Lai gan partijas jaunā programma sākas ar sadaļu „Bērni un jaunieši”, ko kongresā prezentēja saraksta jaunpienācējs – Vilis Brūveris, varas grožus patur līdzšinējie līderi.

Uz kārtējo termiņu amatā ievēlētais Liepājas partijas vadītājs Uldis Sesks, kurš arī šajās pašvaldību vēlēšanās paliek partijas mēra kandidāta statusā, vēl neatklāja, kādā secībā aiz viņa sarakstā sarindoti pārējie Liepājas partijas kandidāti un rezervisti.

Kandidātu secība tikšot apstiprināta tuvākajās dienās, un liepājniekiem tas tiks pavēstīts vienlaikus ar saraksta iesniegšanu vēlēšanu komisijā, portālam sacīja Sesks.

Nevar noliegt, ka Liepājas partijas kandidātu sarakstā parādījušās jaunas sejas – kaut vai pieminētais Kurzemes biznesa inkubatora eksvadītājs Brūveris (kurš gan pirms neilga laika sirsnīgi noliedza, ka kandidēs Liepājas partijas sarakstā), jaunais fotogrāfs Edgars Pohevičs vai „uzņēmējs un sociālo mediju aktīvists” Pēteris Krieviņš.

Tomēr astoņi no pašreizējiem kandidātiem ir tie paši, kas kandidēja pirms četriem gadiem, un, ja pieskaita Silvu Goldi, kura pa šo laiku pievienojusies partijai, tad „veco gvardi” pārstāv deviņi kandidāti.

Šai „gvardei” faktiski var pieskaitīt vairākus citus jaunpienācējus, kā Hmieļevski, Vitkovski, Lagzdiņu, Vērdiņu, Ceiruli, kuri Liepājas partijas valdīšanas laikā turpat vien, pašvaldības vai tai pietuvinātās struktūrās darbojušies.

Savulaik pašvaldībā strādājusi Māra Zeltiņa un diez vai par „jaunu seju” varētu saukt vēstures pētnieku Juri Raķi, kurš līdzīgi Brūverim tikko publiski izteicās (sk. 12.aprīļa „NRA”), ka paliks neitrāls un nekandidēs, jo „kā populārs sabiedriskais darbinieks nevarot atļauties riskēt ar politiķu labvēlību”.

Ka Liepājas partija neko radikāli mainīt negrasās apliecināja arī partijas vadības vēlēšanas – priekšsēdētājs, līdzpriekšsēdētāji tie paši, pat bez alternatīvām kandidatūrām.

To, ka partija ne tik vien kā nav gatava, bet pat nemaz nevēlas pārmaiņas, savā ziņojumā norādīja Liepājas partijas vadītājs Uldis Sesks, kurš īpaši noraidīja „politisko konkurentu izteikumus par nepieciešamām pārmaiņām”.

Kongresā vairākkārt tika uzsvērta Liepājas partijas „pieredze un zināšanās”, kurai vēlētājs uzticas. Tāpat tika uzsvērts, ka vēlētājiem ir jārāda un jāstāsta „ko esam spējuši izdarīt”, un gan jau tad partijai tikšot ļauts turpināt iesākto.

Vismaz divas reizes Uldis Sesks ierunājās arī par paškritiku, partijas kļūdām un neveiksmēm, taču konkrēti tā arī nevienu nenosauca.

Nedaudz paškritisks un piesardzīgs no kongresa tribīnes atļāvās būt Ivars Krastiņš, brīdinot, ka „ir cilvēki, kuri principā balso par opozīciju, jo uzskata, ka vienai partijai nevar ļaut pārāk ilgi būt pie varas”. Tāpat Krastiņš iestājās par to, ka jābūt skaidrai politikai attiecībā pret „Liepājas metalurgu”, lai sabiedrība neuzskatītu, ka „Liepājas dome un Liepājas partija ir tikai tāds instruments akcionāru rokās”.

Un, lai gan Aija Barča partijas biedrus brīdināja, ka „cīņa būs sīva un nopietna”, kongress izskanēja ar partijas līdera apņēmīgi pausto: „Mēs esam stipri!”.