Deputāta Ivara Kesenfelda un portāla irliepaja.lv negaidītā vizīte Liepājas dzīvnieku patversmē ar tai sekojošo skandālu, ko patversmi un tās vadītāju Anželu Dolmatovu pret „pāridarītājiem” it kā aizstāvot uzpūta laikraksts „Kurzemes Vārds”, tomēr devusi pozitīvu rezultātu.

Jau nākamajā nedēļā pēc deputāta un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieču vizītes virs suņu krātiņiem tika pielabots jumts, bet nolaistās telpas pēc kāda aculiecinieka teiktā bijušas gluži vai “izlaizītas”. Taču pats labākais – beidzot internetā parādījās arī pārītis sludinājumu par dzīvnieku patversmē ievietotiem suņiem, kuri meklē saimnieku! Kad patversmes saimniecei pirmoreiz tika piedāvāts bez maksas nofotografēt un ievietot portālā visu patversmes dzīvnieku attēlus, lai palīdzētu ātrāk sameklēt tiem mājas, A. Dolmatova strikti atteica, aizbildinoties, ka šāda informācija jau esot patversmes mājas lapā un masu saziņas līdzekļiem viņai nekas nav jādod. „Dzīvnieku aizsardzības likumā” gan teikts pavisam kas cits: „Patversmes īpašnieks nodrošina patversmē uzņemtā dzīvnieka īpašnieka vai turētāja meklēšanu, ievietojot informāciju plašsaziņas līdzekļos”. Patversmes mājas lapā no 27 savus saimniekus gaidošiem suņiem deviņu dzīvnieku „portreti” tik tiešām ir redzami, diemžēl informācija pēdējo reizi atjaunota 23. maijā. Pēc tam, kad vēlreiz apmeklējām patversmi, sarunas ar tās saimnieci bija auglīgākas, un šoreiz izdevās vienoties, ka regulāri fotografēsim patversmes iemītniekus un ievietosim viņu attēlus portālā. Šajā reizē mums laipni atvēlēja nofotografēt divdesmit no 27 suņiem un arī deviņus kaķus, ar kuriem varat iepazīties portāla sadaļā "Galerijas".

Tas gan ir tikai mazumiņš no vēl paveicamā, taču prieks arī par to.

Skaistas vecumdienas
Skumjākais, ka pašvaldība jau desmit gadus dāsni finansē klaiņojošo dzīvnieku izolāciju un aprūpi Liepājā, neredzot un pat nevēloties redzēt, kādos apstākļos šie dzīvnieki tiek turēti un kas patiesībā notiek aiz patversmes izkārtnes. Kad jautāju domes Vides un veselības daļas speciālistei Dacei Liepniecei, vai tiek kontrolēts, kā patversme izlieto pašvaldības naudas līdzekļus, saņēmu atbildi: „Mums ir noslēgts līgums, ar „EKO Kurzeme”, saskaņā ar kuru saņemam dokumentus, uz kuru pamata arī tiek maksāts.” Domei neesot pamata neuzticēties „EKO Kurzeme”, un domes darbiniecēm neesot „jāstaigā līdzi ķērājam” vai „jāskaita astes”.

Tikpat formāla attieksme pret patversmē notiekošo ir arī PVD. Spriežot pēc I. Kesenfeldam atsūtītās atbildes, šās iestādes Dienvidkurzemes pārvaldes amatpersonām ir vienalga, vai dzīvnieki patversmē tiek turēti atbilstoši likumam vai ne. Vēstulē teiktais, ka konstatētas „atsevišķas neatbilstības, kas būtiski neietekmē dzīvnieku veselību un labturību”, nekādi nesaskan ar to, kas rakstīts MK noteikumos “Par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās un kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā”, ka telpās, kurās tur dzīvniekus, grīdas nedrīkst būt slidenas; guļvietām, tāpat kā izmantotajiem paklājiem jābūt ērtiem, tīriem un sausiem; starp sprostiem jānodrošina tāds attālums vai jāizveido šķērssiena, lai dzīvnieki nenonāktu kontaktā viens ar otru; turklāt katram dzīvniekam jānodrošina vismaz piecus kvadrātmetrus liela platība.

Kā pārliecinājās portāls un arī klātesošās PVD inspektores, grīdas bija slapjas un slidenas, bet to, vai suņu būdās samestās lupatas nav slapjas, PVD pārstāves nemaz necentās pārbaudīt. Klajš pārkāpums ir arī tas, ka visos sprostos iemitināti divi, nevis viens dzīvnieks, nerunājot nemaz par to, ka patversmē vietas ir 12 suņiem, bet tobrīd tajā atradās 26! Pieminētie nebūt nav visi pārkāpumi. Ne velti PVD inspektores Aivitas Vītoliņa pirmā reakcija uz redzēto bija daudz emocionālākā, nekā sekojošā atrakstīšanās deputātam I. Kesenfeldam. “Tādos apstākļos suņus turēt nevar,” toreiz portālam atzina A. Vītoliņa, piebilstot: “Mēs dosim laiku, bet, ja nekas nemainīsies, patversme acīmredzot būs jāslēdz. Kādu laiku tā varbūt būs ļoti liela problēma, bet tas vismaz liks pašvaldībai sarosīties.” Satraukta bija arī A. Dolmatova: ”Visu laiku saku, ka te nav piemēroti apstākļi. Šogad pašvaldības pārstāvji nav bijuši, bet pagājušajā un aizpagājušā gadā bija, un zina, kā te ir.”

