Ja līdz šim par Liepājas interesēm valdībā gādāja ZZS, tad izskatās, ka nākamos trīs gadus (vai vismaz vienu, kā domā zaļzemnieki) mūsu priekšstāvis varētu būt saskaņietis Valērijs Agešins.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis šodien vēlreiz apliecināja: lēmums par koalīcijas partnera izvēli ir pieņemts, un nekādas atkāpšanās nebūs. Piespiest zatleriešus to mainīt varot mēģināt vienīgi "ar tankiem".

Es Valda Zatlera vietā gan piesargātos piesaukt „tankus”, pārāk traģiskas ir asociācijas, kādas šis vārds izraisa latviešos. Taču laikam jau šāds izteiksmes veids piederas pie jaunās politiskās situācijas, kad par ZRP vienīgo īsto un uzticamo partneri izraudzīts Saskaņas centrs (SC). Runām par „plašu koalīciju”, ko optimists Zatlers cer izveidot līdz nedēļas beigām, pagaidām nav seguma.

Līdz vēsturiskā lēmuma pieņemšanai (tas noticis ap pulksten diviem naktī) diskusijas par brāļošanos ar saskaņiešiem ZRP valdē esot bijušas ilgas un grūtas, saka partijas valdes loceklis Jānis Vilnītis. Tomēr arī viņš ir pārliecināts, ka izdarīta pareizā izvēle, un lēmums esot pamatīgi izsvērts un demokrātiski pieņemts. „Neesmu Saskaņas centra fans, bet pragmatiski ņemot par pamatu tikai mūsu partijas ekonomisko programmu, izrādījās, ka tieši ar šo politisko spēku mums ir visvairāk kopīga.”

Reformas, ko ZRP paredzējusi veikt nodokļu sistēmā, valsts pārvaldē, izglītībā, galīgi nesakrītot ar konservatīvās „Vienotības” nostādnēm. Savukārt ar „Visu Latvijai! – TB/LNNK” zatleriešiem esot nesaskaņas nacionālajos jautājumos.

Saskaņieši eiforijā, ka beidzot nokļuvuši tik tuvu varas svirām, gatavi apsolīt visu: atlikt pensiju indeksāciju, nerunāt pretī starptautiskajiem naudas aizdevējiem, bet Nils Ušakovs solījies ne vien risināt saskaņiešu lielāko problēmu – valsts valodas nezināšanu, bet arī gandrīz vai pats savām rokām nožņaugt Alfrēdu Rubiku, lai iztīrītu SC rindas no Latvijas valstij naidīgiem spēkiem.

Uzskatus kā kreklus regulāri mainījuši visi Latvijas politiskie spēki, ieskaitot ZRP, kuras ideoloģijas pamats bija cīņa pret oligarhiem – līdz brīdim, kad vajadzēja izlikties neredzam sava jaunizceptā partnera – SC – aizkulisēs vīdošās Krievijas oligarhu ēnas.

Taču tik krasas virāžas, kādas šobrīd mēģina izdarīt SC, laikam nav bijis pa spēkam nevienam politiskajam spēkam mūsu valstī.

Jānis Vilnītis godīgi atzīst, ka arī viņu māc šaubas par izvēlētā partnera godīgumu un patiesajiem nolūkiem, nožēlu par savu izvēli – ZRP – gan vēl nejūtot. Nožēlot varbūt nākšoties, ja izrādīsies, ka partijas pragmatiskais kurss tomēr nav bijis pareizs.

Piedegs vai nepiedegs ātri ceptais pīrāgs un vai pašiem nagi neapsvils to cepot, redzēsim jau visai drīz. Ir simptomi, kas liek būt vairāk nekā piesardzīgiem. Kaut vai attieksme pret valsts valodu plašās „tautas masās” (nesenais incidents Dzimtsarakstu nodaļā!), kas liecina par attieksmi pret valsti kopumā. Kaut vai arvien skaļāk dzirdamā kurnēšana par to, cik ļoti „tautu draudzībai” un veiksmīgam biznesam traucē vīzu sistēma starp kaimiņvalstīm Latviju un Krieviju.