Vai simtiem 20.gadsimta sākuma tērpu, ko valkāja kuģa "Saratov" sagaidītāji, tika speciāli šūti un ko ar tiem darīs tagad, kad trīs dienu garie svētki beigušies?

Šādu jautājumu uzdod portāla irliepaja.lv lasītāja. Sazinoties ar pašvaldību, izdevās noskaidrot, ka vēsturiskā notikuma "rekonstrukcijas" dēļ neviens no tērpiem nav speciāli šūts.

Līdzdarboties notikuma "Kuģa "Saratov" sagaidīšanai Liepājā – 100" rekonstrukcijā un pieteikties aizraujošā ceļojumu laikā, vietā un telpā, lai iejustos tā laika personāžos, bija iespēja ikvienam liepājniekam, norāda Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.

"Ņemot vērā to, ka rekonstrukcija tika plānota ļoti precīza un autentiska, bija svarīgi radīt pēc iespējas vēsturiskāku vidi un publiski tika izsludināta brīvprātīgo pieteikšanās, lai liepājnieki svētku dienā tiktu tērpi autentiskos 20. gadsimta sākuma tērpos, apavos un aksesuāros. Jau nedēļu pirms pasākuma noritēja kostīmu un attiecīgo aksesuāru pielaikošana, un vairāku dienu garumā Spīķeros ieradās visdažādākā vecuma pilsētnieki, lai piemērītu sev paredzēto apģērbu," raksta Lazdāns.

Kopumā trīs dienu garumā notiekošo notikumu rekonstrukcijā piedalījušies vairāki simti dalībnieki  tā laika apģērbā – Liepājas teātra aktieru atveidoto Pagaidu valdību sagaidīja vairāk nekā 200 liepājnieku, brīvprātīgie ugunsdzēsēji un skolēnu grupas, tāpat pasākumā piedalījās vairāk nekā 50 Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, kuri atveidoja latviešu zemessargus.

"Nepieciešami tērpi tika meklēti pa visu Latviju un arī ārvalstī, un tie tika nomāti, neko īpaši nešuva. Tika izmantoti gan Rīgas kinostudijas krājumi, gan dažādu producentu un teātru (gan Liepājas, gan citu Latvijas teātru)  rīcībā esošo tērpu noliktavas. Kopumā procesā bija iesaistītas gan tērpu mākslinieces, gan ģērbējas, gan vizāžistes, kuras katru rekonstrukcijas dalībnieku ietērpa maksimāli autentiski tam laikam," norāda Lazdāns.

Lielākoties kostīmi komplektēti no dažādiem tērpiem – piemēram, Kārlim Ulmanim un Jānim Čakstem ancuki nāk no galvenās tērpu atlases mākslinieces Sandras Silas kolekcijas. Tērpi Lielbritānijas misijas vadītājam Herbertam Grantam Vatsonam un Francijas militārās misijas vadītājam pulkvedim Emanuelam Diparkē vesti no Polijas. Visiem pārējiem kostīmi komplektēti no visdažādākajām vietām, piemēram, vienai dāmai blūze bija no Kinostudijas, kurpes no Dailes teātra, svārki no Liepājas teātra, citai atkal otrādi utt., u.t.jpr.

Vēsturisko tērpu īre, apkalpošana un tehniskais nodrošinājums izmaksājis 10 180 eiro.

Kopumā trīs dienu pasākuma budžets bija 140 409 eiro (Liepājas pašvaldība – 97 000 eiro, Kultūras ministrija – 43 409 eiro).

Kā norāda Lazdāns, budžetā iekļauta gan radošās koncepcijas realizācija, režija, scenogrāfijas izstrāde, māksliniecisko pasākuma realizācija, aktieru un mūziķu honorāri, tāpat par šo summu nodrošināti arī tērpi, noformējums, segtas visas tehniskās izmaksas – skatuves konstrukcija, skaņa, gaisma, video. Tāpat segtas citas ar organizatoriskajiem procesiem saistītās izmaksas – lidojumi, naktsmītnes, ēdināšana dalībniekiem, producēšana, teritorijas iekārtošana, labierīcību, apsardzes pakalpojumu nodrošināšana utt.