Būvniecības pieteikumu par zivju pārkraušanas vietas ierīkošanu Vecās ostmalas promenādē netālu no viesnīcas „Fontaine Royal” deputāti apstiprina, neņemot vērā galvenās arhitektes iebildumus.

Nesen domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa izvērsa plašu publisku kampaņu,lai dotu iespēju liepājniekiem divas nedēļas apspriest nepieciešamību nozāģēt divus kokus Jūrmalas parkā. Apsveicami, ja tā notiktu visos gadījumos, kad kāds pašvaldības lēmums tā vai citādi skar liepājnieku intereses. Taču reizēm deputāti šaurā lokā pieņem lēmumus, kuri nesalīdzināmi vairāk ietekmē vidi un liepājniekus, nekā šo divu koku nozāģēšana skeitparka teritorijā.

Viens no šādiem būtiskiem lēmumiem ir arī 25. augustā Pilsētas attīstības komitejā ar sešām balsīm „par” (Sesks, Krieviņš, Ansiņš, Dikterjovs, Opšteine, Vilnītis) atbalstītais Baltijas zivsaimnieku apvienības (BZA) būvniecības pieteikums.

Ko tad BZA iecerējusi? Ne mazāk un ne vairāk kā „ražošanas kompleksu zivju pieņemšanai un pirmapstrādei”. Plānotie apjomi – 100 t diennaktī. Lieliska iecere, teiktu ikviens saprātīgi domājošs liepājnieks – ko gan citu Liepājai vēl vairāk vajag, kā jaunas darbavietas! Uzmanīgu dara vienīgi fakts, ka šo kompleksu iecerēts veidot promenādē, Vecajā ostmalā 51, 51 A, 53, 53 A, 55 A un Muitas ielā 6/8. Tieši tādēļ pilsētas galvenajai arhitektei Ivetai Ansonei komitejas sēdē bija pamatoti iebildumi.

„Būvvalde saskata konflikta situāciju, jo bijušajā Muitas ēkā plānots izvietot Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, promenādē plānots arī Jūrniecības muzejs, kā arī izstrādātajā Vecās ostmalas attīstības koncepcijā paredzēts teritorijas labiekārtojums. [Saskaņā ar būvniecības ieceri] teritorijā paredzēts braukt ar lielām kravas mašīnām, kas varētu radīt neērtības tūristiem, tālāk transports virzās uz Kūrmājas prospektu, kurā arī ir sarežģīta transporta situācija. Uzskatām, ka iecere varētu traucēt promenādes tālāko attīstību.”

Jānis Vilnītis komitejas sēdē sprieda, ka iekārtas varētu piesaistīt tūristu uzmanību, taču slikti, ka iecerēts teritoriju nožogot. Viņš rosināja atļaut zivju pārkraušanu nakts stundās, bet žogu pa dienu aizvākt. Ivars Kesenfelds, savukārt, ironizēja, ka „zivju smaka promenādē, ko tūristi varēs baudīt, politiski skan labi”. Deputāts pieļauj, ka amatniecība vai pat zivju kūpinātava promenādē iederētos, taču ne „rūpniecisks process”, kā tas, neapšaubāmi, ir šajā gadījumā. „Domāju, ka Liepājā ir daudz citu vietu, kur veikt šādu uzņēmējdarbību,” uzskata deputāts. Guntars Krieviņš šādu ierosinājumu noraidīja: ieceres iesniedzēju īpašumā ir spīķeris Vecajā ostmalā, tāpēc viņi vēlas kompleksu tieši tur un ne citur.

Īpašnieku pārstāvis Māris Stankevičs deputātus mierināja, ka zivis krastā nāk laikā no astoņiem līdz desmitiem vakarā, līdz ar to „fūres” braukās tikai vēlās vakara vai nakts stundās, savukārt zivju pārkraušana notikšot ar sūkņu palīdzību, un smaku nebūšot.

Pēc garas diskusijas komiteja tomēr ņēma vērā galvenās arhitektes iebildumus vismaz pret zivju šķirošanu Muitas ielā, un pieņēma lēmumu atbalstīt BZA būvniecības ieceri ražošanas kompleksam zivju pieņemšanai Vecajā ostmalā, paredzot, ka teritorija tiek norobežota tikai zivju izkraušanas laikā un zivju izkraušana notiek nakts stundās. Savukārt par zivju šķirošanas ieceri Muitas 6/8 pieprasīta papildu informācija.

Kā portālu informēja Iveta Ansone, Būvvalde BZA jau izdevusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu kompleksa projektēšanai.

Lēmums pieņemts. Interesanti, kā liepājnieki novērtēs gan pašu būvniecību, gan lēmuma tapšanu viņiem aiz muguras!