Nupat tiek pabeigti pēdējie jaunās braucamjoslas iekārtošanas darbi posmam no Peldu līdz Rožu ielai. Atkal radīts jauns vaibsts Liepājā.

Tā, protams, ir pozitīva tendence pilsētas centra normalizēšanā un vizuālā sakārtošanā.

Taču, pēc manām domām, tikai virspusēji šādas pārmaiņas ir ieguvums. Ilglaicīgi turpinās tās pašas tradīcijas, ko sācis piekopt jau slavenais P.M. Berči, kas izmantoja savu pilsētas galvenā arhitekta statusu un trīsdesmit gadus ilgo, gandrīz vienpersonisko ietekmi, kapitālistiskā progresa vārdā bez mazākās tolerances izrēķinājās ar Vecās Liepājas apbūvi.

1980.-1982. gados, pārprojektējot un izbūvējot tramvaja līnijas posmu no Siena tirgus - Kuršu - Tirgoņu ielas uz tagadējo ielu trasi, jau tika iznīcināti četri veco būvju kvartāli ap Ugunsdzēsēju laukumu, Katoļu, Peldu un K. Valdemāra ielām. Ja toreiz vecās ēkas brutāli noplēsa un labākajā gadījumā izmantoja kā malku, tad šoreiz divu dzīvojamo māju nojaukšana K.Valdemāra ielā 32 noritēja "humānāk”, būves uzmērot un to būvkokus piedāvājot izpirkt, tā tiem dodot iespēju vēl vienam mūžam.

Taču... 2011. gada sākumā, izšķiroties par pašvaldības īpašuma, divu dzīvojamo ēku nojaukšanu man šķiet, pieņemts vieglākais, bet netālredzīgākais lēmums. Manuprāt, lēmuma visnegatīvākais aspekts ir šo koka ēku būvdetaļu komplektu dāvināšana/tās gan tika novērtētas pagalam skopas naudas izteiksmē/ un aizvešana no Liepājas. Tie ir - vēsturiskās sijas, apšuvuma dēļi, logu aplodas un rāmji, griestu ieseguma, grīdu un citi būvgaldniecības izstrādājumi.

Daudzi piemēri no citu valstu prakses liecina par gan pašvaldību, gan valsts kultūras mantojuma iestāžu ieinteresētību šādus priekšmetus saglabāt savā pilsētvidē, tādējādi iedodot vecajām mājām jaunu dzīvi.

Šādu praksi varētu piekopt arī Liepājā, izvēloties šādam nolūkam domātu citas ielas daļu, vai kādu noteiktu, šim nolūkam attīstāmu rajonu, uz kurieni pārcelt vecās ēkas. Šāda doma laiku pa laikam tiek izteikta arī apbūves mantojuma semināros vai izskan sabiedrības viedokļos. To ir atbalstījuši arī restaurācijas un amatniecības meistari. Sagaidu, ka topošajā pilsētas teritorijas plānojumā atrastos vieta, kuru paredzēt, glābjot vecās koka ēkas, 18./19. gadsimtu Liepājai. Joprojām nerisināts ir veco, izzūdošo namu vēsturisko būvdetaļu noliktavas jautājums, kur notiktu saudzīga, visos sīkumos dokumentēta būvdetaļu uzskaite.

Cik zinu, tad pašvaldība vairākus gadu desmitus ir organizējusi izzūdošo ēku dokumentēšanu: uzmērīšanas, izpētes un fiksācijas materiāli ir bagātīgi piepildījuši Būvvaldes arhīva plauktus. K.Valdemāra ielas ēku nojaukšana un būvdetaļu dāvinājums atkal uzdevis jautājumu – vai loģiski nepieciešamā prasība par uzmērīšanu vai foto fiksāciju pirms atļaujas došanas nojaukt vēsturisku objektu draud pārvērsties par masveidīgu nelabojamu grēku atlaidi, lai ar pieminekļu aizsardzību saistītie speciālisti, arhitekti vai celtnieki rīkotos un izniekotu to, ko esam mantojuši no vecās Liepājas?

Nojaucot K.Valdemāra ielas 32 mājas un būvdetaļas aizvedot, būtībā dāvinot Tāšu muižas atjaunošanas kompleksa papildināšanai, protams, ir labāk kā vecās sijas un spāres izlietot sadedzinot malkā. Taču mana pārliecība, ka nu jau nelaiķus - divu 19. gs. I puses māju detaļas vajadzēja paturēt pilsētai un izlietot tepat, restaurējot citu līdzīgu māju vai uzceļot tādu pašu citā piemērotā vietā.

Kā labs piemērs ir Kuldīga, kas gadu desmitiem sajūsmina ar savu namu autentiskumu un turklāt bauda visu iedzīvotāju sapratni. Tur sešdesmitos gados sāktais vecās apbūves aizsardzības kurss ir bijis mazāk ietekmējams no cikliska, pašvaldības vēlēšanām pakļauta procesa arī par šo tēmu. Lūk, arī pozitīvā piemēra turpinājums, kad viena no K. Valdemāra ielas 32 mājām tiks jaunuzcelta Kuldīgā! Turienes galvenais arhitekts, viņu Būvvaldes speciālisti, domes ierēdņi un deputāti kā savas pilsētas patrioti apzinās autentiskās vērtības. Atšķirībā no mūsējiem, kam, šķiet, tikai runās, bet ne darbos patīk tēlot Liepājas patriotus.

Dažās sekundēs no Peldu ielas pa "jaunās” ielas posmu automobilī sasniedzot Rožu ielu, braucējiem atgādinu, ka viņu ceļš ved pāri jauniem kapiem – vecās, aizmirstamās Liepājas pēdām. Im Memoriam, K. Valdemāra iela 32!