Lai iegūtu padziļinātu izpratni par vairāku Liepājas ūdensobjektu vides ekoloģiju un vēsturisko piesārņojumu, piektdienas, 11. augusta pēcpusdienā notika Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieku vadīta ekskursija, kuras laikā dalībniekiem bija iespēja izmēģināt arī vairākas pētniecības metodes. Pārgājiens tika organizēts projekta Nr. NFI/AK/02 "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros. Projekts norisinās ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu.

Nepārdomātas cilvēku darbības rezultātā gan pagātnē, gan mūsdienās, vairāki no Liepājas ūdensobjektiem ir ar augstu ķīmiskā piesārņojuma līmeni. Baltijas jūra, kā salīdzinoši sekla un gandrīz pilnībā noslēgta iekšējā jūra, ir īpaši jūtīga pret piesārņojuma akumulāciju tāpēc ir uzskatāma par vienu no piesārņotākajām pasaulē. Arī Liepājas ezers Padomju Savienības laikā cieta no nepārdomātas apsaimniekošanas un šobrīd tajā mītošajos asaros ir akumulējusies paaugstināta dzīvsudraba koncentrācija.

Pasākuma dalībnieki pirmajā pieturas punktā pludmalē pie Karostas dienvidu mola pēc iepazīšanās ar mikroplastmasas piesārņojuma būtību, galvenajiem avotiem un ietekmi uz cilvēku veselību varēja izmēģināt mikroplastmasas ievākšanu no Baltijas jūras smiltīm un uzzināt, kā tiek veikts mikroplastmasas monitorings Latvijā. Otrajā pieturas punktā pie Liepājas ezera dalībnieki tika aicināti aizdomāties par vēsturiskā piesārņojuma ietekmi uz ezera ūdens kvalitāti kā arī veidiem, kā mēs no šādām pagātnes kļūdām varam turpmāk izvairīties. Dalībnieki veica ezera ūdens pH mērījumus un ar Seki diskiem noteica ūdens caurredzamību. Dalībniekiem bija iespēja arī pašiem atrast un ieraudzīt ezerā mītošo zooplanktonu.

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" mērķis ir samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums. Projekta sadarbības partneri ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Norvēģijas ūdens pētījumu institūts (NIVA) un Biedrība "Baltijas krasti".

Vairāk informācijas par projektu ŠEIT un ŠEIT.