Nupat, 14. novembrī, apritēja 99 gadi, kopš Latvijas armijas karavīri, tikko tapuši par zaldātiem, iesaistījās aizstāvēšanās kaujās ar skaitliskā un apbruņojuma ziņā pārākiem bermontiešu spēkiem.

Cīņas smagas norisinājās galvenokārt veco cietokšņa fortu līnijā, bet, pēc šo pozīciju zaudēšanas – tagadējā Brīvības ielas, Cukura ielas un  Grīzupes ielu rajonā. Liepājas liktenis burtiski svārstījās vēstures svaru kausos.

Vēsturiskajā literatūrā, piemēram, tādā akadēmiski apjomīgā pētījumā kā ģenerāļa Mārtiņa Peniķa (1874.-1964.) "Latvijas nacionālās armijas cīņas 1919. gada vasarā un rudenī", R. 1931., vesela nodaļa veltīta skrupulozai aizstāvēšanas un ienaidnieka sakaušanas cīņu analīzei. Arī vairākos līdz 1940. gadam izdoto memuāru literatūras un militāro vēsturisko apskatu publikācijas atainotas kaujas pie Ziemeļu, Vidus un Dienvidu fortiem. Taču bieži vien šīs publikācijas maldina lasītājus, jo daudzkārt atkārto jau publicētas kļūdas šo fortu nosaukumiem. Bieži vien aprakstos atrodams Dienvidu forts, kas patiesībā ir Vidus forta labējā lunete. Arī lunete pie Latgales ielas un 14. novembra bulvāra krustojuma saukta par atsevišķu nocietinājumu, piemēram, Deppa revelīnu.

Bet, interesējoties par Brīvības cīņām, ir aizmirst vēl viens un svarīgs nocietinājums – Mazais forts. Tas atradies Tosmares ezera dienvidu krasta pašā viducī. Tas bija jaunākais Aleksandra III Jūras cietokšņa fortu līnijas objekts. Krievu armijas inženieri 1904. gadā bija attapušies, ka Redana forts un Vidus forts gar cietokšņa kanālu atrodas par tālu viens no otra, lai eventuāli atvairītu ienaidnieka uzbrukumus pāri ezeram, tādēļ arī tika uzcelts šis Mazais forts ar sešu līdz astoņu lielgabalu bateriju.

1919. gada novembrī Mazo fortu ieņēma Grobiņas papildus bataljona vada karavīri. Tajā uzstādīja telefona centrāli un novērošanas posteni, bet, sākoties bermontiešu uzbrukumam, to pirmo ieņēma ienaidnieks. Kādreiz pret Mazo fortu pāri ezeram gāja ar pajūgiem pārbraucams ezera brasls, saucamais Siena ceļš. Vācieši uzbrukumā to izmantoja, un pa ledu no tagadējās Kapsēdes iela puses gatavojās pārvilkt smago artilēriju, taču nepaguva.

Mazais forts no Liepājas cietokšņa kartes tika izdzēsts 1946. gadā. Atklājās, ka tajā bijusi iekārtota vācu aviobumbu noliktava. Arī krievu sapieri neriskēja un iespaidīgo, bet bīstamo krājumu uzspridzināja.

Ja nu kādreiz, varbūt nākamgada novembrī, liepājnieki būs gatavi dabā iezīmēt kādreizējo kauju līniju, tad tajā būtu cienīga vieta arī Mazajam fortam, kura paliekas tagad sedz krūmāji un aizmiršana.