Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), izvērtējot jaunievēlētās Liepājas domes pirmos lēmumus, noraidījusi iespējamos pārkāpumus.

Jānis Vilnītis (Reformu partija) pēc Liepājas domes pirmās sēdes norādīja, ka, ievēlot trešo vietnieku pirms grozīts domes nolikums, koalīcija pārkāpusi likuma „Par pašvaldībām” nosacījumus.

Deputāts ar iesniegumu vērsās VARAM, lūdzot izvērtēt pārkāpumus un uzdot tos novērst, kā arī apturēt nelikumīgi pieņemto saistošo noteikumu darbību.

Uz šo iesniegumu ministrija sniegusi atbildi, kurā teikts, ka „ministrijas ieskatā deputāti nav pārkāpuši likumā ”Par pašvaldībām” noteiktās prasības”.

Tāpat ministrija noraidījusi Vilnīša iesniegumā izteiktos iebildumus par dažādu politisko spēku pārstāvniecības nodrošināšanu domes komitejās. Pašvaldību komiteju izveidošana un pārstāvju skaita noteikšana tajās "drīzāk ir pašvaldības domes deputātu savstarpējās sadarbības un politiskās kultūras jautājums", ne likuma prasība – norādījusi ministrija.

„Ne likums „Par pašvaldībām”, ne citi normatīvie akti neparedz ministrijai tiesības sniegt pašvaldībai saistošus norādījumus par konkrētu deputātu ievēlēšanu noteiktās komitejās,” teikts VARAM atbildē.

Vilnīša iesniegumu daļā par Centrālās vēlēšanu komisijas Liepājas nodaļas vadītājas Ilzes Lagzdiņas rīcību ministrija papildus ir pārsūtījusi izskatīšanai Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Atbildes vēstulē teikts: „Ministrija savas kompetences ietvaros informē, ka atbilstoši likuma ”Par pašvaldībām” 20.panta pirmajai daļai pēc domes priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās domes deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku un pastāvīgās komitejas. Domes priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Ja pašvaldības domes darbībā, lai uzlabotu darba efektivitāti, ir nepieciešams veikt izmaiņas politisko amatpersonu skaitliskajā sastāvā, tad attiecīgi Liepājas pilsētas dome bija tiesīga izdod jaunus saistošos noteikumus, ar kuriem veikti grozījumi spēkā esošajos 2009.gada 5.novembra saistošajos noteikumos Nr.27 „Liepājas pilsētas pašvaldības nolikums”. Šādu saistošo noteikumu izdošana domei ir jānodrošina pēc iespējas ātrāk, lai novērstu faktisko situāciju, kad pašvaldības amatpersonas (priekšsēdētāja vietnieki) ievēlētas ievērojot likuma „Par pašvaldībām” prasības, bet šādi lēmumi neatbilst spēkā esošajam pašvaldības nolikumam.

Liepājas pilsētas domes deputāti ievēlot domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos, pirms stājušies spēkā grozījumi 2009.gada 5.novembra saistošajos noteikumos Nr.27 „Liepājas pilsētas pašvaldības nolikums”, balsojumā ir izteikuši politisko gribu, lai ar nākamo darba kārtības jautājumu veiktu atbilstošus grozījumus minētajos saistošajos noteikumos. Ņemot vērā, ka Liepājas pilsētas dome ir nodrošinājusi iespējami ātrāku grozījumu izdarīšanu saistošajos noteikumos pēc priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas, ministrijas ieskatā deputāti nav pārkāpuši likumā ”Par pašvaldībām” noteiktās prasības.

Atbilstoši likuma ”Par pašvaldībām” 31.pantam domes var apspriest tikai tos jautājumus, kas iekļauti izsludinātajā sēdes darba kārtībā. Izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tam piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem domes deputātiem.

Ministrija, izvērtējot 2013.gada 21.jūnija Liepājas pilsētas domes sēdes protokolu Nr.8, secina, ka ir iestājies likuma ”Par pašvaldībām” 31.pantā minētais izņēmuma gadījums, par ko ir nobalsojuši ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem Liepājas pilsētas domes deputātiem. Līdz ar to domes sēdes darba kārtība ir papildināta atbilstoši likuma ”Par pašvaldībām” prasībām.

Attiecībā par dažādu politisko spēku pārstāvniecības nodrošināšanu domes komitejās norādām, ka atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 54.panta pirmajai daļai katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam. Minētā likuma norma nav imperatīva, kuras neievērošana rada tiesiskas sekas. Likums dotajā gadījumā neparedz atsevišķu vai speciālu procesuālu darbību veikšanu, vai pieņemtā domes lēmuma pārskatīšanu, lai obligāti tiktu nodrošināta katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvja ievēlēšana konkrētā domes komitejā. Minētā likuma norma ir vērtējama kā likumdevēja paustā griba pēc iespējas pašvaldību komiteju darbībā iesaistīt dažādu politisko spēku pārstāvjus. Pašvaldību komiteju izveidošana un pārstāvju skaita noteikšana tajās drīzāk ir pašvaldības domes deputātu savstarpējās sadarbības un politiskās kultūras jautājums. Ne likums „Par pašvaldībām”, ne citi normatīvie akti neparedz ministrijai tiesības sniegt pašvaldībai saistošus norādījumus par konkrētu deputātu ievēlēšanu noteiktās komitejās.

Atbilstoši likuma ”Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 6.panta pirmās daļas 8.punktam Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzības un iesniegumus par citu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību un atceļ to nelikumīgos lēmumus. Līdz ar to ministrija papildus ir pārsūtījusi iesniegumu daļā, par Centrālās vēlēšanu komisijas Liepājas nodaļas vadītājas I.Lagzdiņas rīcību, izskatīšanai Centrālai vēlēšanu komisijai”.