružota un ar jaunu mežu apaugusi pļava. Krastā – liels un plats betonēts laukums, kur kādreiz stāvējuši augstie angāri, kuros remontēja lidmašīnas, kur drosmīgi vīri lidoja, sapņoja, dzīvoja – debesīs un jūrā. Kādreiz tas viss ir bijis.

Jūras aviācijas divizions. No kreisās kapteinis M. Vītoliņš.

Uzziņa
Jūras aviācijas nodaļas un diviziona komandieri:
Nikolajs Jevlampjevs, virsleitnants 11.12.1922 – 13.12.1922
Jānis Lindbergs, kapteinis 13.12.1922 – 19.06.1923
Nikolajs Jevlampjevs, komandleitnants 20.06.1923 – 16.09.1925
Reinholds Bļodnieks, virsleitnants, v.i. 21.09.1925 – 29.09.1929
Voldemārs Jakubovs, kapteinis, v.i. 30.09.1925 – 31.05.1926
Voldemārs Jakubovs, leitnants pulkvedis 31.05.1926 – 19.07.1935
Aleksandrs Zariņš, kapteinis 20.07.1935 – 25.05.1936 (29.10.1936.)

Raksta tapšanā izmantoti:"Latvijas kara flote 1919-1940". Rīga, 2004; http://latvianaviation.com/; http://biographien.lv/

Fotogrāfijas no grāmatas "Latvijas kara flote 1919-1940". Rīga, 2004 un kolekcijas http://latvianaviation.com/