Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin 7 Eiženi, 200 Jevgeņiji un 59 Jevgeņijas.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas Universitātes studentu un brīvprātīgajā darbā pieredzes bagāto jaunieti Mārtiņu Mami.

Kāpēc izvēlējies studēt Liepājas Universitātē (LiepU) maģistratūrā par Karjeras konsultantu/Jaunatnes lietu speciālistu!
Studiju programmu Karjeras konsultants/Jaunatnes lietu speciālists izvēlējos tāpēc, ka tā ir visnotaļ jauna specialitāte un, manuprāt, daudzpusīga studiju programma, kuru vajadzētu papildināt, uzlabojot kvalitāti un izpildījumu no mācību spēku puses. Savukārt karjeras konsultants ir unikāla un nepieciešamas profesija ikvienā vispārēja izglītības iestādē. Sevi vairāk atpazīstu kā Jaunatnes lietu speciālistu – ikdienā strādātu ar pusaudžiem un jauniešiem, kas nāk no sociālām riska grupām, kuru integrācija Latvijas sabiedrībā pilnībā nenorit veiksmīgi, lai viņi spētu iekļauties darba tirgū kā līdzvērtīgi sabiedrības locekļi.

Vai redzi savā izvēlētajā specialitātē nākotnes perspektīvas?
Es domāju, ka jā, jo viss atkarīgs no Izglītības ministrijas vēlmes izprast , un praktiski ieviest katrā vispārīgās izglītības iestādē karjeras konsultanta vakanci uz pilnu slodzi, tādejādi atvieglojot citu skolotāju darbu.

Kas tevi pamudināja doties brīvprātīgajā darbā?
Ar brīvprātīgo darbu saistīt savu dzīvi mani pamudināja biedrības „Radi Vidi Pats” vadītāji Agata Babina un Stass Babins, kuri Liepājas mērogā savulaik iesāka zaļā dzīvesveida popularizēšanu, iesaistot Liepājā dzīvojošos domubiedrus un jauniešus brīvprātīgā darba iniciatīvas projektos jeb idejas realizācijā. Tādā veidā iepazinos ar neformālās izglītības būtību, metodēm un praktisko pielietojumu ikdienā – rakstot projektus un darbojoties biedrībā, realizējot starptautiskās jauniešu apmaiņas. Neformālās izglītības pamats balstās uz ilgspējības attīstības principiem, un ir demokrātija bez ierobežojumiem savā brīvības formā.

Tu trīs reizes esi devies brīvprātīgajā darbā uz Itāliju, Spāniju un Austriju. Kā tu īsumā raksturotu katru pieredzi, ko ieguvi attiecīgajā valstī?
Atskatoties atpakaļ uz pieredzi Itālijā – tur guvu izziņu un sapratni par kultūras izglītību un Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) jēgu. No Itālijas organizācijas darbiniekiem un aktīvistiem iemācījos, ka nepastāv robežas radošuma izpausmēs. Savukārt Spānijas projekts deva lielāku pārliecību par sevi – apguvu spāņu valodas pamatus labā līmenī, pārvarēju kultūras un stereotipu robežu. Veicot EBD Austrijas galvaspilsētā, kur pavadīju aptuveni astoņus mēnešus, ieguvu organizatoriskās iemaņas kā vadīt starptautiskās jauniešu vasaras nometnes. Iepazinu, kā ir dzīvot multikulturālā metropolē, kā arī izzināju savu spēju robežas. Iesaku katram Liepājas jaunietim izmantot programmas „Jaunatne darbībā” apakšprogrammu Eiropas brīvprātīgais darbs, jo tā ir vienreizēja iespēja, lai pārbaudītu sevi un uzzināt, ar kādu jomu vēlies saistīt savu dzīvi.

Kādas atšķirīgākās iezīmes, salīdzinot ar Latviju, tu pamanīji uzturoties šajās valstīs?
Spānijā un Itālijā cilvēki izturējās ļoti draudzīgi, jo to ietekmē dienvidnieciskais temperaments un pozitīvā dzīves uztvere kopumā – tas nospiestajā ikdienas rutīnā, Latvijā, cilvēkiem ļoti pietrūkst. Šogad, vasaras vidū, viesojoties Kanāriju salās, es atkal ieguvu apstiprinājumu tam, ka krīze nav šķērslis, lai trupinātu dzīvot un attīstīt radošumu uzņēmējdarbībā un ikdienas sadzīvē. Spāņi ir ļoti viesmīlīgi un pozitīvi, neskatoties uz ekonomiskajām problēmām.

Ko tev nozīmē dzīvot Latvijā? Vai sevi sauc par Latvijas valsts patriotu?
Piedzimt un dzīvot Latvijā nozīmē elpot svaigo latvju gaisu un apjaust, ka mēs esam bagātāki, jo Latvija ir zaļākā valsts pasaulē! Te esmu dzimis un pilnvērtīgi saistu savu nākotnes skatījumu ar dzīvi Latvijā uz ilgāku laiku, jo citās ES valstīs mēs, latvieši, nekad neiedzīvosimies mūžīgi. Bez savas kultūras un latviskās mentalitātes multikulturālajā vidē mēs ar laiku pazaudēsim savu personības identitāti. Sevi saucu par Latvijas patriotu, jo vēlos, lai mani bērni runātu latviski, nevis citā ES valsts valodā. Mūsu nelaime ir tā, ka joprojām dzīvojam pēc viensētas sindroma – nevēlamies sanākt kopā un mainīt pastāvošo sistēmu, savu attieksmi.

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Lepojieties, ka varam brīvi un zaļi dzīvot Latvijā! Tikai no mums pašiem būs atkarīga Latvijas kultūras un mentalitātes saglabāšana un neļaujiet, lai „kangari” valda pār mums, latviešiem, bet esiet skaidri savā garā un miesā. Esiet paši, nepazaudējiet sevi dzīves un karjeras skrējienā!
Novēlu šos svētkus nosvinēt kopā ar saviem mīļajiem cilvēkiem!