Kas slēpjas aiz aizšifrētajiem projektu iesniedzēju nosaukumiem un ko īsti piedāvās katrs no kultūras projektu konkursā atbalstītajiem projektiem – tādi bija jautājumi, ko portāls irliepaja.lv uzdeva konkursa vērtēšanas komisijas priekšsēdētājam, Kultūras pārvaldes vadītāja vietniekam Naurim Lazdānam.

Kā zināms, konkursam bija iesniegti 63 projektu pieteikumi, no kuriem atbalsts tika apmēram ceturtajai daļai – 14, kuriem tad arī tika sadalīts piešķirtais finansējums – 50 000 eiro. Atbalstītie projekti jārealizē gada laikā – tātad līdz 2023. gada februāra beigām.

Vai šis bija pirmais un vienīgais Kultūras pārvaldes rīkotais projektu konkurss šajā gadā? Šobrīd, jā, taču, kā atzina Lazdāns, "labas lietas palika arī aiz strīpas", tāpēc pārvalde centīsies, lai šis nebūtu vienīgais konkurss, iespējams, būs vēl viens, kā tas jau bija pērn un arī 2020. gadā.

63 nav maz, saka Lazdāns, tas ir ļoti labs projektu skaits, lai arī nav pats augstākais – pērn vienā no konkursiem bijis pat vairāk nekā 80.

Lazdāns: "Projekti ir labi, to es jau pēc katra projektu konkursa varu atkārtot kā mantru. Projekti ar katru projektu konkursu aug, reāli kļūst arvien kvalitatīvāki, cilvēki iemācās un saprot, kā šo sistēmu izmantot, kā labāk formulēt nolikumā prasīto".

No futbolspēles "Latvija-Turcija" līdz "Latviešu vilkam"
Ko tad sola atbalstītie projekti un to iesniedzēji?

1.SIA "Liepājas restaurācijas centrs", kuras dibinātājs ir Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs Ivars Pilips-Matisons, kurš saņēmis atbalstu 4700 eiro, vasaras mēnešos rīkos četru lekciju un meistarklašu ciklu restaurācijā "Zināt/Novērtēt/Saglabāt". Pēc Lazdāna sacītā tas varētu būt aizsākums Liepājas senās koka arhitektūras apzināšanai un restaurācijas procesu virzīšanai, līdzīgi, kā to sen jau dara Kuldīgā. Lekcijas lasīs un meistarklases sniegs augsta līmeņa profesionāļi. 14. maijā plānota saruna "Liepājas koka arhitektūra bija, ir un būs", kurā piedalīsies būvvaldes pieminekļu inspektore Ilze Bernāte, pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs, vēsturisko māju īpašnieki Vineta Trumpeniece un Artūrs Medveckis. 11. jūnija paredzēta arhitektūras pētnieka un restaurācijas lietpratēja Jura Zviedrāna un būvinženiera un vēsturisko ēku tehnisko atzinumu izstrādātāja Ivara Silacērpa lekcija "Zināt, novērtēt, saglabāt". 16. jūlijā – meistarklase "Kaļķa mūra atjaunošana", ko pasniegs pieredzējušais būvamatnieks Igors Dacjuks. 13. augustā pats Ivars Pilips-Matisons piedāvās praktisku nodarbību "Koka arhitektūras elementu restaurēšana".

2. Biedrības "Cita Abra" dibinātāja Kristīne Brīniņa, kas savam projektam saņēmusi 2900 eiro, trīs mēnešu garumā pilsētvidē un kultūras norises vietās dažādām auditorijām – no bērnudārzu audzēkņiem līdz ieslodzītajiem – piedāvās līdz 25 izrādēm "Vai esam tikušies agrāk?". Impulsu māksliniece smēlusies Mihaela Endes grāmatā "Bezgalīgais stāsts". Izrādē paredzēts iesaistīt skatītājus, rekonstruējot viņu biogrāfiskās atmiņas, spēlējoties ar iztēles robežām utt.

3. Aktieris un literāts Ēriks Vilsons (kultūras attīstības biedrība "Tapala lapa"), kurš atbalstīts ar 3500 eiro, plāno piecās Liepājas skolās izrādīt jauniešiem monoizrādi "Hamlets" un pēc tam ar šo iestudējumu doties tūrē pa Latviju.

4. SIA "Piens Fest" un producents Mārtiņš Mielavs, kas saņēmis atbalstu 4000 eiro, iesniedzis projektu "Svinības Liepājas dzīvoklī". Tā ir koncertfilma, kas veltīta Imanta Kalniņa 80. jubilejai. Filmēšana paredzēta tikai Liepājā, tās skaistākajās un pazīstamākajās vietās. Filmu ap 26. maiju, kad ir komponista dzimšanas diena, jau apsolījusi izrādīt arī Latvijas Televīzija.

5. Biedrība "Pusstāvs", kas atbalstīta ar 4300 eiro, stadiona "Daugava" rezerves laukumā liepājniekiem parādīs režisora Valtera Sīļa iestudējumu "Uzvara ir mirklis", par kuru režisors saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu. Tas ir stāsts par Latvijas futbola izlases uzvaru pār Turcijas komandu, tā ir spēlē, kas notika 2003. gadā un kuras dalībnieks bija arī liepājnieks Māris Verpakovskis. Izrādē paredzēts iesaistīt Liepājas futbola sporta skolas audzēkņus.

Valtera Sīļa iestudējumu "Uzvara ir mirklis" šovasar redzēs arī liepājnieki. Publicitātes foto.

