Turpinām lasīt Jāņa Jaunsleiņa dienasgrāmatu. Šajā reizē – 1920. gada augusts Dienasgrāmatas autors pamazām atveseļojas, tirgū cenas kāpj, bet laikraksti ziņo par miera līgumu ar Krieviju.

1920. gada 1. augusts.
Aizejmu pie Kārkliņiem un pārnesu lasīšanai Konverzācijas vārdnīcas.

1920. gada 2. augustā.
Aizejmu uz Sakranā Krusta laboratoriju. Atkal bēdas! Šodien iekšķīgās slimībās ārstu nav.

1920. gada 3. augusts.
Guļu visu dienu uz gultas un lasu Konverzācijas vārdnīcas. Tur atrodu daudz kā interesanta.

1920. gada 4. augusts.
Aizejmu Sarkanā Krusta laboratorijā. Dr. Kaire, mani izmeklēdams, atrod, ka nieres veselas, bet no staigāšanas liek atturēties, pilnīgi gulēt uz gultas un kājas līdz ceļiem cieši notīt ar bindi. Priekš lielu vainām paraksta zāles.

1920. gada 5. augusts.
Aizejmu uz jūrmalu sauļoties. Līdzi esmu paņēmis Konverzācijas vārdnīcas. Gulēdams smilktīs, lasu un baudu saules siltos glāstus.

1920. gada 6. augusts.
Aizeju atkal uz jūrmalu, bet pēkšņi laiks grozās uz slikto pusi. Uznāk stiprs jūras vējš, un debess apmācas tumšiem padebešiem. Pāris stundas pasauļojies, dabonu laisties uz mājām. Tikko kā pārrados. Uznāca pērkona negaiss ar lietus gāzēm.

1920. gada 7. augusts.
Ārsta noteikumi netiek ne mazākā mērā ņemti vērā. Gulēšanas vietā raujos sētā pie malkas zāģēšanas.  Ārstu noteikumu vietā uzstādu pats sev zināmus noteikumus jeb dzīves kārtību. Tos ievērot un izvest dzīvē esmu apņēmies pagaidām tik līdz 15.augustam un sākot jau ar rītdienu.

Noteikumi būtu šādi:
Celties rītos noteiktā laikā – plkst. 8.
Pagatavot brokastis, paēst, apkopt istabu. Kad tas padarīts, nolikties vēl gultā, bet ne ilgāki kā līdz desmitiem.
Pēc pulkstens desmitiem nodarboties kādu stundu ar zīmēšanu.
Tad apmēram kādu stundu ziedot pastaigai pa āru.
Tad gatavot pusdienu, paēst un pulkstens divos atkal likties gultā atpūsties.
Gultā pavadīt līdz pulkstens sešiem vakarā vai nu lasot, vai tāpat.
Tad celties, pagatavot vakariņas, paēst.
Atkal kādu stundu pavadīt uz gultas.
Tad celties, pastrādāt apmēram kādu (stundu) pie "rakstu darbiem" (dienas piezīmes).
Tad (iziet) vakara pastaigā un pulkstens desmitos likties uz naktsguļu.

Ar savu parakstu apstiprinu, ka apņemos augšminēto kārtību cieši ievērot.
J. Jaunsleinis.

1920.gada 7.augustā pulkstens 10 vakarā Liepājā.

Piezīme pie noteikumiem:

Ārstu aizrādījumu kāju smēri lietot divas reizes dienā ievērot.

Pēc pulkst. 7 vakarā neapņēmos cieši gulēt uz gultas; var zīmēt jeb palasīt grāmatu, jeb kā citādi pavadīt laiku.

1920. gada 8. augusts
Cenšos pieturēties pie sev noliktiem priekšrakstiem. Tomēr jau pirmā dienā tos esmu pārkāpis. Viņos nebija paredzēta, iziešana no mājas, bet to šodien esmu izdarījis. Aiznesu Kārkliņiem Konverzācijas vārdnīcas. Arī citādi dotie nosacījumi izpildīti tikai pa pusei. Bēdīgi! Bet ko lai dara? Nevaru savu dzīvi ieslēgt rāmjos.

1920. gada 9. augusts
Lai tomēr pie uzstādītiem noteikumiem pieturētos, pārgrozīju mazliet aizvakarējo laika iedalījumu un kārtību.

Tagad avīzes raksta, ka drīzi būšot noslēgts ar Krieviju miers. Bet cenas uz pārtikas produktiem kāpj. Ļaudis tirgū "šturmē" lauciniekus, kuri uzveduši pārdot kartupeļus.

1920. gada 10. augusts.
Turos pie noteikumiem. Uzceļos pulkstens astoņos. Pagatavoju brokastis un tās ieturēju. Nolikos gultā palasīt grāmatu. Pulkstens desmitos cēlos, gāju pastrādāt dārzā, [strādāju] apmēram kādu stundu.

