Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie vērsušies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot atjaunot kriminālprocesu pret aviatoru Herbertu Cukuru.

Kriminālprocesu lūdz atjaunot par viņa iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā, vēstīts kopienu padomes preses paziņojumā.

Tajā norādīts, ka iesniegums pamatots ar jauniem apstākļiem, tostarp Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kura personīgi esot redzējusi Cukuru un vērojusi viņa darbības Rīgas geto teritorijā ieslodzīto konvojēšanas laikā uz Rumbulu, kā arī ar Ābrama Šapiro atmiņām.

Šapiro atmiņās norādīts, ka viņš ar Cukura lēmumu ticis nosūtīts spaidu darbos uz tā dēvētās "Arāja komandas" garāžu. Tāpat viņš esot vests uz ģimenes dzīvokli, kurā viņam likts spēlēt klavieres, izklaidējot iedzērušus "Arāja komandas" locekļus.

Šapiro par cietušo lūdz atzīt viņa mantinieki.

Turklāt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome atzīmējusi, ka "papildu nesen atklātajiem faktiem un apstākļiem ir daudzas citas liecības, kas apstiprina Cukura noziedzīgās darbības, kuras tika savāktas un pienācīgi dokumentētas dažādās valstīs pēckara periodā". Attiecīgi padome uzskata, ka prokuratūra nepamatoti noraidījusi šos pierādījumus, neizskatot tos pēc būtības.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra izbeigusi 2006.gadā sākto kriminālprocesu par latviešu aviatora Herberta Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Laikraksts "Latvijas Avīze" vēstīja, ka kriminālprocess izbeigts pagājušā gada 23.oktobrī.

"Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu," teikts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča sagatavotajā slēdzienā.

Ģenerālprokuratūra 2006.gadā sāka krimināllietu par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā pēc Krimināllikuma 71.panta par genocīdu. Šinī kriminālprocesā tika izmeklēta arī Herberta Cukura darbība Vācijas drošības dienesta (SD) Latviešu drošības palīgpolicijā jeb tā saucamajā "Arāja komandā", kuras komandieris bija Viktors Arājs.

Jau pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība ir bijusi saistīta ar SD tā saucamo "Arāja komandu".

Kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu "Arāja komandā". Sākotnēji Cukurs bijis Arāja palīgs, bet vēlāk - atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.

Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietas, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda "LPSR Ārkārtējā komisija" materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi "Arāja komandas" dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā. Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēti Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.

Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Urugvajā, Montevideo. Cukurs bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.