Izstrādāts lokālplānojums un saistošie noteikumi par zemesgabalu Klaipēdas ielā 138, Liepājā, kas paredz šo ekskluzīvo teritoriju netālu no pludmales attīstīt kā jaunu dzīvojamo rajonu, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.
Ceturtdien, 16.marta Liepājas valstspilsētas attīstības komitejas sēdē tika izskatīts jautājums par Klaipēdas ielas 138 zemesgabala lokālplānojumu, kas groza esošo Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu konkrētajam zemesgabalam, paredzot šo teritoriju atvēlēt jaunu mājokļu būvniecībai. Saistībā ar to, ka Liepājā pietrūkst labas kvalitātes dzīvojamās platības, jaunu dzīvojamo rajonu attīstība ir stratēģiski nozīmīgs lēmums. Liepāja ir aktīva pilsēta ar ambicioziem attīstības plāniem, tai skaitā jaunu attīstības projektu realizācijā ar mērķi radīt jaunas darbavietas, līdz ar to paredzot arī jaunu dzīvojamo platību nodrošināšanu un dzīvojamo rajonu attīstību.
Lokālplānojuma mērķis ir grozīt Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu, lai radītu priekšnoteikumus dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas attīstībai, paredzot mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kā arī pakalpojuma objektu būvniecību, vienlaicīgi nodrošinot rekreācijas iespējas tiešā mājokļu tuvumā.
"Arī uzņēmēji kā vienu no problēmām, kas bremzē attīstību, nosauc labas kvalitātes mājokļu trūkumu pilsētā. Šajā kontekstā jāuzsver tieši kvalitāte – kvalitatīvi dzīvokļi īpašā lokācijā var dot iespēju iekustināt patlaban stagnējošo mājokļu tirgu. Esošās apbūves atjaunošana un renovācija var būt viens risinājums, bet nepieciešams arī plašāks mērogs. Klaipēdas ielas rajons ar savu ekskluzīvo novietojumu tuvu jūrai ir Latvijas mērogā unikāla vieta, tāpēc šis lokālplānojums nosaka tā rezervējumu tieši dzīvojamai un ne citām funkcijām, kā tas bija līdz šim," atzina Liepājas valstspilsētas arhitekts Uģis Kaugurs.
Plānojums ietver teritoriju pie pilsētas dienvidu robežas starp Pērkones kanālu un Baltijas jūru 25,4 hektāru platībā. Zemesgabals robežojas ar Vētru ielu ziemeļos un pilsētas robežu dienvidos, tā vidusdaļā atrodas fortifikācijas būve – Liepājas cietokšņa baterija Nr. 8 jeb Dienvidu forti. No agrāk viengabalainā zonējuma detalizēti izdalīti vairāki, ņemot vērā blakus esošo apbūvi, apkārtējās dabas vērtības un līdz šim izstrādātos plānošanas dokumentus.
Lielākā daļa no plānojuma teritorijas atvēlēta mājokļu attīstības funkcijai – dzīvošanai atvēlēti zemesgabala dienvidi un daļa no ziemeļiem. Ziemeļu daļā paredzēta daudzdzīvokļu dzīvojamā apbūve – pie Klaipēdas ielas nosakot ēku maksimālo atļauto augstumu līdz deviņiem stāviem, pakāpeniski uz jūras pusi pārejot līdz piecu stāvu apbūvei. Savukārt dienvidos paredzēta mazstāvu dzīvojamo māju apbūve līdz trīs stāvu augstumam. Plānojuma centrālā daļa atvēlēta atpūtai, apstādījumiem un rekreācijai.
Tāpat plānojumā detalizēti izstrādāti teritorijas izmantošanas apbūves noteikumi, nosakot apbūves izvietojuma zonas, apbūves blīvumu un augstumu, kā arī izstrādāta vienota publiskā struktūra (gājēju un velosipēdu ceļi, ielas un inženiertīkli) ar apkārtējo teritoriju.
Gala lēmumu par lokālplānojuma apstiprināšanu deputāti pieņems nākamajā domes sēdē, kas norisināsies 23. martā.
Iepazīties ar teritorijas funkcionālo zonējumu un galvenajām izmantošanas iespējām var šeit: faili.liepaja.lv/2023/03/Funkcionalais_zonejums_030323.pdf

Tuvojas "Atmodas Dārza" sezonas atklāšanas svētki
16
11
lūdzu, izlasiet:
šeit https://a4d.lv/raksti/specoperacija-liepajas-pilsetas-arhitekts/ no rindkopas "Pašvaldībām daudzviet ir jāpārorientējas no attīstības plānošanas uz tukšošanās plānošanu. Ko tas nozīmē — dzīvot vietā, kas tukšojas, pārvaldīt to," līdz rindkopai "Ja pilsētplānošanai kā pilsētnieku sadzīvošanas modelēšanai pieiet tāpat, kā divi nepieauguši cilvēki savām attiecībām, kurās trūkumus risina, tos nomainot ar jaunām attiecībām, tad arī pilsēta ir šķirtā ģimene. Tad Liepājas iedzīvotāji kā no šķirteņa pie šķirteņa no dzīvokļa vienā piepilsētā ceļo uz rūpnīcu otrā vai dzīvo tajā, kurā strādā, vai darbavieta ir mājvietā, tad centra bodītes un bāriņi izzūd, jo ir lielveikali ārpus tā, un tad īres nami starp administratīvajām ēkām, baznīcām un tirgu centrā stāv tukši, bet pildās automaģistrāles maršrutā: mājas-darbs-veikals-mājas."
zem šī https://a4d.lv/notikumi/majoklu-temai-veltits-hakatons/ A4D redaktora Arta Zvirgzdiņa komentāru: "Liepāja, kura pēdējos 30 gados ir zaudējusi trešo daļu iedzīvotāju, – pilsēta, kas kļuvusi stipri tukšāka – tā vietā lai atbilstoši sarūkošas pilsētas attīstībai censtos pārskatīt esošās tukšās vietas un platīibas iekšpusē, lai optimizētu infrastruktūru, sakārtotu esošos īpašumsus, un varbūt arī uzbūvētu kaut ko jaunu iekšpusē, bet atbilstošu mērogam … – tiek kalti plāni par plešanos vēl vairāk plašumā, iecerot būvēt kaut kādu jaunu mikrorajonu pilsētas pievārtē."
šis https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/cits-pec-cita-liepajas-centra-izzud-mazie-veikalini/ ir tiešas sekas augstāk lasāmajai bezatbildīgajai gan pilsētvides politikai, gan pilsētplānošanai, un tātad tā ir arī būvvaldes bezatbildība.
šeit https://a4d.lv/raksti/berna-cels-uz-skolu-ari-ir-skola/ par spāņu Pontebedras piemēru sadaļās Kāpēc Pontebedra? un Kāda ir pilsēta bērniem?
liepājnieki, celieties kājās, prasiet, lai pilsētai ir jūsu labā strādājoša būvvalde un arhitekts, nevis ielikteņi!