Latvija starp Eiropas Savienības valstīm darījusi vismazāk, lai izpildītu savu apņemšanos ieviest vides pasākumus Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai.

Tā liecina Pasaules Dabas fonda (PDF) ziņojums "Baltijas jūras pārskats 2011". PDF pārstāve Dārta Treija aģentūru BNS informēja, ka atbilstoši pārskata datiem Latvija kopvērtējumā ieguvusi pēdējo vietu starp ES valstīm, pēc sevis atstājot tikai Krieviju.

"Baltijas jūras pārskatā 2011" izvērtēts, kādā mērā ap Baltijas jūru esošās valstis izpilda savas apņemšanās ieviest vides pasākumus, lai uzlabotu jūras ekoloģisko stāvokli. Šā gada pārskatā mērīti deviņu reģiona valstu vides sasniegumi piecās jūras vides kvalitātei nozīmīgās jomās ‒ eitrofikācija, bīstamās vielas, bioloģiskā daudzveidība, jūrniecība un integrēta jūras pārvaldība.

Vācija un Zviedrija ziņojumā aplūkotajās jomās pagaidām ir darījušas visvairāk, katra saņemot 39 punktus – gandrīz pusi no maksimālā punktu skaita. No pārskatā iekļautajām valstīm Latvija daudzās pozīcijās ieguvusi minimālo punktu skaitu ‒ kopvērtējumā iegūstot 19 no iespējamajiem 79 punktiem.

Kaut arī dažās jomās veikti uzlabojumi, Latvijas kopējais rezultāts ir zems ‒ iegūti tikai četri no iespējamiem 24 punktiem eitrofikācijas samazināšanā, no kuriem divi punkti nopelnīti, pieņemot likumu par fosfātu ierobežošanu veļas pulveros.

Savukārt cīņā pret bīstamajām ķīmiskajām vielām – analizējot, piemēram, nozīmīgu konvenciju ratificēšanu, Latvija nopelnījusi piecus no iespējamajiem 12 punktiem.

Nedaudz labāk, ja salīdzina ar citām reģiona valstīm, Latvija sevi parādījusi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā – iegūstot piecus no 15 iespējamiem punktiem un esot vienīgā valsts Baltijas jūras reģionā, kura ir izstrādājusi dabas aizsardzības plānus visām jūrā izveidotajām aizsargājamajām teritorijām.

Jūrniecības jautājumos, kur analizēta konvenciju ratificēšana, ostu notekūdeņu pieņemšanas sistēmas sakārtošana un vairāki ar naftas noplūdēm saistīti jautājumi, Latvija ieguvusi vismazāk punktu no visām valstīm – tikai divus no 13 iespējamajiem. Arī jautājumos par integrētu jūrlietu pārvaldību Latvija pagaidām nav izdarījusi daudz, iegūstot trīs no 12 iespējamajiem punktiem.

Pārskata dati liecina, ka visvairāk Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai paveikušas Zviedrija un Vācija, savukārt trešo vietu ieņem Somija, galvenokārt panākumu dēļ cīņā pret bīstamajām vielām un darbu jūrniecības jomā.

Izvērtējot paveikto darbu Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanā, Dānija ieguvusi 28, bet Igaunija ieguvusi 26 punktus, savukārt Lietuva un Polija – 25 punktus.