Guntars Krieviņš (04.03.1964. – 06.05.2016.)


Marts nu reiz ir mēnesis, kas Liepājai nes daudz prieka un pašapziņas. Sagaidot pavasara atnākšanu,


varam 18. martā svinēt pilsētas dzimšanas dienu un pie reizes arī atcerēties Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveides gadadienu tajā pašā datumā.

Būs balles un svinīgas runas, tiks apbalvoti izcilākie liepājnieki. Diemžēl par mūžībā aizgājušo Liepājas SEZ pirmo pārvaldnieku Guntaru Krieviņu, kuram 4. martā apritētu 56 gadi un kurš par savu veikumu pilsētas atjaunošanā būtu pelnījis atzinību, valdošajās aprindās, šķiet, joprojām aizmirsts.


Tagad to grūti iedomāties, bet toreiz, kad 1991. gadā Latvija tikko bija atguvusi neatkarību, Liepājas ostai vēl bija tāls ceļš ejams līdz īstai brīvībai, jo padomju militāristi turējās ostā iekrampējušies līdz pēdējam, bet, kad tomēr bija spiesti aizvākties, atstāja pilnībā sagrautu infrastruktūru, izpostītas kuģu piestātnes un Karostas akvatoriju pilnu ar nogremdētām zemūdenēm.


Tikai spēcīga personība tobrīd varēja uzņemties Liepājas ostas atjaunošanai un visas pilsētas stiprināšanai veltītās SEZ izveidi un vadīšanu,

un tāds atradās – Guntars Krieviņš, kurš ņēma SEZ grožus savās rokās, nezinot, ar ko tas viss beigsies. Tolaik Latvijā nebija brīvo ekonomisko zonu pieredzes, ko tur runāt, nebija vispār nekādas pieredzes jaunas biznesa vides radīšanā, tā nu Liepājas SEZ kļuva par celmlauzi ar Krieviņu priekšgalā.


Iespējams, te izpaudās īstena kurzemnieka spīts, jo Guntars Krieviņš dzimis un audzis Kurzemes pērlē – Kuldīgā, vēlāk studējis Rīgā RTU Inženierceltniecības fakultātē un Liepājā ieradies jau ar ceļu būvinženiera diplomu kabatā. Papildu zināšanas guvis Nikebingā, Dānijā, kur apguvis ostu un vadības specialitāti.


Diezin kāda tagad izskatītos Liepāja, ja pirms vairāk nekā 20 gadiem nebūtu izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Vai dzīve sistu augstāku vilni, vai gluži otrādi? Kas to lai zina, bet maz ticams, ka bez SEZ nodokļu atvieglojumiem pilsētā toreiz tik strauji ienāktu skandināvu un pēc tam arī citu ārvalstu bizness, kas te darbojas joprojām, dodot darbu daudziem simtiem liepājnieku un tuvējo novadu iedzīvotāju.


Tolaik jauno kontaktu meklēšana notikusi tā, ka Guntars Krieviņš kopā ar kolēģiem atvēris karti un pētījis, kurp doties, lai vēstītu par Liepājas iespējām un aicinātu uzņēmējus šurp. Izvēlējušies sākt ar Skandināvijas valstīm. Tā nu braukājuši pa ziemeļu kaimiņu uzņēmumiem, skaidrojuši, rādījuši SEZ priekšrocības, aicinājuši uz Liepāju, līdz pirmo atsaucību raduši Dānijā. Ne velti tieši dāņi izveidoja pirmos ārvalstu kapitāla uzņēmumus Liepājā, viņiem sekoja zviedri. Tagad skandināvu un citu valstu uzņēmēji veiksmīgi darbojas bijušā Gaļas kombināta teritorijā izveidotajā Biznesa centrā.


Tālāk jau nāca Dienvidu mola rekonstrukcija, ostas padziļināšanas darbi un pievadceļu izbūve. Nekas nenokrita no zila gaisa, viss bija jāpierāda un finansiālais atbalsts burtiski jāizsit.