Ienācis iekšā, zīmēju. Pagatavoju un ieturēju pusdienas. Pulkstens divos aizgāju uz jūrmalu sauļoties.

Pārnācu pulkstens sešos mājās. Pagatavoju un ieturēju vakariņas. Likos kādu stundu gultā atpūsties.

Jauka pastaiga. Un pulkstens desmitos pilnīgi pie miera.

1920. gada 11. augusts.
"Noteikumi" atkal tiek "pārkāpti". Atnāca pie manis kādreizējais rotaļu biedrs Jānis K. Viņam "nags" uz zāģēšanu. Uzaicināju viņu palīdzēt man sazāģēt malku.

1920. gada 12. augusts.
"Noteikumi" palikuši vienīgi uz papīra. Nevaru dzīvi viņos iesprostot.

1920. gada 13. augusts.
Aiznesu uz tirgu nodot K. kundzei pārdošanai turku pupiņas un redīsus. Pastaigājos pa tirgu. Dodos uz māju. Pa ceļam pie žīdiņa nopērku 2 mārciņas miežu putraimus. Gribu pagatavot šodien siltu ēdienu. Visu laiku iztiku ar sauso maizi un kaltētām strimalām.

Laikraksti ziņo, ka aizvakar parakstīts miera līgums ar Krieviju.

1920.gada 14.augustā.
Tirgū šodien nejēdzīga kņada. Pūlis apsviedis kādai lauciniecei kartupeļu vezumu. Tā nekautrējās prasīt par mēriņu kartupeļiem 12 rubļu! Kartupeļu "šturmēšana" norisinās jau visu nedēļu. Ļaudis, sašutuši par laucinieku pārmērīgo rijību, izdara varas darbus. Policija gan sastāda protokolus, bet tie neiebaida lauciniekus no lielās peļņas kāres, nedz pilsētnieku sievas no "uzstāšanās".

1920. gada 15. augusts.
Šodien noliktā diena, līdz kurai vajadzēja ievērot "noteikumus". Bet vai tos ievēroju? Jau otrā dienā cirtu tiem pāri. Uz priekšu atturēšos uzstādīt kaut kādu tur iepriekšēji nospraustu dzīves kārtību. Neesmu pieradis pie disciplinētas dzīves. Daru un rīkojos tā, kā to pašreizējā momentā atrodu par izdevīgāku.

1920. gada 16. augusts.
Esmu palicis par īstu tirgus "andelmani". Šodien aiznesa pārdošanai olas, saknes un puķes. Par olām un saknēm saņēmu naudu tūliņ 30 rubļus. Par puķēm saņemšu citā dienā, kad būs izpārdotas. Ja "andelētos" pats, ieņemtu daudz vairāk. Bet, tā kā savu mantu nododu atkal pārdevējai, tad peļņa maza.

1920. gada 17. augusts.
Slimība vajā mani atkal no jauna. No rīta biju aizgājis, kā parasts, uz tirgu ar precēm. Neko vēl nenojautu. Tik, pārnākot mājās un ieturot pasdienas, jutu, ka nav labi. Izgāju vēl dārzā sagādāt "preci" priekš rītdienas. Strādājot mani pārņem fizisks nogurums. Svīstu. Un kreisā kājā sametas sāpes. Ar steigu liekos gultā.

1920. gada 18. augusts.
Visu nakti "degu kā ugunīs". Kratīja drudzis, uz rīta pusi tik mazliet iemigu. Uz kreiso kāju lieku aukstus uzklājamos, bieži tos mainīdams. Visu dienu nogulēju uz gultas.

1920. gada 20. augusts.
Jūtos atkal jau labāki. Karstums mazinājies, kaut gan kreisā kāja stipri pietūkusi un sāp. Neko darīt, jāceļas, ja negribi nosprāgt badā. Ceļos un gatavoju sev pusdienas maltīti, tikko turēdamies uz kājām. Kad ēdiens pagatavots un kuņģī sava "porcija" ielikta, tūliņ liekos gultā. Galva džinkst, un jūtams vispārējs nogurums.

1920. gada 22. augusts.
Beidzot uznācis sengaidītais lietus. Ejmu uz ielas izrakt grāvīti, lai novadītu lielās peļķes šahtā. Mazdrusciņ tikai pastrādāju, tomēr jūtu, ka nosvīstu, un kreisā kāja pie locīšanas ļoti sāp.

