Jaunie ģeologi, vides zinātnieki un to domubiedri, kas apvienojušies projektā "Latvijas dzīļu atklājēji", īstenoja nebijušu patriotisma kampaņu "Latvija – minerālūdens lielvalsts".

Tās ietvaros ekspedīcijās Latvijā un Eiropā nobraukti vairāk nekā 8 000 km, popularizējot, ka Latvija ir viena no dabīgā minerālūdens lielvalstīm pasaulē. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu  fakultāti (LU ĢZZF).
Kā Latvijas minerālūdens simbolu Eiropas ekspedīcijā dzīļu atklājēji izvēlējās vienu no dziļākajiem un senākajiem Latvijā dabīgajiem minerālūdeņiem, kura ūdeni, balstoties uz Baltijā veiktajiem pazemes ūdens izotopu pētījumiem un hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem, veido nokrišņi, kas visdrīzāk infiltrējušies Baltijas Ziemeļu daļā pirms aptuveni 20 000 gadiem, vēl ledus laikmetā. Ekspedīcijā varēja secināt, ka mūsu dabīgais minerālūdens minerālsāļu ziņā pārspēj ārvalstu ūdeņus, piemēram, sastāvā esošais magnijs ir pat vairāk nekā minerālūdeņiem, kas iegūti no vulkāniskajiem iežiem.

Latvijas bagātība – pazemes ūdeņi
Ja agrāk nafta, gāze un cēlmetāli tika uzskatīti par nozīmīgākajiem zemes dzīļu resursiem, tad pēdējos gados līdz ar dzeramā ūdens nepietiekamības problēmas saasināšanos pasaulē arvien vairāk pieaug pazemes ūdeņu vērtība kā nozīmīgam zemes dzīļu resursam.

Tuklāt Latvijā ir arī termālie ūdeņi, piemēram, Liepājas, apkaimē sālsūdeņiem ir raksturīga paaugstināta temperatūra, ko var efektīvi izmantot siltuma enerģijas ražošanā.

Jāmin, ka Latvijas dzīles var lepoties ar bagātīgajiem pazemes un dabīgajiem minerālūdeņiem, kas, daudzviet ir kvalitatīvi un nepiesārņoti.

Inga Retiķe, LU ĢZZF vides zinātnes doktorante un projekta "Latvijas dzīļu atklājēji" iniciatore, norāda, ka pazemes ūdeņi ir pats galvenais dzeramā ūdens apgādes avots Latvijā. Turklāt Latvijas dzīlēs ir bagātīgi arī dabīgā minerālūdens resursi. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju šobrīd kopējie spēkā esošie pazemes ūdeņu krājumi gandrīz 300 pazemes ūdeņu atradnēs ir aptuveni 1,053 milj. m3/d, no tiem saldūdeņi veido 89%, bet ūdeņi ar paaugstinātu mineralizāciju – 11%.

Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas galvenokārt nokrišņu rezultātā ir izsūkušies cauri zemes dzīlēm un atrodas iežu porās, plaisās un tukšumos. Tie var atrasties līdz pat 14 kilometru dziļumam. Tiesa, Latvijā, daudzviet jau pāris simtu metru dziļumā ūdens var būt jau pārāk sāļš, lai to izmantotu ikdienas patēriņam.

Vistrūcīgāk ar ūdens resursiem Kolkā un Zemgalē
Latvijas zemes dzīlēs esošie ūdeņi savas īpašības ieguvuši nokrišņu ūdeņiem ilgstoši filtrējoties caur dažādiem nogulumiem, kas galvenokārt nosaka pazemes ūdeņu sastāva teritoriālās atšķirības un to ķīmiskā sastāva mainību dažādos dziļumos.
Raksturīgi, ka, pieaugot dziļumam pazemes ūdeņos, palielinās izšķīdušo vielu daudzums. Tā rezultātā saldūdeņus Latvijā dziļākajos iežu slāņos nomaina iesāļūdeņi, sāļūdeņi un sālījumi. Šī maiņa notiek no 100 m Kurzemes ziemeļos līdz 400 m Vidzemes augstienē.

Balneoloģijā (mācība par ārstniecisko minerālūdeņu veidošanos un atrašanās vietām, to fizikāli ķīmiskajām īpašībām un izmantojamību dažādu slimību ārstēšanā) un pārtikā izmantojamos iesāļūdeņus un sāļūdeņus sauc par dabīgajiem minerālūdeņiem. Latvijas minerālūdeņu sāļu sastāvu nosaka ūdens saturošo horizontu iežu sastāvs, tāpēc tie ir bagātīgi ar dauzām minerālvielām – kalciju, magniju, fosforu, nātriju, u.tml.
Tuvāk zemes virspusei sastopami mazāk mineralizēti, hidrogēnkarbonātu tipa saldūdeņi, hidroģeoloģiskā griezuma vidusdaļā bieži sastopami sulfāta tipa iesāļūdeņi. Griezuma lejas daļā sastopami hlorīda tipa ūdeņi, iesāļūdeņi, sāļūdeņi un pat sālījumi.
Tomēr nav tā, ka visā Latvijas teritorijā uzturā pieejamie pazemes ūdeņi ir vienādā daudzumā. Piemēram, atsevišķās vietās Kurzemē – Kolkā, kā arī Zemgales līdzenumā un Pierīgā – Carnikavā un Berģos – kvalitatīvi ūdens resursi ir ierobežoti.