Krieviņa vadībā vairāki miljoniem vērti projekti tika novadīti līdz finišam.

Kādreizējie Guntara Krieviņa kolēģi ir vienisprātis – viņš bijis nosvērts un mērķtiecīgs, ar asu prātu apveltīts. Vienmēr saprotošs, pieklājīgs, iecietīgs, tolerants, respektējis citu viedokli, nešķirojot cilvēkus pēc amatiem. Pat visnokaitētākajās situācijās pratis saglabāt mieru, atrast zelta vidusceļu. Tiecoties augšup, viņš vienmēr saglabāja pamatu zem kājām


Katra izcīnīta uzvara pār grūtībām viņam sniegusi gandarījumu, bet nekad – augstprātību. Arī portālam irliepaja.lv savulaik bija iespēja pārliecināties, ka SEZ pārvaldnieks vienmēr atbildēja uz jautājumiem un bija pretimnākošs, ne tā kā viens otrs no mazākajiem gariņiem SEZ pārvaldē, kuri sevi uzskata par gluži vai pasaules nabu un ar savu uzmanību pagodina tikai izredzētos.


Tikpat ilgi, cik SEZ pārvaldnieks, Krieviņš bija arī Liepājas domes deputāts, domnieku rindās sākumā ievēlēts no Liepājas Apvienotā saraksta, pēc tam – no Liepājas partijas.


Aizkulisēs runāja, ka Krieviņš jau no pašiem pirmsākumiem bijis Liepājas partijas smadzenes, proti, stratēģijas plānotājs gan politiskajā spēkā, gan pilsētas mērogā.

Bet neviens nezina, ko tas no viņa prasīja. Kādā intervijā Krieviņš, kad viņam vēl bija tikai 45, sacīja, ka gribētu piedzīvot mierīgas vecumdienas, bez stresa un mūžīgā sasprindzinājuma. Diemžēl tas viņam nebija lemts, Krieviņš pāragri aizgāja mūžībā 52 gadu vecumā.


Līdzgaitnieku aprindās runā, ka kopš Krieviņa aiziešanas viņsaulē vairs neesot spēcīgas personības Liepājas lielākās partijas rindās. Varbūt tieši tas izraisījis skaudību daža sirdī, un tāpēc Krieviņu mēģina pēc iespējas ātrāk aizmirst, nevis izrādīt viņam pienākošos godu? Pat Liepājas SEZ mājaslapā, kur sīki un smalki izklāstīta ostas vēsture, sākot jau kopš 13. gadsimta, pieminēti gan pirmie kuģu būvētāji vācieši, gan cariskās Krievijas aktivitātes, gan padomju laiku norises ostā, pašas SEZ vēsturei veltītas vien pāris rindiņas, turklāt pirmā SEZ pārvaldnieka Guntara Krieviņa vārds un veikums ne ar zilbi nav pieminēts!


Portāls iriepaja.lv jau iepriekš interesējās, kāpēc Guntara Krieviņa vārdam un portretam nav atrasta pienācīga vieta SEZ pārvaldes namā. Atbildes nav joprojām. Bet pozitīvu piemēru netrūkst, piemēram, Jūras spēku mācību centrā izveidota bijušā Jūras spēku komandiera Ilmāra Lešinska auditorija un atklāta piemiņas plāksne, savukārt bijušās Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieces Silvas Goldes vārdā nosaukta zāle Liepājas Valsts tehnikumā, kā arī koncertzālē "Lielais dzintars".


Vai tiešām pirmais Liepājas SEZ pārvaldnieks, kurš tik sarežģītajā pārmaiņu laikā vadīja atjaunošanas procesus no pašiem pirmsākumiem, arī nebūtu pelnījis kādu piemiņas zīmi SEZ pārvaldes namā, lai viņa vārds neizdzistu no atmiņas gadu gaitā, bet gan paliktu nākamajām paaudzēm zināšanai?