Sarežģīto un birokrātisko procedūru dēļ, kas jāveic, lai ēkas siltinātu, izmantojot ES finansējumu, trīs namu iedzīvotāji Liepājā lauzuši līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Ēku apsaimniekotājs, uzņēmuma "Liepājas namu apsaimniekotājs" vadītājs un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Artis Rimma "Rietumu Radio" informēja, ka šo namu iedzīvotāji remontdarbus nolēmuši veikt par saviem līdzekļiem, raksta LETA.

Rimma daļēji piekrīt apgalvojumam, ka LIAA birokrātijas un augsto prasību dēļ ir izveidojusies situācija, ka ēkas dzīvokļu īpašniekiem ir izdevīgāk siltināt par saviem līdzekļiem, nevis izmantojot ES līdzfinansējumu. To pierādot trīs namu bēdīgā pieredze, sadarbojoties ar LIAA, un iedzīvotāju lēmums lauzt līgumu.

Kā norāda Rimma, slēdzot līgumu ar LIAA, ievērojami augstākas prasības ir būvniecībā izmatojamo materiālu izvēlē, kas darbus sadārdzina, kā arī krietni sarežģītāka ir iepirkumu procedūra par būvdarbu veikšanu. Turklāt dokumentu izskatīšanas laiks LIAA aizņem trīs līdz četrus mēnešus.

"Trīs mājas lauzušas līgumu ar LIAA un no iepriekš izstrādātā lielā renovācijas projekta par saviem līdzekļiem, ejot soli pa solim, iesākumā realizēs vienu vai divas sadaļas," informēja Rimma. Viņš sacīja, ka Liepāja ir maza un kaimiņš redzot, cik otram kaimiņam ir smagi jācīnās ar birokrātiju, lai saņemtu Eiropas līdzfinansējumu, saprot, ka ātrāk un vienkāršāk šo procesu ir veikt, neizmantojot LIAA pakalpojumus.

Rimma jau iepriekš atzinis, ka māju siltināšanu Latvijā bremzē sarežģītais un birokrātiskais dokumentu kārtošanas process, kas aizņem ļoti daudz laika.

"Iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti, ka process velkas tik gausi. Ja nama iemītnieks pieņēmis lēmumu, ka nams ir jāsiltina, viņš grib, lai jau pēc mēneša pie ēkas ir sastatnes un darbi sākas. Diemžēl reālajā dzīvē tā nenotiek," iepriekš atzina Rimma. Viņš uzsvēra, ka siltināšanas projektam ir "jāizstaigā garš ceļš" pa dažādām institūcijām. "Un, nedod Dievs, ja kaut kas ir nepareizi. Tad projekts tiek atdots atpakaļ un ir jāiesniedz no jauna," skaidro namu apsaimniekotājs.

"Jocīgi, ka, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā mēs procesa gaitā nevaram kādu dokumentu pielabot un veikt korekcijas. Dokumentu notur līdz pēdējai izskatīšanas dienai un tikai tad to atdod atpakaļ, - tad izrādās, ka tur jāizlabo komats vai jāizmaina kāds cipars," sašutis ir Rimma. Viņš uzskata, ka tās ir nebūtiskas kļūdas, bet aģentūras amatpersonas apgalvojot, ka nebūtisku kļūdu neesot. "Ja mēs ar šādu attieksmi strādājam, tad māju siltināšanas process ir ļoti smagnējs un lēns," uzskata Rimma.

Vēl Rimma atzina, ka, meklējot parādnieku problēmu risinājumu Latvijā, lien laukā banku lobijs.

Viņš atzīst, ka, piemēram, priekšlikums iekļaut parādniekus tā dēvētajā melnajā sarakstā vairs netiekot apspriests.

Latvijā atšķirībā no citām Baltijas valstīm dzīvokļu parādnieku problēmai risinājums vēl nav atrasts, līdz ar ministru maiņu ir mainījies redzējums par šīs problēmas risinājumiem. Rimma norāda, ka, piemēram, Igaunijā pieņemts likums, kas nepieļauj pārdot īpašumu ar parādiem, un arī Latvijā tāds likums būtu vismaz daļējs problēmas risinājums.

"Asociācija kopā ar iepriekšējo ekonomikas ministru likumprojektu veidā izstrādāja vairākus risinājumus par parādu apgūšanu un to nepieļaušanu. Taču tagad ir cits ministrs, un, kā izrādās, iepriekšējais ministrs nav virzījies pareizā virzienā," ar nožēlu atzina Rimma. Viņš sacīja, ka tagadējam ministram ir cits redzējums par iespējamiem parādnieku problēmu risinājumiem, iepriekšējie likumprojekti nolikti malā.

Rimma uzskata, ka ir vajadzīga politiskā griba, lai atrastu risinājumu šai problēmai, kas kavē namu apsaimniekošanas nozares sakārtošanu.

Viņš informēja, ka Liepājā visbiežāk iedzīvotāju parāds namu apsaimniekotājam ir robežās no 300 līdz 500 latiem. Vislielākais parāds "Liepājas namu apsaimniekotāja" vēsturē ir 6 000 latu.