Reformu partijas (RF) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vilnītis par “Ventspils roku”, “Vienotību”, “nesaprotamo sešinieku”, vēlēšanām un mediju pseido neatkarību.

Operācija, pēc tam vairāki mēneši rehabilitācijai – tāda šobrīd ir Reformu partija priekšsēdētāja Valda Zatlera tuvākās nākotnes prognoze. Kā vērtējat situāciju?
Ja Dievs dos, un būs veiksmīga operācija, veiksmīga rehabilitācija, rudenī Valdis Zatlers varētu sākt atgriezties normālā dzīvē. Bet līdz tam telefons būs [nolikts] malā. Domāju, ka pēc visiem stresiem viņš ir pelnījis mazliet pievērsties arī sev. Kad Zatlers uzsāka cīņu pret oligarhiem, viņš zināja, ka pretinieks būs ļoti spēcīgs, taču viņš pretī saņēma ne tikai oligarhus, bet visus politiķus, viņu sita no visām pusēm. Redzot, kas notiek, es pat brīnījos, kā Zatlers turas.

Vai bijāt gatavs uzņemties jaunus pienākumus?
Par situāciju uzzināju apmēram pirms divām nedēļām. Bija jāpieņem lēmums... Jau esmu teicis, ka tas [būt partijas vadībā] nav mans mērķis, mans mērķis ir Liepāja. Taču – sadalīt pienākumus un atbildību – manuprāt, bija labākais iespējamais lēmums, jo mūsu organizācija vēl nav tika spēcīga, mums arī nav viena izteikta līdera. Kopā mums jākļūst stiprākiem – līdz pašvaldību vēlēšanām. Nav jau vairs variantu – esam zemākajā reitingu punktā.

Kā to skaidrojat?
Kā partija mēs radāmies uz emociju pamatu – bija rīkojums Nr.2, bija emocijas un uzrāviens. Neiegūstot 51 procentu, sekoja atkritiens un jautājums – ar ko kopā sēsties ragavās. Esošais partneris izrādījās daudz rūdītāks, spēcīgāks, pieredzējušāks, un faktiski ieguva visu spēles laukumu.

Bet varbūt tas nav slikti, ka mēs, jaunie vietnieki, uzsākam darbu, kad ir viszemākie reitingi un spēles laukums pieder pretiniekam. Jāiet soli pa solim, jāiekaro viena pozīcija aiz otras, un jāparāda, ka esam partija, ar kuru jārēķinās.

Atzīstat, ka līdz šim tā nebija?
Kaut vai viens piemērs, kad ar mums nerēķinājās pilnīgi un galīgi – “Pasažieru vilciena” valdes locekļa izvēle. Koalīcijā runāja vienu – ka izvēle notiks pēc profesionalitātes, nevis partijiskuma principa, pēc tam izdarīja pretējo. “Vienotība” ļoti ātri ielika savu kandidātu, mūsējos pat neuzaicinot uz sarunām. Turklāt kandidātam bija gan partijas piederība, gan profesionālisms aiz matiem pievilkts. Es pieņemu, ja “Vienotībai” nebūtu tāds resurss kā mediji, satiksmes ministram, kurš pārkāpis jebkurus ētikas un sadarbības principus, būtu jādemisionē.

Un ir vēl viens fakts, pēc kura nākšanas atklātībā, ministram bija jāatkāpjas. Pagājušajā nedēļā, dienu pirms Ministru kabineta sēdes, kurā bija jāapstiprina ostu nolikums, uz mūsu biroju – Aivim Landmanim – kļūdas pēc atnāca Aivim Ronim adresēta īsziņa, ko bija sūtījis Ventspils mēra 1.vietnieks Guntis Blumbergs. Īsziņā bija dotas norādes, kuri trīs punkti no ostu nolikuma jāsvītro ārā. Uzskatāms piemērs, kā Ventspils koriģē satiksmes ministra darbu. Šo faktu publicēja Pietiek.com, bet nekur tālāk tas neaizgāja, jo medijiem bija dots rīkojums – nepublicēt. Tas, savukārt, ir apliecinājums Latvijas mediju pseido neatkarībai.

Tātad Reformu partijas koalīcijas partneris savā ziņā ir arī tās pretinieks?
Jāatzīst, Liepājā situācija ir daudz “mīkstāka”. Liepājā pat Ivars Kesenfelda varētu daudz mierīgāk strādāt koalīcijā, salīdzinot ar tām attiecībām, kas valdībā ir starp “Vienotību”, Nacionālo apvienību, nesaprotamo sešinieku un mums.

Kā uzvedas sešinieks?
Pirmdien, kad koalīcijā bija jābalso par valsts vēlētu prezidentu, par ko iestājas Nacionālā apvienība un kas ir arī viens no mūsu programmas punktiem, Klāvs [Olšteins] smaidīdams paziņoja, ka sešinieks to neatbalstīs. Pat nepasakot iemeslu, lai gan publiski viņi ir apliecinājuši, ka atbalsta Reformu partijas programmu.

Es viņā saskatu Ostapu Benderu, kura princips: kas maksā, tas pasūta mūziku. Kā savādāk? Bet, manuprāt, viņš pamazām sevi norobežo arī no pārējā sešnieka.

Atgriežoties pie jūsu jaunajiem pienākumiem. Kādi tie ir?
Ja Sandras [Sondores-Kukules] uzdevums ir komunikācija – koalīcijas sarunas, sarunas ar partneriem, Edgara Rinkēviča, kā pieredzējuša politiķa uzdevums ir pārstāvēt partiju uz āru, tad es koncentrējos uz partijas iekšieni, tas ir mans darbalauks.

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, arvien vairāk laika nāksies veltīt šim darbam?
Tā ir, būs jāmēģina samenedžēt. Bet pirmdien jau izveidojām darba grupu pašvaldības vēlēšanām, un vēl man ir otrs instruments – dome, ko arī turpmāk vadīšu līdz Zatlers atgriezīsies pilnā mērā. Pirmā domes sēde būs 16.jūnijā Rīgā, Kongresu namā.

Spēles laukumu es zinu, zinu mūsu spēku un zinu mūsu nespēku. Pārzinu mūsu nodaļas visā Latvijā, zinu, kuras ir stipras, kuras nav tik stipras.

Kādi esat Liepājā?
Stipri. Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, arī Rīgā mēs noteikti esam stipri. Ir virkne pašvaldību, kur neesam tik stipi, bet sarakstu izveidot esam gatavi. Ir pašvaldības, kur neesam gatavi vieni veidot sarakstu, tur sadarbosimies. Arī Liepājā, uzsākot gatavoties pašvaldību vēlēšanām, esam atvērti sadarbībai. Noteikti esmu gatavs runāt ar “Vienotību” un nacionālu apvienību, kas ir mūsu tuvākie partneri. Tuvākā pusgada laikā būs jātiek skaidrībā.