Vai "ABLV Bank" uzņēmuma "AmberStone” domē iesniegtais SPA kūrorta būvniecības pieteikums ir nopietni ņemams? Portāls jautāja vairākiem uzņēmējiem un deputātiem.

Jurijs Hadarovičs, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos:
Nu ļoti gribas cerēt, ka šoreiz būs reāls! Parasti daudzi projekti nerealizējas finansējuma trūkuma dēļ, šajā gadījumā tā ir Aizkraukles banka, tā ka ar finanšu daļu visam jābūt kārtībā.

Pašvaldība šajā gadījumā nevar neko garantēt, bet protams mēs arī darīsim visu, kas ir atkarīgs no mums, lai šis projekts realizējas. Konceptuāli mēs atbalstījām šo ieceri. Tālāk notiks procedūru lietas: zemes nomas līguma sastādīšana un noslēgšana, tehniskā projekta izstrāde un tad projekta realizācija.

Guntars Krieviņš, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks, deputāts:
Pagaidām nav komentāru. Kad sāks rakts zemi... Arī uzņēmuma pārsāvis, prezentējot ieceri, atzina, ka līdz galam vēl nav, ka lēmums vēl nav pieņemts. Viņi ies soli pa solim: projektēs, zīmēs... Daudzi jautājumi vēl esot jārisina, jāanalizē. Tā jau ir vesela zināšanu nozare, ko vajag piepildīt – nevar skatīties, kas tikai te, Liepājā, notiek  jāpaskatās arī, kas tur, tur... Cik dzirdēts, arī Palangā ir līdzīgs investīciju projekts, tikai lielāks.

Jānis Vilnītis, uzņēmējs, deputāts:
Pēdējos gados ir bijusī divi līdzīgi projekti, viens – "Rožu galerija", ko prezentēja Kokina kungs [arhitekts Andris Kokins], un šis. Toreiz mēs, opozīcijas deputāti, kas visi esam uzņēmēji, jau brīdinājām, ka šis projekts nav reāls, un labākajā gadījumā viss beigsies ar būvbedri un žogu apkārt. Nu tas ir pierādījies. Kas attiecas uz SPA kūrorta ieceri, tad šīs šķiet nopietnāks projekts, tas nav lielveikals, kurā pēkšņi liepājnieki nāks, lai pirktu dārgas lietas. Šis projekts ir vērsts uz tūristu piesaisti. Arī uzņēmēju pārstāvis atstāja nopietnu iespaidu.

Vienīgais, kas dara uzmanīgu, ir projekta trīs kārtas, kur pirmajā paredzēta viesnīcas būve. Var iznākt tā, ka neko citu arī neuzbūvē – nosauc par apartamentiem un beigās pārvērš dzīvokļos. Tāpēc līgumā obligāti jāparedz, ka pirmajā posmā ir jābūvē SPA, un tikai pēc tam viesnīca, un rūpīgi jāseko līdzi, lai tā notiktu.

Ivars Kesenfelds, uzņēmējs:
Protams, tā ir laba ziņa pilsētai: Aizkraukles banka grib izkonkurēt Jūrmalas parka suņu pastaigas laukumu (4,4 hektāru platībā), uzbūvējot tā vietā slēgto akvaparku kā enkura objektu, kas nodrošinās darbību visa gada garumā, kā arī viesnicu, ārstniecības bloku utt. 
Dome noteikti pelnījusi skaļus aplausus par tāda, Liepājas mērogiem megainvestora, piesaisti.

Tomēr uzskatu, ka deputātiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība visam šī darījuma niansēm un iespējamajiem riskiem.

Nav runa par neuzticēšanos investoram, bet ir jabūt pilnīgai pārliecībai – ja tiek samazināta pilsētei stratēģiski svarīgā Jūrmalas parka daļa, tad tas jālīdzsvaro ar būtisku ieguvumu Liepājai un liepājniekiem kopumā.

Pilsētas domei jānodrošina, ka tieši akvaprks, kurš sniedz pilsētai vislielāko pievienoto vērību tiktu uzcelts pirmajā kārtā (un nevis, apartamenti, ārstnieciskais bloks, viesnīca vai kāda cita no kompleksa celtnēm).

Tā tiktu novērsta iespējamība, ka teorētiski uzceļot mazmājiņu ar betona pamatiem uz iznomātā apbūves gabala, attīstītājam būtu tikpat lielas tiesības uz zemes gabala izpirkumu kā pēc visa akvaparka kompleksa pabeigšanas.

Uzskatu, ka domei būtu nomas līgumā jāietver, ka investora pienākums ir būvniecības pirmajā kārtā veikt akvaparka būves (enkurobjekta) celtniecību, un ja tas netiek paveikts, zemes nomas līgums tiek izbeigts.

Manuprāt, šis būtu tas gadījums, kad ar nomas līguma projektu būtu jāiepazīstina visi deputāti, pirms viņi balso par  Liepājas Jūrmalas parka 4,4 hektāru nomu.