Galerijas "Romas dārzs" ekspozīcijā "Liepāja-Laiks-Mākslinieks", kurā skatāmi 20.gs. Liepājas mākslinieku darbi, vietu radis unikāls atkradums – Jāņa Jaunsleiņa zīmējumi.

Portāls irliepaja.lv gandrīz gada garumā – no 2017. gada 18.novembra līdz šā gada jūnija sākumam – ik sestdienu publicēja liepājnieka Jāņa Jaunsleiņa dienasgrāmatas fragmentus. Autors šīs piezīmes nosaucis par "Manas dzīves dienām", un cītīgi fiksējis notikumus, pārdomas un izjūtas divdesmit gadu garumā. Irliepaja.lv no šī plašā vēstījuma publiskoja daļu – trauksmainos 1918., 1919. un 1920. gada notikumus Liepājā.

Gan ar notikumu vērotāja, gan līdzdalībnieka roku aprakstīto Jaunsleiņa dienasgrāmatu vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa rīcībā nodeva Jaunsleiņa vecākais dēls, pensionēts būvinženieris Vilnis Jaunsleinis, kurš apjomīgo tēva rakstu darbu – tā mazākā daļa pārrakstīta mašīnrakstā, bet daudzas burtnīcas vēl joprojām ir rokrakstā – bija saglabājis, un nu jau tas ir gadsimtu vecs.

Taču dienasgrāmata nav bijusi vienīgais Jāņa Jaunsleiņa dzīves garīgais balsts un radošās izpausmes veids. 1968. gadā, aizejot aizsaules ceļos, Jaunsleinis, atstājis arī visai apjomīgu zīmējumu kolekciju – portretus ainavas, draudzīgus šaržus, humoristiskus tipāžu uzmetumus ar zīmuli vai ogli, temperas un akvareļa lapas, kurās iemūžinātas autentiskas laikmeta liecības. Tagad tās kļuvušas par cienīgu galerijas "Romas dārzs" krājuma daļu.

"Muitas uzraugs, spriežot pēc apjomīgās mapēs krātā, ar interesi sekojis līdzi Latvijas un pasaules politiskajiem notikumiem, kur avīžu izgriezumus, piemēram, par Spānijas pilsoņu karu, papildinājis ar pašrocīgi zīmētām Musolīni, Hitlera, Staļina vai Ulmaņa karikatūrām. Viņa zīmējumi apbrīnojamā kārtā atspoguļo divdesmito un trīsdesmito gadu "kreiso" domāšanu – aiztonētu ar neklātienes simpātiju "strādnieku un zemnieku taisnības valstij" PSRS. Tik apbrīnojami līdzīgi, kā tagad saka – klonēti, staļiniskās sistēmas plakātu mākslas produkti amatierdarbos, kas ataino tā laika Liepājas sabiedrības dzīvi," vērtē vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.

Jānis Jaunsleinis dzimis Liepājā, 1900. gada 4.decembrī, zvejnieka Jukuma Sleiņa un Līzes Rozentāles-Jubertes ģimenē. Visu mūžu nodzīvojis tēva uzceltajā mājā Klaipēdas ielā 36.

Jānis Jaunsleinis pabeidza Liepājas pirmo pamatskolu ar izcilību un iestājās, bet nepabeidza Liepājas amatniecības skolu. Vēlāk, trīsdesmitajos gados, viņš regulāri apmeklēja "Latvijas Tautas Universitāti", kur vakaros izglītojās mākslā, literatūrā un sabiedriskajās zinātnēs. Viņš prata latviešu, krievu, vācu un esperanto valodu.  

Jaunsleinis lielāko darba dzīvi pavadīja kā muitnieks gan Latvijas valsts muitā, gan PSRS muitā, bet pārējā laikā darbojās kā amatnieks. Papildus darbam muitā viņš bija arī muitas darbinieku sienas avīzes redaktors.

Kopš agriem jaunības gadiem Jaunsleinis bija aktīvs Liepājas sabiedriskās dzīves dalībnieks, sekoja līdzi un aprakstīja savās dienasgrāmatās notikumus politikā un kultūrā gan Latvijā, gan ārpus tās.

1926. gada 25. decembrī Jānis Jaunsleinis aprecēja Almu Maži. Dēls Vilnis dzimis 1927. gada 25. augustā, bet dēls Ilgvars – 1935. gada 9. martā.

Kad piedzima abi dēli, Jaunsleinis vairāk pievērsās zīmēšanai un gleznošanai.  Pats gatavoja tempera krāsas un tikai nedaudz izmantoja akvareli. Kā amatniekam viņam patika no finiera izgatavot dažādas rotaļlietas un arī koferus, par kuriem varēja nopelnīt kādu monētu.

Jānis Jaunsleinis miris 1968.gada 16.oktobrī Liepājā.