Jānis Gailis. Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.


Mūžībā devies pazīstamas liepājnieku dzimtas pārstāvis, zemessargs un savas valsts patriots, gan Liepājas domes, gan Saeimas deputāts, namsaimnieks Jānis Gailis.


Kā vēsta tuvinieki, Jānis Gailis no dzīves šķīries 14. martā, nepilna 71 gada vecumā. Dzimis 1949. gada 20. aprīlī, Liepājā, Jānis Gailis visu savu mūžu aizvadīja dzimtajā pilsētā. Absolvējis Liepājas 6. vidusskolu (1966).


Jānis Gailis bija viens no pirmajiem 44. Zemessardzes bataljona komandieriem, vēl padomju armijai klātesot organizēja pirmo militāro operāciju Karostā. Vēlāk iesaistījās politikā, kļuva par

"Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" biedru, bijis arī "TB"/"LNNK" Liepājas nodaļas priekšsēdētājs. Vairākkārt balotējies Saeimas vēlēšanām, un vienam apvienības biedram kļūstot par ministru un noliekot mandātu, divus gadus, no 2000. gada 20. janvāra līdz 2002. gada 5. februārim, bija 7. Saeimas deputāts no saraksta "Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Vēlāk aktīvi darbojās valsts aģentūrā "Mājokļu aģentūra", būdams tās Kurzemes reģionālās vienības vadītājs, kā arī pārvaldīja pats savus, no vectēva Jāņa Gaiļa mantotos namīpašumus.


"Viņš bija ģēnijs, leģenda," par Jāni Gaili teica kāds viņa draugs un līdzgaitnieks zemessardzē.


"Jānim bija enciklopēdiskas zināšanas par jebkuru tematu. Viņš bija gan skolotājs, pie kura skolēni burtiski lipa klāt, gan ekstrēmu piedzīvojumu kārotājs – alpīnists, izpletņlēcējs, viens no pirmajiem raftinga braucējiem, kartinga ieviesējs Latvijā."


Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš par Jāni Gaili saka: "Viens no tā liepājnieku pulka, kam liktenis tika piešķīris kolosālu iespēju dzīvot, macīties, veidot ģimeni un apsaimniekot savu vecvecāku mantotos namīpašumus. Un vēl – Jānis Gailis, kaut arī nebūdams karavīrs un politiķis, pēc Latvijas Neatkarības atjaunošanas droši uzņēmās tieši šos pienākumus – bija pirmais Zemessardzes komadējošais virsnieks, TB/LNNK Liepājas nodaļas vadītājs, bet vēlāk arī Saimas deputāts no TB/LNNK saraksta.


Jānis līdz kaulam bija latviešu patriots un ne jau pusslodzē, bet gan zamessargu nakts patruļās, nogurdinošās dežūrās un reālu, pret bandītiem vai pusnakts zagļiem vērstu operāciju plānošanā. Viņu un viņa vīrus baidījās un respektēja. Kaut arī ne vienmēr priešniecība un pat kabinetu politiķi viņa  rīcību atbalstīja un bieži nosauca par voluntāru vai pat histērisku.


Arī pret savu dzīvi Jānis attiecās kā piedzīvojumu, vitālu un tikai vienreiz vadāmu. Atceros, kā, atgriezies no alpīnistu nometnes Tjanšana kalnos, stāstīja, kā par viņa dzīvību līkopus slēguši Velns ar Dievu –, Jānim pusšļūkus laižoties lejā virs aizas, pēkšņi trūkusi drošinājuma virve un... krītot gandrīz vertikālā brīvā kritienā pa apledojušu klinšu sienu pirmais (Velns) esot pārgriezis drošinājuma virvi, bet Dievs brīvo falles galu iedrīvējis vienīgajā un glābjošajā klinšu spraugā.


Lai viegla Tev Dzimtenes smilts, Jāni!"

Jāni Gaili izvadīs 20. martā pulksten 15 no Centrālkapu kapličas.