29. jūnijā Olimpiskā centra arēnā koncertā "Es esmu dzīvība" bija pulcējušies vairāk nekā 2000 Kurzemes dziesmu svētku dalībnieki – pirmo reizi pēc 30 gadiem tik kuplā skaitā.

75 kori, 15 deju kolektīvi un seši pūtēju orķestri no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem un Rīgas – tāds bija koriem bagātākā – Kurzemes koru apriņķa – Dziesmu svētku dalībnieku sastāvs. Daudzskaitlīgais koris, dejotāji un mūziķi šoreiz pārsniedza pat skatītāju un klausītāju pulku – gluži vienkārši tāpēc, ka šobrīd lielākā Liepājas slēgtā zāle – LOC arēna – vairāk nespēj uzņemt.

Kā iepriekš jau stāstīja svētku mākslinieciskā vadītāja Ilze Valce, koncerta mākslinieciskā koncepcija un programma veidota, akcentējot Kurzemes kultūrvēsturiskā novada pamatvērtības. Tajā iekļauti Ernesta Vīgnera, Emiļa Melngaiļa, Alfrēda Kalniņa, Pētera Vaska, Agra Engelmaņa, Selgas Mences, Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula, Andra Kontauta un citu autoru skaņdarbi.

Par svētku virsdiriģentiem bija izvēlēti Kurzemes labāko koru un pūtēju orķestru diriģenti, Dziesmu svētku virsdiriģenti un Goda virsdiriģenti, kuri ir vai bijuši saistīti ar Kurzemi. Muzikālo pavadījumu nodrošināja pūtēju orķestri Gunta Kumačeva vadībā un mūziķu grupa, ko vadīja Normunds Kalniņš. Deju kolektīvus virsvadīja Jānis Purviņš, par koncerta režiju un scenogrāfiju atbildīgs bija Reinis Suhanovs. Koncertu lieliski vadīja aktieri Zane Jančevska un Kaspars Znotiņš.

Vēlot saules mūžu Latvijai, svētku dalībniekus sveica pilsētas mērs Jānis Vilnītis un Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte.

Ar Kurzemes Dziesmu svētkiem noslēdzās Latvijas simtgades pasākumu kopums – Latvijas pirmās valdības sagaidīšana Liepājā pirms simts gadiem.

Svētkus rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību, svētkus atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.