Tas, ko 29.jūlijā ieraudzījām Liepājas dzīvnieku patversmē, patiešām satrieca – slapju lupatu kaudzes, ūdenī izšķīduši dzīvnieku ekskrementi, sprosti ar sarūsējušām restēm, slapjas grīdas, griesti, sienas. Netīrība, briesmīgais telpu stāvoklis un nabadzība, kas bija jūtama ik uz soļa, tik tiešām radīja asociācijas ar cietumu vai koncentrācijas nometni, kā par patversmi izteicās liepājniece Nataļja Andrejeva, kura vērsās pēc palīdzības pie I. Kesenfelda kā pašvaldības deputāta. Šāds apzīmējums nav pārspīlēts jo vairāk tāpēc, ka vienam patversmes darbiniekam, kurš turklāt nav uz vietas visu laiku, nekādi nav pa spēkam kaut reizi dienā izvest visus nabaga dzīvniekus (27!) svaigā gaisā. Arī brīvprātīgo palīgu pulks nevairojas, tieši otrādi, un, kā portālam atzina, viena no "bijušajām", tas esot tieši patversmes saimnieces attieksmes dēļ.
Savukārt taisnošanās, ka „agrāk tā nekad nav bijis” un „pie visa vainīga spēcīgā lietusgāze”, neiztur kritiku, jo lietus Liepājā līst regulāri. Šaubas radās pat par to, ka patversmes telpas tiek regulāri tīrītas. Kad ieradāmies, pulkstenis bija četri pēcpusdienā, turklāt tā bija viena no trim nedēļas dienām, kad patversme no pulksten 14 līdz 18 atvērta apmeklētājiem, tomēr labu brīdi bijām spiesti gaidīt, līdz durvis atvērsies. Kad tas beidzot notika, netīrās galošās un gumijas cimdos ar slotu rokās pretī stāvēja patversmes vadītāja. Mūs ielaidusi, viņa drudžaini turpināja berzt grīdas un sienas tā sauktajā karantīnas telpā.

To visu redzot, gandrīz vai par ņirgāšanos gribētos nosaukt „EKO Kurzeme” izpilddirektora Andra Karlsona izteikumu: "Uztaisām šiem dzīvniekiem skaistas vecumdienas" (Ilze Lanka, “Kurzemes Vārds”, 2007. 07. XI.)

Saistībā ar Liepājas dzīvnieku patversmi ir daudz neskaidrību un apšaubāmas informācijas, tāpēc portāls rūpīgi sekos līdzi visam, kas tur notiek. Drīzumā publicēsim arī dažus interesantus faktus un ciparus, kā arī iepazīstināsim ar pavisam citādāku dzīvnieku patversmi, ko redzējām tepat netālu, Saldū. Pastāstīsim arī, kā varēja būt Liepājā, ja visus aizvadītos desmit gadus pašvaldības iepirkuma konkursā par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un aprūpi nebūtu viens un tas pats uzvarētājs – SIA „EKO Kurzeme”.

Uzziņa
Domes iepirkuma nolikums paredz:
- jābūt informācijas punktam, kur iespējams paziņot par nepieciešamību izolēt
klaiņojošu dzīvnieku vai savākt un utilizēt dzīvnieka līķi;
- jānodrošina nepieciešamības gadījumā dzīvnieku izķeršana vai līķu savākšana
brīvdienās un svētku dienās, kā arī darba dienās laikā no plkst.17:00 līdz 8:00, nodrošinot
darbinieku ierašanos ne vēlāk kā divu stundu laikā;
- kaķi ķerami tikai un vienīgi īstenojot "noķer-sterilizē-atlaiž" principu. Ietver
posmus kā reāla kaķu kolonijas apzināšana; atkārtoti izbraukumi uz adresi, kamēr izķer
visus kolonijas kaķus, dzīvnieku atlaišanu dzīves vietā pēc sterilizācijas;
- jāpilda visas normatīvo aktu prasības (t.sk. Dzīvnieku aizsardzības likuma; Veterinārmedicīnas likuma; MK noteikumu Nr.407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību" utt.)

