Pārbaudot "Liepājas metalurga" līdzīpašnieka Sergeja Zaharjina piejūras īpašumu Nīcas novadā, vides uzraugi konstatējuši aizsargjoslas likuma pārkāpumus.

Tomēr sīkāku informāciju par tiem sniegs pēc pārbaudes akta parakstīšanas, aģentūru BNS informēja Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē (LRVP).

LRVP direktora vietnieks Roberts Bērziņš aģentūrai BNS pastāstīja, ka pārkāpumi Zaharjina īpašumā ir konstatēti, taču, cik daudz un kādi tie ir, vēl izvērtēs, jo īpašnieka pārstāvis solījis uzrādīt papildu dokumentus. Plānots, ka piektdien ar īpašnieka pārstāvi tiks parakstīts pārbaudes akts, pēc kā LRVP sola sniegt sīkāku informāciju par pārkāpumiem.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka Zaharjina piejūras īpašumā sešu būvju vietā uzceltas 13 ēkas. Pēc raidījuma rīcībā esošā nekustamā īpašuma inventarizācijas plāna var secināt, ka sākotnējā apbūves platība pārsniegta gandrīz piecas reizes.

Mājai ir vairāk nekā 400 kvadrātmetru. To atjaunojot, tā uzcelta četras reizes lielāka nekā iepriekšējā, kas ir pretrunā ar aizsargjoslu likumu, kas noteic, ka, rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapmēru.

Aizsargjoslu likums atsevišķos gadījumos atļauj palielināt ēku būvniecības apmēru, piemēram, ja būvi paredz pašvaldības teritorijas plānojums. Tas Nīcas pagastam tika apstiprināts 2007.gada septembrī, laikā, kad Zaharjina dzīvojamā ēka jau bija uzcelta.

Vēl viens izņēmums ir gadījumā, ja atļauju dod reģionālā vides pārvalde. Bērziņš raidījumā klāstīja, ka kopš 2002.gada Zaharjins ar prasību nav vērsies. "Līdz ar to es nemāku pateikt. Ja būvvalde ir devusi atļauju, tā ir viņu atbildība," teica Bērziņš.

Arī Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis nezināja, vai visām Zaharjina ēkām ir būvatļauja, jo novada būvinspekcijas arhīvs glabājoties Liepājā. Taču viņš domā, ka likums nav pārkāpts, jo zemesgrāmatā nevarot ierakstīt nelikumīgi uzbūvētu ēku.

Petermanis uzsvēra, ka tikai 2007.gada detālplānojumā viss Zaharjina īpašums iekļauts kāpu aizsargjoslā. Pirms tam tajā atradusies tikai daļa. Līdzās mājai tapis arī dīķis, tenisa laukums, baseina nojume un vairākas saimniecības ēkas. Kopā rēķinot, gandrīz pieckārtīgi pārsniegts apbūves apmērs, kāds bijis, Zaharjinam iegādājoties īpašumu 90.gadu vidū. Nīcas mērs raidījumam norādīja, ka tā rīcībā esošā "Marijas" inventarizācijas lieta nenozīmē neko.

Raidījums gan paskaidroja, ka inventarizācijas lieta ir būtiska, jo uz tās pamata īpašums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, un nav skaidrs, ko pašvaldība darījusi, lai tiktu ievērots aizsargjoslu likums. Ne tikai 13 būves, bet arī žoga novilkšana apkārt īpašumam liek domāt par aizsargjoslu likuma pārkāpumu. Likums paredz, ka norobežot pieeju jūrai nedrīkst, norādīja raidījums.

"Nekā personīga" arī vēstīja, ka 2005.gadā – aktīvākajā Zaharjina īpašuma celtniecības laikā – pie īpašuma tika norakta kāpa un izbūvēts bruģēts celiņš uz jūru. Liepājas Reģionālā vides pārvalde atzina nodarījumu par nelikumīgu. Sods par to pienācās līdz 1000 latu, taču Zaharjinam sodu neuzlika.

Nekustamo īpašumu "Marijas" Pērkonē Zaharjins iegādājās 90.gadu vidū. 2000.gadā īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, kad Zaharjins kļuva par Latvijas pilsoni.