1920. gada 24. augusts
Pārtikas produktu cenas ceļas. Uz tirgus pie lauciniekiem, kuri ieveduši kartupeļus, stāv garās rindās ļaudis. Katrs cenšas dabūt pa mēriņam, kaut arī par to tiek prasīts no 10 – 12 rubļu. Laucinieki, pārņemti no neierobežotas iedzīvošanās alkas, plēš viens par otru nadzīgāki. Viņiem pašreiz īstais laiks iedzīvoties. Sakarā ar miera noslēgšanu ar Padomju Krieviju visi pātrikas produkti kāpuši uz augšu cenu ziņā. Strādnieku algu līmenis vēl joprojām ir zems. Tā pie sabiedriskiem darbiem nodarbinātie saņam 6 rubļus dienā, neskatoties uz to, ka dārdzība pieaugusi otrtik.

Zemo ļaužu stāvoklis jaunajā republikā ļoti grūts. Daudzi griež savus skatus uz austrumiem, gaidīdami it kā no turienes labākas dzīves atgriešanos...

1920. gada 27. augusts.
Māte, kura ilgāku laiku bija atradusēs darbā uz laukiem, Ozolmuižā*, šodien pārradās. Bija, ražodama pie radiem, nopelnījusi pārtikas produktus, kā maizi, sviestu, pienu un āboļus. Viņa teicās runājusi ar radnieku (Ozolmuižas rentnieku) par manu izbraukšanu pie viņiem un tur kādu laiciņu padzīvot veselības uzlabošanas nolūkā.

*Ozolmuiža. Tagad Cimdenieki, bijusī Drukmeijera muižiņa, kuru J. Jaunsleiņa radinieks tajā laikā rentēja no Liepājas tipogrāfijas īpašnieka.

1920. gada 23. augusts.
Vakar pēc pusdienas ierados Ozolos. Pēc ieturēta "launaga" gāju kalponēm palīdzēt dārzā pie ābolu un bumbieru novākšanas. Gultas vietu man ierādīja "kungu galā" pie muižas rentnieka brāļa, kurš izpildīja saimnieka vietu un tā arī tika no saimes ļaudīm godāts.
Šodien palīdzēju saimniekam zāģēt malka. Un sagatavoju arī attiecīgo materiālu priekš viena pāra koceņu (koka tupeles) pagatavošanas.

Tās bija nodomātas saimnieka pusbrālim Miķelim, kurš jau bērnībā no slimības palikdams muļķa prātā, tika uzturēts no sava pusbrāļa muižas rentnieka F. kunga. Tā sauktais Miķelis, pamuļķītis, šeit bija izsūtīts pa vasaru, lai strādātu dažus māju darbus, kā žagaru ciršanu, ekšeļu* griešanu un zem uzraudzības arī citos darbos. Lai neaizdotu "dusmas" Miķelim, kuram uznākot, viņš neganti prata lamāties, arvienu vajadzēja runāt ar viņu pa prātam.

Meitas viņu bieži mēdza pajokot. Tad bija "uguns pakulās". Sadusmotais Miķelis atdeva tādu "porciju'', ka "vainīgai", vaigiem sarkstot, nācās nozust.

Ar vīru cilvēkiem viņš pa lielākai daļai bija draugos. Ar šo padumjo Miķeli, kā jau radinieku, biju pazīstams no agras bērnības.

Mēs satikām labi. Tik manā baznīcas neapmeklēšanā viņš nepiekrita, jo tad "dvēsele" pazūdot "velna nagos". Šī mācība viņam, kā visčaklākajam baznīcas apmeklētājam, ko viņš darīja kopā ar savu māti, bija iepotēta tam slimajās smadzenēs jau no bērnības.

*Ekšeļi. Mehāniski griežams lopbarības smalcināšanas mehānisms.

1920. gada 30. augusts.
Līst lietus. Nodoms izstaigāt apkārtni jāatmet. Paēdam brokastis un ejam abi ar Miķeli uz staļļa augšu pagulēt sienā. Pēc pusdienas lietus pārstājies. Es, Miķelis un kalpu zēns Krišis ejam uz tuvjo birzi riekstot. Apstaigājam gandrīz visas lazdas, bet riekstu tikpat kā nav. Pāris trīs ķekarus lazdā izdodas uziet, ko uzlikt uz kāra zoba. Šogad vispārīgi maz riekstu. Tie paši jau nelaikā norauti. Izbridušies pa saslapušo birzi, dodamies ap launadža laiku atpakaļ uz mājām.

1920.gada 31.augusts.
Sēžu piebūvītē un apstrādāju kokus priekš tupelēm. Līdzu arī meitiešiem izārdīt salma pakaišus. Nekas!

Uz laukiem varu dzīvot tīri labi. Sevišķi man patīk strādāt kopā  ar abām meičām. Viena no tām, Olga S., ir simpātiskā skuķe.

Viņa dzīvo vecā ķieģeļu cepļa ērberķī un nāk aizstrādāt "Ozolos" kalpu sievas dienas. Otrā, patuklākā, ar piņņainu seju, man neko neinteresē. Viņa [atnākusi] no Gaviezes un strādā šeit kā kalpone.