Vasarai aizejot, ar Ivaru Kesenfeldu atcerējāmies vienu no mūsu pavasara izbraucieniem uz bijušā Liepājas mēra Rimbenieka 30-to gadu beigās finansēto un celto Smaižu baznīcu pie Gramzdas.

Esot šajās pamestajās baznīcas sienās, neatstāja sajūta, ka mūsu sabiedrības stulbums un vienaldzība daudz ātrāk iznīcina piemiņu nekā laiks. Dievnama mūros radās fatastiska sajūta, ka tas joprojām gaida savu draudzi un ir gatavs dievkalpojumam. Un vai šī draudze neesam mēs visi?

Daudz ir pļurināts par patriotisko tūrismu no Liepājas domes kanceles. Un vēl divkosīgāki ir  mūsu Nacionālās apvienības karogotie braucieni un spēka dziesmu vakari, it īpaši tuvojoties kārtējām vēlēšanām.

Bet, vai esam padomājuši par tiem cilvēkiem, kuri dzīvojuši pirms mums un kuru Tēvzemes mīlestība bija pašsaprotama? Jo ir neiedomājami, ka Rimbenieka kungs šo Dievnamu būtu būvējis vēlēšanu dēļ!!!

Un, vai mēs, liepājnieki, esam gatavi ar cieņu atcerēties mūsu bijušo pilsētas galvu Rimbenieku, kas par saviem līdzekļiem šo Dievnamu uzbūvēja, un par atalgojumu tam gulagā tika nomērdēts badā?

Mēs baidamies, ka krievi nāks, mums ir caurs miegs, ja vakarā televīzijā izpaliek ziņa, ka kārtējo reizi kāds apzadzis valsti, bet mēs nebaidamies noniecināt savu valsti, neejot uz vēlēšanām, mēs  aizmirstam savus novadniekus, uz kuru mūža mantojumiem dzīvojam.

Mums daudziem patīk klauns Kaimiņš, zemniektēvs Dūklavs, taisnības vēmējs Gobzems, Maskavā "nepabijusī" Sudraba vai norvēģu slepkavas Breivīka "advokāts" NA Iesalnieks, kurš publiski sēž mūsu tieslietu ministram pie labās rokas.

Bet ja atgriežamies pie Liepājas politikas "audējiem", konkrētāk, izglītības un tūrisma vadītājiem, rodās jautājums, vai nevienam nav ienācis prātā skolniekus aizvest uz Liepājas bijušā mēra celto baznīca. Un varbūt tad jaunieši kaut drusciņ varētu mainīt domas par mūsu politiķiem.

Es labprāt un nesavtīgi uzņemtos mūsu domniekiem būt par pavadoni uz Liepājas bijušā mēra baznīcu Smaižos.