No normatīvajos aktos paredzētajiem noteikumiem:
Saimnieka atrašana
- patversmes īpašnieks pēc dzīvnieka ievietošanas patversmē pārbauda dzīvnieka identifikāciju un: ja pēc dzīvnieka identifikācijas datiem ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku, nekavējoties paziņo dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanās vietu;
- ja dzīvnieks nav apzīmēts vai pēc dzīvnieka identifikācijas datiem nav iespējams noteikt tā īpašnieku, nodrošina patversmē uzņemtā dzīvnieka īpašnieka vai turētāja meklēšanu, ievietojot informāciju plašsaziņas līdzekļos, kā arī izvērtē plašsaziņas līdzekļos ievietoto informāciju par meklējamiem dzīvniekiem. Ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast
dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, patversmes īpašniekam ir tiesības dzīvnieku atdot īpašumā citai personai, paturēt patversmē, nodot turēšanā citai patversmei vai eitanazēt.
- patversmes īpašnieks drīkst atdot suni citai personai tikai tad, ja suns ir apzīmēts un reģistrēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību. Apzīmēšanas un reģistrācijas prasību nepiemēro sunim, ko nodod citai patversmei.
Telpas
- attiecīgās sugas dzīvnieku fizioloģiskajām un zoopsiholoģiskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus un aizsardzību pret dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos;
- sienas ir gludas, tīrāmas, mazgājamas un dezinficējamas; grīdas ir gludas, izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem, tīrāmas, mazgājamas, dezinficējamas un nav slidenas;
- dzīvniekam iekārto ērtu, tīru un sausu guļamvietu. Izmantotie paklāji ir tīri, sausi un apstrādāti pret parazītiem;
- dzīvnieku kopšanai un aprūpei izmantojamais aprīkojums ir viegli tīrāms un dezinficējams;
- dzīvnieka turēšanai paredzētais sprosts ir aprīkots ar guļamvietu, numurēts, izturīgs pret mehāniskiem, ķīmiskiem bojājumiem, izgatavots no nerūsējoša un dzīvnieku veselībai nekaitīga materiāla, aprīkots ar plāksnīti, kurā norādīta informācija par dzīvnieku;
- ja suni tur sprostā, starp atsevišķiem sprostiem nodrošina tādu attālumu vai izveido šķērssienu, lai dzīvnieki nenonāktu kontaktā viens ar otru;
- turot suni sprostā vai telpā, tam nodrošina vismaz piecus kvadrātmetrus lielu platību;
- traukus, ko izmanto dzīvnieku dzirdināšanai un ēdināšanai, mazgā katru dienu; ja dzīvnieku barošanai nelieto sauso barību, traukus, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai, mazgā pēc katras ēdienreizes.
Aprūpe:
- vismaz vienu kopēju uz 20 suņiem un vismaz vienu kopēju uz 30 kaķiem;
- dzīvnieku kopēju apmācību higiēnas, dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, ko veic veterinārārsts. Dzīvnieku kopējs ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar dzīvnieku labturības prasībām;
- dzīvnieku kopējs katru dienu pārbauda dzīvniekus un informē patversmes vai viesnīcas īpašnieku par pārmaiņām dzīvnieka uzvedībā un veselībā;
- patversmes īpašnieks par dzīvnieka ievietošanu patversmē ziņo praktizējošam veterinārārstam un nodrošina, ka 72 stundu laikā pēc ievietošanas patversmē dzīvnieks tiek klīniski izmeklēts;
- nodrošina veterinārmedicīnisko aprūpi, nepieļaujot dzīvnieka ciešanas;
- identitātes numurs; attiecīgā praktizējošā veterinārārsta vārds un uzvārds.
Uzskaite
- patversmē iekārto un uztur vienotu dzīvnieku reģistru. Informāciju par dzīvnieku reģistrā glabā trīs gadus pēc dzīvnieka uzņemšanas patversmē. Reģistrā iekļauj šādu informāciju: dzīvnieka uzņemšanas datums un laiks; persona, kura nodod dzīvnieku patversmē (vārds, uzvārds), vai ziņas par apstākļiem, kādos dzīvnieks ir paņemts (vieta, datums, situācijas raksturojums); dzīvniekam piešķirtais kārtas numurs patversmē;  dzīvnieka suga; dzīvnieka vārds un mikroshēmā, tetovējumā vai gredzenā (putniem) norādītais identitātes numurs (ja ir); dzīvnieka apraksts (dzimums, vecums, šķirne, krāsa un īpašās pazīmes); dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas datums un rezultāti; dzīvniekam veiktā ārstēšana un lietotie medikamenti; dzīvniekam veiktās vakcinācijas, apstrāde pret iekšējiem un ārējiem parazītiem; dzīvniekam veiktās ķirurģiskās manipulācijas (arī sterilizācija); ziņas par personu, kurai dzīvnieks atdots: fiziskās personas vārds, uzvārds, deklarētās dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs; juridiskās personas veids, nosaukums, reģistrācijas
numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs; dzīvnieka eitanāzijas pamatojums un datums; atdotajam sunim implantētajā mikroshēmā norādītais identitātes numurs; attiecīgā praktizējošā veterinārārsta vārds un uzvārds.