Trešdien Latviešu biedrības namā notika Nacionālās apvienības (NA) Liepājas nodaļas dibināšanas sapulce, kurā piedalījās tikai viena no apvienojamajām pusēm – "Visu Latvijai!" (VL).

Jau pirms sapulces "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Liepājas nodaļa bija informējusi, ka sapulce sasaukta pārāk sasteigti, tādēļ tajā neviens tēvzemietis nedomā piedalīties. Neskatoties uz to, NA nodaļa tika nodibināta, un to vienbalsīgi atbalstīja visi 19 klātesošie. Pēc tam notika Liepājas nodaļas vadītāja un vietnieka vēlēšanas.

Galvenais turpmāk būs Mārtiņš Ceriņš (18 balsis par; pats atturējās), bet viņam asistēs Raivis Blumfelds (10 par).

Kā klātienē visus informēja apvienošanās sapulces iniciators, NA valdes loceklis, 11.Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš, viņš neredz juridiskus šķēršļus tam, lai ar šodienas sapulci un balsojumu Liepājas nodaļu uzskatītu par nodibinātu. „De iure” punktu tam pieliks NA valdes sēde Rīgā 7.jūlijā. Ja lēmums būs pozitīvs, faktiski nepastāvēs atsevišķas VL nodaļas un "TB"/LNNK nodaļas, jeb "ne tie, ne šitie". Būs viena lielāka NA nodaļa, kurā var nākt un darboties jebkurš vislatvietis un tēvzemieties, un, ja kādam nepatīk šodienas amatpersonu vēlēšanu rezultāti, lai nāk un ievēl citus, uzsvēra Bērziņš.

Saskaņā ar NA statūtiem, lai būtu kvorums, un sapulces lēmumi iegūtu leģitīmu spēku, bija nepieciešama tikai septiņu biedru klātbūtne. Tādējādi 19 "Visu Latvijai!" biedru balsis bija vairāk nekā nepieciešams.

Kā šo situāciju komentē "TB"/LNNK Liepājas grupas vadītājs Gunārs Silakaktiņš? "Man šķiet, ka šādu situāciju 1979.gadā trāpīgi ir raksturojis Imants Ziedonis  dzejolī "Simtreiz jā, vienreiz nē" krājumā "Ar tikko grieztu ķeizarkroni rokā"," saka Silakaktiņš. "Dzejolī ir šādas rindas:

Vakar pie Jaungada eglītes
uzņēma komjaunatnē
uzreiz visu astoto klasi.
Viņi stāvēja pionieru kaklautos rātni un klusi.
Uzņēma visu klasi,
bet vajadzēja uzņemt pusi.”

"Bet ja nopietni, es to uzskatu par statūtu pārkāpumu, jo par šo soli bija jālemj NA kongresam," uzskata tēvzemietis.