Papildināts. Sestdienas pēcpusdienā kāds kungs pie koncertzāles „Lielais dzintars” būvlaukuma nonāca tādās sprukās, ka bez glābēju palīdzības iztikt neizdevās.

Vīrietim sperot soli uz pandusa, ko gājēju vajadzībām uzbūvējuši koncertzāles celtnieki, kāja iesprūda starp dēļiem tā, ka pats to atbrīvot vairs nevarēja.

Panduss, kas atrodas Dubelšteina ielas un Radio ielas pusē, uzbūvēts, dēļus taupot, tāpēc ir iznākusi nevis grīda, bet tāda kā redele. Tur arī kungam kāja bija iesprūdusi.
„Ja mēs ar paziņu nejauši nebūtu gājuši garām, nez cik ilgi vēl cilvēkam nāktos tur sēdēt,” pastāstīja liepājnieks, kurš izglāba nelaimīgo cilvēku.

Vīrietis savās „lamatās” bija nosēdējis jau kādu pusstundu, kad viņu atrada. Kāja bija tā iesprūdusi, ka bez laužņa atbrīvot nebija iespējams, nācies saukt glābējus, kas līdzi paņēmuši arī mediķus.

„Kamēr gaidījām palīdzību, vienīgais, ko varējām darīt, bija iedot uzsmēķēt.”

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas, glābēji izzāģējuši tuneļa grīdai vienu dēli, lai atbrīvotu iesprūdušo vīrieša kāju. Paša spēkiem vīrietis nav spējis atbrīvoties.

Ķibele saistībā ar koncertzāles būvlaukumu norobežojošajām sastatnēm jeb gājāju tuneli gadījusies arī iepriekš – pērn septembrī sastatnes apgāza stiprais vējš. Konstrukcija krītot pārrāva elektrības kabeli, līdz ar to dažas ielas Vecliepājas centrā – Kuģinieku, Jūras un Jēkaba Dubelšteina iela – uz laiku palika bez apgaismojuma.

„Lielā dzintara” projekta realizācijas daļas projektu vadītājs Uldis Klaks-Kleins, kurš iepriekš nebija par notikumu informēts, portālam apliecināja, ka pats apskatīs bīstamo vietu un uzdos to sakārtot.

Kā ziņots, Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" būvniecību plānots pabeigt 2015.gadā.

Koncertzāle tiek būvēta Liepājā, Radio ielā 8. Būves kopējā platība atbilstoši tehniskajam projektam ir 14 126 kvadrātmetri, ēkā būs astoņi stāvi. Lielajā koncertzālē paredzētas 1080 skatītāju vietas, bet kamerzālē – 200 vietas. Tās būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir 30,17 miljoni eiro, no kuriem puse ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Autoruzraudzības līgums tika parakstīts ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt līgums par būvniecības darbiem – ar uzņēmumu "Merks".