Iespējams, decembra domes sēdē deputāti apstiprinās izstrādāto "Liepājas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021. – 2025. gadam" (autors: personu apvienība "Firma L4 un Ardenis").

Vismaz, atbildot uz portālam irliepaja.lv uzdotajiem jautājumiem, Vides daļas vadītāja un atbildīgā par programmas izstrādi Dace Liepniece apstiprināja, ka programma ir izstrādāta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) to ir saskaņojusi, atlicis tikai decembra domes sēdē to apstiprināt pašvaldībā.

Pirms neilga laika Valsts Vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes vadītāja Eva Mahta sarunā ar portālu irliepaja.lv par bijušā "Metalurga" atstāto mantojumu norādīja, ka gaisa kvalitātes jautājumi kopumā ir pašvaldības atbildība, un tieši tāpēc tā ķērusies pie pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas izstrādes. VVD rīcībā gan ir dati, kuri no uzņēmumiem ir lielākie piesārņotāji, piemēram, skatoties no emitētā CO₂ izmešu apjoma. 2020. gadā pirmajā trijniekā pēc šī rādītāja bijusi "Liepājas enerģija" ar 62 441 tonnām gadā, "Lauma Fabrics" ar 8561 tonnām gadā un "DG Termināls" ar 2150 tonnām CO₂ gadā. Taču gaisu piesārņo ne tikai uzņēmumi, un CO₂ nav vienīgais piesārņojums.

Dace Liepniece pie lielākajiem gaisa piesārņotājiem bez uzņēmumiem nosauc arī transportu un mājsaimniecību apkuri (2019.gadā ēku apkure Latvijā radīja 62,9% no kopējā PM 2,5 piesārņojuma apjoma – irliepaja.lv). Tomēr, par spīti smakām un putekļiem, un tam, ka 2019. gadā gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktie mērījumi parādījuši, ka Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē (LETA)

pēc Liepnieces teiktā gaisa kvalitātes noteiktie normatīvi Liepājā netiek pārsniegti.

Tāpēc programmā paredzēties pasākumi pēc Liepnieces teiktā ir vērsti uz to, lai "saglabātu vai nepasliktinātu gaisa kvalitāti".

Detalizēti ar datiem par dažāda veida piesārņojumu Liepājā, kā arī pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai var iepazīties pašvaldības mājaslapā, sadaļā, kur publicēta gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 90 lappušu apjomā. 

Laikā no gada 12. septembra līdz 13. oktobrim risinājās izstrādātās programmas sabiedriskā apspriešana. Kā redzams no rezultātiem, būtisku ieteikumu un labojumu nav maz, un tos snieguši gan privātpersonas, gan valsts institūcijas un iestādes.

Programmas izstrādātāji norādījuši, ka ieteikumi "ņemti vērā".

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC), piemēram, norādījis, ka 2021. gadā valsts tīkla modernizācijas ietvaros Liepājā uzsākusi darbību jauna pilsētas fona stacija Ganību ielā 106, un uz jaunu vietu – Ezerlīču ielā 1 – pārnesta un pilnīgi modernizēta autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacija. Savukārt esošā autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes  stacija, kas atrodas Kalpaka ielā 34, monitoringu nodrošinās tikai līdz šā gada beigām.

VVD ieteikusi papildināt datu analīzi ar aplēsēm par transporta un mājsaimniecību radītā piesārņojuma apjomu. Pēc VVD ieteikuma programma papildināta arī ar šādu tekstu: "Nodrošināt aktuālu gaisa kvalitātes kontroli un uzraudzību, kas ļauj pilsētai noteikt stingrākus gaisa kvalitātes normatīvus problēmteritorijās, piemēram, ražošanas zonā un

nodrošināt, ka gaisa piesārņojuma rādītāji ir vismaz normatīvu robežās blakus esošajās dzīvojamās zonās.

Šo sistēmu izmantot, nosakot limitus un nosacījumus pilsētas apbūvei un ražošanas attīstībai."

Uz repliku, ka Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā nav mērījumu smakām, kas reizēm ir jūtamas, programmas autori atbild, ka "Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma izstrādāta saskaņā ar Ministru Kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumiem Nr.1290 par gaisa kvalitāti, kuros nav nosacījumi attiecībā uz smakām". Taču VARAM ir norādījusi, ka Pasaules Veselības organizācija ir publiskojusi jaunas gaisa kvalitātes vadlīnijas, kas būtu jāņem vērā. Savukārt Satiksmes ministrija norādījusi uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu, ar ko grozīta 2009. gada Direktīva par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanas  prasību izpildi, kuras nosacījumi spēkā stājās 2021.gada 2.augustā.

Liepājnieks Eduards Fomins, kas piedalījies programmas apspriešanā, ieteicis – lai samazinātu bīstamo vielu emisiju no automašīnām, var optimizēt luksoforu darbību darba dienu nakts laikā (automašīnas lieki nestāvēs krustojumā).

Šie ir tikai daži no ieteikumiem. Ar pilnu sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojumu var iepazīties ŠEIT.

Portāls irliepaja.lv jau rakstīja, ka pērn, 16. janvārī, deputāti Pilsētas attīstības komitejas sēdē pieņēma lēmumu izstrādāt pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2020. – 2024. gadam (tagad: 2021. – 2025.) un uzdeva pašvaldības Vides nodaļai noformulēt darba uzdevumu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas izstrādātājiem.

Kā sēdē sacīja Liepniece, "programmas izstrādei būs vajadzīgs vairāk nekā viens gads". Tāpat būšot jāveic konkrēti mērījumi, lai noteiktu piesārņojuma avotus, kā arī jāprecizē emisiju apjoms, lai varētu izstrādāt programmu, kā uzlabot gaisa kvalitāti Liepājā.

Lēmuma anotācijā bija teikts: "Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un hidrometeoroloģijas centra pieejamo informāciju par gaisa monitoringu Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā ir vērojami atsevišķi cieto daļiņu PM10 un PM2,5, kā arī benz(a)pirēna emisiju pārsniegumu gadījumi, šobrīd gan nepārsniedzot Ministru kabineta [..] noteiktos normatīvus. Tomēr pēdējos gados vērojama neliela pārsniegumu pieauguma tendence. 2019.gadā  bija 11 PM10 pārsniegumu gadījumi, 2018. gadā – 8, savukārt 2017. gadā – 6 (pieļaujami 35 pārsniegumi gadā). Līdz ar to, saskaņā ar VARAM izstrādāto Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas rīcības plānu 2019. – 2030. gadam, Liepājas pilsētas  pašvaldībai uzdots izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu."

Projektu "Liepājas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2020.–2025. gadam izstrāde" finansē Latvijas vides aizsardzības fonds. Projekta kopējās izmaksas ir 88 189,64 eiro, no kurām Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums – 59 653,00 eiro, pašvaldības – 28 536,64 eiro.