Liepājas Reģionālās vides pārvaldei (LRVP) nav izdevies iekļūt "Liepājas metalurga" līdzīpašnieka Sergeja Zaharjina piejūras īpašumā, lai pārbaudītu tur notiekošo būvdarbu likumību.

LRVP direktora vietnieks Roberts Bērziņš aģentūrai BNS pastāstījis, ka uzņēmēja pārstāvis bez īpašnieka klātbūtnes nav bijis gatavs vides uzraugus ielaist īpašumā, taču nodevis viņiem ar īpašumu saistīto dokumentāciju.

Pārvalde sākusi šo dokumentu pārbaudi, bet pēc svētkiem – 13. aprīlī – plānots īpašumu apskatīt un pārbaudīt būvdarbu likumību klātienē. Pārbaudē solījis piedalīties arī Zaharjins.

Jau rakstījām, ka TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka Zaharjina piejūras īpašumā sešu būvju vietā uzceltas 13 ēkas.

Raidījuma rīcībā esošais nekustamā īpašuma inventarizācijas plāns liek secināt, ka sākotnējā apbūves platība pārsniegta gandrīz piecas reizes. Īpašumu ieskauj žogs, negaidītus viesus vēro videokameras, bet teritoriju sargā nikni suņi. Galvenā dzīvojamā ēka atgādina kārtīgu pili. Mājai ir vairāk nekā 400 kvadrātmetru. To atjaunojot, tā uzcelta četras reizes lielāka nekā iepriekšējā.

Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, kas noteic, ka, rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapjomu.

Aizsargjoslu likums atsevišķos gadījumos atļauj palielināt ēku būvniecības apmēru, piemēram, ja būvi paredz pašvaldības teritorijas plānojums. Tas Nīcas pagastam tika apstiprināts 2007.gada septembrī, laikā, kad Zaharjina dzīvojamā ēka jau bija uzcelta. Vēl viens izņēmums ir gadījumā, ja atļauju dod reģionālā vides pārvalde.

Bērziņš raidījumā klāstīja, ka kopš 2002.gada Zaharjins ar prasību nav vērsies. "Līdz ar to es nemāku pateikt. Ja būvvalde ir devusi atļauju, tad tā ir viņu atbildība," teica Bērziņš.

Arī Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis nezināja, vai visām Zaharjina ēkām ir būvatļauja, jo novada būvinspekcijas arhīvs glabājoties Liepājā. Taču viņš domā, ka likums nav pārkāpts, jo zemesgrāmatā nevarot ierakstīt nelikumīgi uzbūvētu ēku.

Petermanis uzsvēra, ka tikai 2007.gada detālplānojumā viss Zaharjina īpašums iekļauts kāpu aizsargjoslā. Pirms tam tajā atradusies tikai daļa. Līdzās mājai tapis arī dīķis, tenisa laukums, baseina nojume un vairākas saimniecības ēkas. Kopā rēķinot, gandrīz pieckārtīgi pārsniegts apbūves apmērs, kāds bijis, Zaharjinam iegādājoties īpašumu 90.gadu vidū. Nīcas mērs raidījumam norādīja, ka tā rīcībā esošā "Marijas" inventarizācijas lieta nenozīmē neko.

Raidījums gan paskaidroja, ka inventarizācijas lieta ir būtiska, jo uz tās pamata īpašums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, un nav skaidrs, ko pašvaldība darījusi, lai tiktu ievērots Aizsargjoslu likums. Ne tikai 13 būves, bet arī žoga novilkšana apkārt īpašumam liek domāt par Aizsargjoslu likuma pārkāpumu. Likums paredz, ka norobežot pieeju jūrai nedrīkst.

2005.gadā – aktīvākajā Zaharjina īpašuma celtniecības laikā – pie īpašuma tika norakta kāpa un izbūvēts bruģēts celiņš uz jūru. Liepājas Reģionālā vides pārvalde atzina nodarījumu par nelikumīgu. Sods par to pienācās līdz 1000 latu, taču Zaharjinam sodu neuzlika.

Nekustamo īpašumu "Marijas" Pērkonē Zaharjins iegādājās 90.gadu vidū. 2000.gadā īpašums ierakstīts zemesgrāmatā pēc tam, kad Zaharjins kļuva par Latvijas pilsoni.