Pēc raksta mūsu portālā par gadījumu Dzimtsarakstu nodaļā radies iespaids, ka ne visi mediji un lasītāji ir sapratuši tā būtību.

Daudzi saziņas līdzekļi, mūsu portāla ziņas vadīti, metās šo gadījumu aprakstīt, pārbaudīt, interpretēt. Katrs to darīja kā prata un cik tuvu spēja piekļūt pirmavotiem. Tika cilāts jautājums, kurš tad īsti ģība, vai ģība vispār vai tā šķita tikai lieciniekiem, nepamanot, ka dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.  

To nesaprata arī daži vietējie mediji. Tā, izlasot “Kurzemes Vārdā” atstāstu par incidentu, pārsteidz publikācijas virsraksts: “Līgava nenoģība – tie ir meli!”.

Ja tā ir patiesība, ka līgava tiešām nenoģība, pretrunā tam, ko portālam atstāstīja notikuma liecinieki, tad jau tikai jāpriecājas, ka jaunajai sievai ar veselību viss kārtībā! Kaut gan – noģībšana jeb samaņas zudums ir medicīniska parādība, un tās esamību vai neesamību faktiski konstatēt varētu tikai speciālists.

Taču stāsts jau nav par ģībšanu vai neģībšanu. Stāsts ir par atsevišķu krievvalodīgo indivīdu attieksmi pret mūsu valsti un latviešu valodu, kas ir īstais lakmusa papīrs, lai noteiktu šīs sabiedrības daļas patieso noskaņojumu pret mūsu Tēvzemi un pamatnāciju.

Stāsts ir arī par to, ka Zatlera partijas vēlme piekopt divkosīgu politiku un brāļoties ar SC, kurš nejūt cieņu pret latviešu valodu, provocē šādus incidentus.

Un paldies Dievam, ka latviešu valodas dēļ neviens nav noģībis.