Šonedēļ pēc būvekspertīzes saņemšanas Liepājas būvvaldē tiks iesniegts topošā Interjera muzeja kompleksa Kungu ielā 24 (pazīstams kā Pētera I namiņš) tehniskais projekts.

Tas izstrādāts vēsturiskās izpētes speciālistes, firmas "AIG" arhitektes Liesmas Markovas vadībā.

Komplekss Kungu ielā 24, pazīstams arī ar nosaukumu Pētera I namiņš, ir kādreizējā holandietes, atraitnes Hoijeres viesnīca, kas kļuva slavena ar to, ka 1697.gada aprīļa beigās un maija sākumā tur uzturējās Krievijas cars Pēteris I ar svītu, kurš caur Liepāju ceļoja uz Holandi, lai iepazītos ar ostu būvi un Rietumeiropas dzīvesveidu, ko cars vēlējās ieviest arī tolaik atpalikušajā Krievijā. Šī ir vienīgā tik labi saglabājusies ēka Latvijā, kurā uzturējies Krievijas cars Pēteris I.

"Ēka Kungu ielā 24 ir unikāla visas Baltijas mērogā, jo tā ir vienīgā, kas jau sākotnēji kalpojusi trim mērķiem – ēkas vienā, labajā pusē atradās īpašnieces Hoijeres privātie apartamenti, kreisajā pusē bija kroga telpas, bet jumta un bēniņu stāvu izmantoja kā noliktavu," stāsta SIA "Liepājas latviešu biedrības nams" valdes locekle Vita Hartmane, kurai pašvaldība uzticējusi apsaimniekot ēku kompleksu Kungu ielā 24 un attīstīt tajā plānoto Interjera muzeju – magnētu, kam vajadzētu pievilināt Liepājai tūristus no visas pasaules.

Ēkas vidusdaļā atrodas liela, viduslaikiem raksturīga halle ar manteļskursteni pie vienas no sienām – tas tiks saglabāts, stāsta Hartmene. Tāpat tiks saglabāta viduslaikiem raksturīgā lūka hallē, pa kuru uz jumta stāvu un bēniņiem pacēla preces – otra tāda nevienā kokā ēkā Latvijā nav konstatēta. Unikāls ir arī dažāda profila siju pielietojums vienā telpā un jumta spāru marķēšanai izmantotie pusapaļie iecirtumi.

Uz zemesgabala Kungu ielā 24 atrodas pavisam piecas ēkas, no kurām divas – Pētera I namiņš un ēka, kurā mīt folkloras centrs "Namīns", – ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Pirms pāris gadiem rekonstruēta viena no kompleksa ēkām, kurā tagad atrodas Jauniešu māja, bet pārējās ēkas – Pētera I namiņu, abas folkloras centra "Namīns" ēkas un šķūnīšus – plānots atjaunot.

Darbu apjoms būs liels, atzīst Hartmane, sākot ar satrunējušo konstrukciju protezēšanu, beidzot ar vēsturisko jumta kārniņu attīrīšanu. Vērienīgākās pārmaiņas iecerētas aptuveni 660 kvadrātmetrus plašajā Pētera I namiņā, kas pašlaik ir iekonservēts. Tajā plānots izveidot 17.gadsimta un 19.gadsimta interjera ekspozīcijas. Pie šāda secinājuma projekta attīstītāji nonākuši, jo ēkā saglabājušies autentiski elementi gan no ēkas sākotnējās, 17.gadsimta būves, gan vēlākās, 19.gadsimta pārbūves. No jauna tiks izbūvēts ēkas pagrabs, kurā izvietosies sanitārais mezgls un garderobe.

Ieeja pirmajā stāvā, kurš tiks saglabāts maksimāli autentisks un kurā atradīsies 17.gadsimta ekspozīcija, paredzēta no Kungu ielas puses. Te atradīsies priekšnams ar manteļskursteni, kurā būs plīts un "tiks vārīts un cepts". Tālāk atradīsies kroga telpas un kāpnes uz otro stāvu. Pa labi – Hoijera madāmas apartamenti un "augstie kambari" (šādi saukti grīdas paaugstinājuma dēļ). Arī no tiem vedīs kāpnes uz 2.stāvu.

"Šajā stāvā būs Hoiejera madāmas salons un ar glaunām mēbelēm un traukiem ar zelta maliņu," teic Hartmane.

"Grīdas klās māla flīzes, bet apkuri nodrošinās siltā gaisa plūsma caur atverēm grīdās un griestos, sildelementi būs izvietoti krāsnīs, kas tiks atjaunotas, kā paraugus izmantojot muzeja krātuvē esošos holandiešu podiņus," stāsta Hartmane.

Šajā stāvā, arī krogā vajadzētu izmantot sveces, taču, respektējot ugunsdrošības prasības, tās būšot elektriskas.

Toties kroga ēdienkarte gan būšot tāda, kā toreiz, kad viesnīcā uzturējās cars ar savu svītu – "līdz pēdējai fazāna spalviņai". To rekonstruēt neesot bijis grūti, jo saglabājies Hoijera madāmas sastādīts rēķins, kuru apmaksājis Kurzemes hercogs. Vēsturnieks Arnolds Bērzs, kurš šo rēķinu dāvinājis muzeja veidotājiem, izpētījis, ka Hoijeres viesnīcā un sētas mājā toreiz kopā ar Pēteri I bija apmetušies 47 vīri, kas, piemēram, vienās vakariņās cita starpā notiesājuši ceturtdaļu vērša, ceturtdaļu aitas un ceturtdaļu teļa, izdzēruši divus stopus degvīna un nodedzinājuši piecas mārciņas sveču.

Ēkas otrais stāvs būs veltīts 19.gadsimtam, un tajā sienas klās tapetes, kas darinātas pēc tapešu fragmentu paraugiem, kas atklājušies, atsedzot Pētera I namiņa sienas.

Tualetes gan pirmajā, gan otrajā stāvā bijušas sausās, un tādas tās arī tiks atjaunotas – gan ne lietošanai.

Ir cerība, ka pavasarī varētu izsludināt būvniecības iepirkumu, un interjera muzejs durvis varētu vērt divu gadu laikā – 2018.gadā, saka Hartmane. Rekonstrukciju iecerēts veikt galvenokārt par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem – tie plānoti 1,6 miljonu eiro apmērā. 1.septembrī domes Attīstības pārvalde projekta pieteikumu iesniegusi Kultūras ministrijā, trīsdesmit dienu laikā gaidāma atbilde, vai tas akceptēts.

Pateicoties ostas uzņēmuma "DG Termināls" īpašniekam Aivaram Milleram, kurš muzejam dāvināja 8500 eiro, ir iegādāti arī pirmie topošā muzeja interjera priekšmeti – antikvariātā Rīgā 17.gadsimta baroka stila bufete un "Kastern GmbH & Co" izsoļu namā Hannoverē – skapis.

Portāls jau rakstīja, ka pērnā gada sākumā pašvaldība bija izsludinājusi Kungu ielas kvartālā esošo ēku tehnisko apsekošanu, arhitektoniski māksliniecisko izpēti, būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Konkursā uzvarēja pilnsabiedrība "Pils Projekts", kuras piedāvātā līgumcena bija 75 140 eiro (bez PVN).