Biedrības "Liepājas rajona partnerība" organizētajā Dienvidkurzemes tūrisma forumā uzņēmējs Aigars Laugalis foruma dalībniekus iepazīstināja ar saviem attīstības plāniem jeb, runājot uzņēmēja paša vārdiem, – tūrisma produktu "ar zivju garšu", un šis "produkts" ir saistīts ar veselu ostas kvartālu.


Aigars Laugalis, ģimenes uzņēmumu SIA "Ervils" un SIA "Virkavi R" vadītājs, vienlaikus pārstāv gan zivsaimniecības, gan tūrisma, gan ēdināšanas nozares, taču visupirms viņa vārds liepājniekiem saistās ar zivju restorānu "Spīķeris 53" un tajā integrēto alus brūzi, kas pērnvasar vēra durvis apmeklētājiem vienā no 150 gadus vecajiem Vecās ostmalas spīķeriem.


Aigars piekrita par saviem plāniem pastāstīt arī portāla irliepaja.lv lasītājiem.


Ap 1880. gadu celtais spīķeris jeb graudu noliktava Vecajā ostmalā 53 ir viena no nedaudzajām, kas no laika, kad šādas noliktavas ēkas divās rindās slējās gar abām Tirdzniecības kanāla pusēm, saglabājies līdz mūsdienām.


Foto: https://robyworks.com.


1997. gadā par ēkas saimnieku kļuva Aigara tēvs Ervils Laugalis, kas to un līdzās esošo kuģu piestātni izmantoja sava zvejniecības uzņēmuma vajadzībām. Vecās graudu noliktavas zemākais stāvs turpmāk kalpoja kā remontdarbnīca vairākiem Laugaļa un arī citu zvejnieku kuģiem. Taču


laika gaitā gan zvejnieku lomi, gan zvejniecības loma mazinājās,

savukārt pašvaldība nolēma sakārtot padomju laikos nolaisto ostmalu, izveidojot ostas promenādi. Ģimenes biznesā iesaistoties nākamajai paaudzei, spīķera saimnieki sāka domāt, ka skaistajai, vēsturiski autentiskajai ēkai vajadzīgs cits pielietojums. Kad 2016.gadā Mārtiņš Sirmais savam "vienas dienas restorānam" Liepājā izvēlējās tieši Laugaļu spīķeri, kļuvis skaidrs, kādā virzienā domāt, atceras Aigars. Līdz 2020. gadam trīs vaļi, uz kuriem balstīties turpmāk, bija rasti: zivju apstrāde, zivju restorāns, alus brūzis.


"Šķiet, rezultāts izdevās labs, jo apmeklētāju atsaucība bija liela, cilvēki pat bija ar mieru sēdēt uz zivju kastēm piestātnē, lai tikai varētu baudīt šo vietu, saulrietu, alu un zivju ēdienus," atzīst Aigars, piebilstot, ka nejaušība tā tomēr nav, jo "mums ir mērķis un pieredzējusi komanda". Dizaina izveidē padomus sniedzis Mārtiņš Sīlis, bet virtuvē saimnieko šefpavāre Jana Sīle.


Restorāns "Spīķeris 53", kurā uzsvars likts tieši uz zivju pasniegšanu, ir loģisks risinājums, jo, attīstoties Spīķera kvartālam, ēdināšanai ir būtiska nozīme. Kad šeit varēs notikt arī banketi vai ielas festivāli, bez ēdiena un dzēriena neiztikt, pārliecināts Aigars.


Vienas dienas restorāna norise "Spīķerī 53" aizvadītajā vasarā. Dāvja Dorša foto.


Tomēr "spīķera stāsts" ne tuvu nav pabeigts. Kopš novembra spīķera komanda atrodas dīkstāvē, tomēr gatavojas brīdim, kad no tās būs tikuši ārā.


Kas stāsta turpinājumā?
Ko tad "Spīķera" saimnieks plāno stāsta turpinājumā? Ja šobrīd ir apgūta apmēram viena ceturtā daļa spīķera, tad tuvākā pusotra gada laikā iecerēts apgūt arī pārējās telpas.


Mainīsies arī pati ēkas fasāde kanāla pusē, kurai tiks piebūvēta diezgan iespaidīga stiklota piebūve

(arhitekte Agita Lieģe, SIA "A Projekts") ar panorāmas liftu un kāpņu telpu, kas nodrošinās mūsdienīgas ēkas pieejamības funkcijas. Savukārt, plašajās noliktavas telpās 2.stāvā tiks ierīkota pasākumu zāle banketiem, bet blakus zālē – bērnu apmācību un rotaļu telpa "Z.I.V.S. bērniem". Augšējos stāvos būs īstermiņa nomas apartamenti.


Spīķera kvartālā iekļaujas arī blakus sarkano ķieģeļu spīķerim esošā ēka – pēdējā ostas koka noliktava, kas ir vēl par simts gadiem vecāka, un tā ir Stīna Lorenca īpašumā, kurš tur jau vairākus gadus ir iekārtojis apartamentus.


Bet pretī "Spīķera 53" ēkai ir vēl viena sena ēka, celta no sarkanajiem ķieģeļiem, kas arī pieder Laugaļiem un kurai jau top pārbūves projekts (arhitekts Indulis Kalns, SIA "MI Design"), saglabājot vēsturisko ēkas senajā konstrukcijā, bet veidojot modernu būvi virs tās. Šajā ēkā taps automatizēts fitnesa un veselības centrs "Royal Fitness".


Foto: https://robyworks.com.


Aigars cer, ka attīstību piedzīvos viss kvartāls līdz vecajai Muitas mājai (par šo pērli steidzami būtu jāparūpējas tās īpašniecei – pašvaldībai) un Loču tornim, jo Liepājas centrālā ass no Rožu laukuma pārvietojas tieši uz Vecās ostmalas promenādi, kā tas ostas pilsētai arī pienākas. Lai Spīķera kvartāls straujāk attīstītos šeit nepieciešama radošu un uzņēmīgu cilvēku vēlme līdzdarboties un kopīgi pārveidot šo apkaimi. Esam atvērti dažādām sadarbības iespējām un priecāsimies par jaunu pakalpojumu sniedzēju rašanos, saka Aigars.


Vēl tikai jāpiebilst, ka, lai varētu īstenot savus projektus, Aigars Laugalis ir piesaistījis Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda līdzekļus, caur biedrības "Liepājas rajona partnerība" sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenotām rīcības programmām, kurām tieši zvejniecības uzņēmums kvalificējas visos rādītājos. Spīķera kvartāla attīstītājs gan teic, ka "dāvinājis neviens neko nav", "idejas jāģenerē pašiem, projekti ir jāraksta pašiem, jāpiesaista būvnieks, jānodrošina finansējums, pakalpojums un naudas plūsma jārada pašiem".


Vairāk par "Spīķeri 53" lasiet ŠEIT.