Spriežot pēc domes Finanšu pārvaldes vadītāja Ronalda Fricberga izteikuma domes sēdē 21.februārī, visticamāk, „Lielo dzintaru” pašvaldība tomēr nebūvēs.
Tas nozīmē, ka deputātam Kesenfeldam mati nebūs jāaudzē.
Kā zināms, Ivars Kesenfelds pēc aiziešanas no koalīcijas publiski domes sēdē izteicās, ka gadījumā, ja Sesks koncertzāli uzbūvēs, viņš ataudzēšot kuplākus matus, nekā domes priekšsēdētājam.
Janvārī, tiekoties ar domes priekšsēdētāja vietnieci Silvu Goldi, viņa apgalvoja: „Domes vadības līmenī darīsim visu, lai koncertzāle būtu” un – „Es dzīvoju ar sajūtu, ka „Lielais dzintars” būs”.
Golde neslēpa, ka ir komunikācijas problēmas ar projekta autoru – austrieti Folkeru Ginki, kurš vēlas saņemt nesamērīgi lielu atlīdzību par projekta autoruzraudzību, kam pašvaldība nepiekrīt. Taču dome sarunās iesaistījusi juristus un cer, ka tiks panākts kompromiss.
Golde arī atgādināja, ka 6.martā paredzēts atvērt būvniecības konkursa piedāvājumus.
Sazinoties ar vienu no „Lielā dzintara” projekta vadītājiem, domes izpilddirektora vietnieku Didzi Jēriņu, portāls noskaidroja, ka piedāvājumu atvēršana pārcelta uz 25.martu.
Savukārt domes Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs, ceturtdien, 21.februārī, domes sēdē, iepazīstinot ar budžeta grozījumos paredzētajiem tēriņiem, norādīja, ka rezervēti līdzekļi arī „Lielā dzintara” būvniecības projekta vadības grupas darba finansēšanai. Taču, sacīja Fricbergs, līdzekļu izlietojums būs atkarīgs no būvniecības iepirkuma rezultātiem, jo „tie parādīs, vai mēs „Lielo dzintaru” būvēsim vai ne”.
Nemitīgā iepirkumu vilkšana garumā, bezgalīgās sarunas ar Ginki un šādi Finanšu pārvaldes vadītāja publiski izteikumi vieš arvien lielāku pārliecību, ka Goldes kundzes „sajūtas” un liepājnieku cerības nepiepildīsies, jo pašvaldība patiesībā nemaz negrib koncertzāli būvēt. Un, ja arī gribētu, diez vai līdz 2015.gada vasarai pagūs.
Tikai šo bēdīgo ziņu domes vadība šobrīd baidās skaidri pateikt vēlētājiem, un grib to pataupīt pēcvēlēšanu laikam – galu galā „Lielā dzintara” „priekšdarbiem” taču jau iztērēti vairāk nekā seši miljoni latu!