Azartspēles – nozare, kas ir cieši saistīta gan ar ekonomiku, gan ar sabiedrības interesēm. Latvijai turpinot attīstīt savu azartspēļu politiku, tā saskaras ar dubultu izaicinājumu – maksimāli palielināt ekonomiskos ieguvumus, vienlaikus risinot ar azartspēlēm saistītos iespējamos sociālos riskus.

Neliels ieskats azartspēļu vēsturē Latvijā

Latvijā azartspēļu regulēšana sākās pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā, kad valsts atguva neatkarību. Iegūtā neatkarība 1990. gados izraisīja kazino, spēļu zāļu strauju izplatību. Apzinoties nozares potenciālu gūt ievērojamus nodokļu ieņēmumus, Latvija sāka ieviest azartspēļu likumus, lai šo nozari regulētu un spētu iedzīvotājiem piedāvāt atbildīgas, drošas un uzticamas azartspēles, kuras iespējams aplūkot latvijaskazino.com/kazinospeles/.

1998. gadā tika pieņemts pirmais Azartspēļu un izložu likums, kas lika pamatus azartspēļu darbības licencēšanai un regulēšanai. Šobrīd spēkā ir 2005. gadā pieņemtais likums, kas ir daudz detalizētāks un plašāks. Likumdošana  tika izstrādāta, lai nodrošinātu valsts kontroli pār azartspēlēm, vienlaikus veicinot pārredzamību un godīgu spēli. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) izveide iezīmēja nozīmīgu pavērsienu nozares uzraudzībā, nodrošinot centralizētu iestādi, kas ir atbildīga par atbilstības uzraudzību un likumīgas darbības nodrošināšanu.

Lai gan kopš pirmā Azartspēļu un izložu likuma ieviešas tas ir vairākas reizes pārskatīts un mainīts, Latvijā azartspēles vēl joprojām tiek stingri uzraudzītas un regulētas.

Azartspēļu ekonomiskie ieguldījumi Latvijā

Azartspēlēm ir neatņemama loma Latvijas ekonomikā. 2022. gadā nozare valsts ieņēmumos iemaksāja aptuveni 39 miljonus eiro, kas lielā mērā izriet no nodokļiem un licencēšanas nodevām. Azartspēļu sektors arī tieši un netieši atbalsta nodarbinātību, nodrošinot darbu kazino birojos un saistītās nozarēs, piemēram, IT jomā.

Latvijas stratēģiskā ģeogrāfiskā atrašanās vieta apvienojumā ar augstajiem interneta ātruma rādītājiem ir sekmējusi online spēļu attīstību. Dažas no lielākajām online spēļu platformām darbojās Latvijā un savus pakalpojumus piedāvā spēlētājiem visā pasaulē.

Azartspēļu sociālā ietekme'

Lai gan ekonomiskie ieguvumi ir acīmredzami, nevar ignorēt arī azartspēļu sociālo ietekmi. Azartspēļu problēmas Latvijā ir plaši izplatītas, un arvien vairāk cilvēku vēršas pēc palīdzības. Azartspēļu plašā pieejamība un tiešsaistes platformu pieaugums ir saasinājusi šo problēmu, ietekmējot lielu daļu kazino entuziastu un regulāro spēlētāju. Jaunākās iedzīvotāju grupas ir īpaši neaizsargātas, jo ērta piekļuve tiešsaistes azartspēlēm rada jaunus izaicinājumus regulatoriem.

Tāpēc Latvijā tiek plaši diskutēts par atbildīgām azartspēlēm. Spēļu platformas piedāvā dažādus rīkus, kas palīdz kontrolēt iemaksas un izmaksas, spēlētājiem ir iespējams iestatīt laika kontroli un vienmēr jāatceras, ka azartspēles ir izklaide, nevis naudas gūšanas veids. Latvijā ir ieviests pašizslēgšanās reģistrs, kas palīdz atturēties no azartspēlēm, kā arī, spēlētājiem ir pieejamas vairākas atbalsta problēmas, ja tas ir nepieciešams.

Normatīvais regulējums Latvijā

Latvijas pieeja azartspēļu likumdošanai atspoguļo trauslo līdzsvaru starp ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un sociālā kaitējuma mazināšanu. Azartspēļu un izložu likums ir vairākas reizes grozīts, lai pielāgotos mainīgajai nozarei, jo īpaši saistībā ar tiešsaistes azartspēļu attīstību.

Galvenās Latvijas normatīvā regulējuma iezīmes ir:

Licencēšanas prasības - visiem azartspēļu operatoriem gan vietējā, gan tiešsaistes, ir jāsaņem licence no IAUI. Operatoriem ir jāatbilst stingriem kritērijiem, tostarp finanšu maksātspējai, tehnoloģiskajai atbilstībai un pasākumiem naudas atmazgāšanas novēršanai.
Nodokļi - azartspēļu rīkotājiem ir jāmaksā gan fiksēta gada licences maksa, gan procentos balstīts nodoklis no azartspēļu bruto ieņēmumiem. Šie nodokļi ir ļoti svarīgi, taču tie ir kalibrēti, lai nodrošinātu, ka tie neattur likumīgus operatorus, kas varētu izraisīt neregulētu azartspēļu izplatību.

Reklāmas ierobežojumi - lai novērstu pārmērīgu reklamēšanu, Latvija ir noteikusi stingrus ierobežojumus azartspēļu reklāmām. Reklāmas nedrīkst mērķēt uz neaizsargātām grupām, tostarp nepilngadīgajiem, un tajās ir jāiekļauj brīdinājumi par azartspēļu atkarības risku.
Pašizslēgšanas reģistrs - viens no progresīvākajiem Latvijas normatīvā regulējuma elementiem ir pašizslēgšanas reģistra izveide. Spēlētāji, kuriem ir azartspēļu problēmas, var brīvprātīgi izslēgt sevi no visām licencētajām azartspēļu darbībām gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Lai gan kazino nozare rada ievērojamus ieņēmumus un atbalsta nodarbinātību, azartspēļu problēmu risks prasa pastāvīgu modrību un adaptīvu likumdošanu, lai risinātu jaunās problēmas, vienlaikus aizsargājot ekonomiskās intereses un sabiedrības labklājību. Izvirzot prioritāti caurskatāmībai, spēlētāju aizsardzībai un sabiedrības veselībai, Latvija var nodrošināt, ka tās azartspēļu nozare sniedz pozitīvu ieguldījumu valsts attīstībā.