6. Ar 3000 eiro atbalstīta komponista, mūziķa, producenta, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas radošā direktora mūzikas jomā Jāņa Strazda (IK "Citi putni") 54 dziesmu nošu grāmatas "Strazda dziesmas" (ar visiem akordu simboliem) izdošana. Tās ir pazīstamas dziesmas, ko izpildījuši tādi zināmi mākslinieki kā Igo, Andris Ērglis, Antra Stafecka, Normunds Rutulis, Intars Rešetins un daudzi citi.

7. Liepājnieces Janas Egles dzejoļu krājuma "Vitrāžas" izdošana AS "Latvijas Mediji" apgādā. Šis grāmatas projekta pieteikums novērtēts visaugstāk, tāpēc arī saņēmis atbalstu 3000 eiro apmērā.

8. Biedrība "ASTE. Art, Science, Technology, Education" (Maija Demitere) savā rīcībā ieguvusi 3800 eiro jauno mediju mākslas festivāla "Update" rīkošanai. Festivāla norise plānota divos piegājienos – trīs dienas maijā un piecas dienas novembrī. Maijā fokuss paredzēts uz skaņas mākslu, savukārt novembrī – uz papildināto realitāti un mākslīgo intelektu. Festivālā notiks meistarklases, radošās darbnīcas, koncerts, izstāde.

9.Atbalsts 3500 eiro ticis SIA "Virkavi R" (līdzīpašnieks Aigars Laugalis) mūzikas projektam džeza tradīcijas turpināšanai – "Ceturtdienu "Jazz&Groove" Liepājas kanālmalā". Tie ir desmit profesionāli džeza koncerti (piesaistīts producents, Baltijas valstu mūzikas veicināšanas aģentūras "Cindy & Kate" līdzdibinātājs Marks Dīlers) vasaras sezonā restorāna "Spīķeris 53" (Vecā ostmala 53) terasē, taču ar brīvu pieeju ne tikai restorāna apmeklētājiem.

10. Ar 3000 eiro atbalstīta jau zināmās "Liepāja Lake Music" koncertu rīkotājas SIA "Liepaja Music" (Irita Kalēja) iecere – šovasar rīkot nevis atsevišķus koncertus uz ezera, bet trīs dienu festivālu – no 7. līdz 9. jūlijam – "Liepāja Lake Music 2022" kā mākslinieciski interesantu notikumu ar kvalitatīvu mūziku.

11. Dokumentāla seriāla "El Lobo Letón" (Latviešu vilks) pirmās sērijas filmēšanai Liepājā" 3500 eiro atbalstu saņēmusi SIA "Studija Lokomotīve". Dokumentālais seriāls piecu sēriju garumā (režisors Kārlis Lesiņš, producenti – Dominiks Jermakovičs, Sergejs Timoņins) stāsta par avantūristu, liepājnieku Volfu Ruvinski ar iesauku Latviešu vilks, kurš kļuva par vienu no populārākajiem brīvās cīņas sportistiem un arī aktieri Meksikā. Filmas veidotājiem ir vienošanās, ka seriālu demonstrēs kanāls "TV 3".

12. Biedrībai "Digitālo inovāciju parks" un māksliniekam Uldim Rubezim piešķirts atbalsts 4000 eiro, lai trīs nesenā vēsturē tapušos U.Rubeža sienu gleznojumus – "Vārna" Vecajā ostmalā, "Pegazs" Kuršu ielā 21 un "Kvantu kaija" Juliannas pagalmā – animētu un papildinātu ar digitālo rīku starpniecību.

13. Atbalsts 4000 eiro apmērā piešķirts biedrībai "Liepāja 400" albuma "Pastaiga pa skaisto Liepāju" turpinājumam "Pastaiga pa skaisto Liepāju. Uzplaukums" (projekta realizētāji – Andris Ivanovs, Kaspars Migla). Atšķirībā no pērn izdotā drukātā albuma šis jau spers soli tālāk, ieejot arī digitālajā fāzē – tajā tiks ne tikai iekļautas vēsturiskās atklātnes, kurās atainota Liepāja, bet tās būs papildināt arī ar QR kodu vai kāda cita veida rīku, kas ļaus drukāto informāciju papildināt ar digitālu, piemēram, attēlu, kā šī vieta vai ēka izskatās šodien.

14. IK "Labs Cilvēks" jeb tēlnieks Egons Peršēvics saņēmis atbalstu 2800 eiro apmērā projektam "Māksla – izklaide – izglītība – zinātne", kura norise atvērtas mākslinieku rezidences formā iecerēta Karostas ūdenstornī, kā tas jau noticis arī iepriekš. Šajā reizē projektā un rezidencē darbosies mākslinieki Miķelis Fišers un Veronika Frolova, kā arī pats Egons Peršēvics. Papildu reālajam mākslinieku darbam iecerēti arī izglītojoši lektoriji un meistarklases.

Projektus vērtēja: Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns (komisijas vadītājs), pašvaldības izpilddirektora padomniece Antra Brūna, SIA "Lielais Dzintars" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons, māksliniece Agnese Rudzīte, LRTIB valdes locekle Sintija Pusaudze, Liepājas būvvaldes galvenā māksliniece Agita Ansule, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, muzeja direktore Dace Kārkla.

Lazdāns: Lai novērstu iespējamus interešu konfliktus, situācijās, ja kādam žūrijas loceklim ir tieša saistība ar organizāciju, kas iesniegusi projektu vai saikne ar projekta realizēšanu, šis žūrijas loceklis konkrētā projekta izvērtēšanā nepiedalās. Piemēram, Dace Kārkla nepiedalījās biedrības "Liepāja 400" projekta izvērtēšanā, jo ir šajā biedrībā.