Ir saņemts institūta „BIOR” Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas sekcijas protokols par 8.oktobrī pie „Baatas” dīķiem atrastā beigtā gulbja nāves cēloni.

Par to portālu šodien informēja domes Vides un veselības daļas vecākā speciāliste Dace Liepniece pēc tam, kad pārsūtījām portāla lasītāja atsūtītās fotogrāfijas un vēstuli, kurā teikts, ka no četriem (iepriekš bijuši pat seši) gulbju mazuļiem vairs palikuši tikai divi „un izskatās, ka arī viņiem labi neiet, izskatās, ka vecāki ir iekritušu depresijā”.

Lasītājs bija uzdevis arī šādus jautājumus: „Vai Liepniece aizbraukusi novērtet situāciju reāli dabā kopā ar ekspertiem? Ko viņa zina par ūdens kvalitāti „Baatas” dīķos? Tas noteikti nav labs, un ūdens līmenis bija ļoti zems šogad....”

Kā raksta Liepniece, protokolā norādīts, ka mirušā putna „vispārējais miesas stāvoklis ir bijis labs”. Atzinumā esot norādīts, ka „gulbja nāves cēlonis ir kakla skriemeļu lūzums ar smadzeņu kompresīvu traumatizāciju, plašu subarahnoidālo un subdurālo asins izlijumu”. Komentārā norādīts, ka ņemot vērā to, ka uz ādas nav konstatēti dzīvnieku zobu nospiedumi un citi miesas bojājumi, kakla skriemeļu lūzums varēja rasties cilvēka iedarbības rezultātā”.

Liepniece arī raksta, ka, „apsekojot dīķu apkārtni, citu gulbju līķi netika konstatēti, kā arī nav saņemta informācija no iedzīvotājiem pat tādiem”.

Domes speciāliste norāda, ka vadošā gulbju pētnieka Dmitrija Boiko komentārs attiecībā uz gulbjiem un ūdens kvalitāti ir šāds: „ja ūdens būtu piesārņots, tajā gulbji nedzīvotu, bet meklētu citu vietu”.