Pašvaldības rīkotā diskusija saistībā ar tās īstenoto programmu "Noķer, sterilizē, atlaiž" bija pirmais solis ceļā uz Liepājas kaķu draugu sabiedrības izglītošanu. Vismaz daži šīs sabiedrības pārstāvji, šķiet, diskusijas laikā guva jaunas atziņas par to, ko šajā jautājumā saka likumi un kādi ir noteikumi tieši Liepājā (arī portāls irliepaja.lv centīsies iepazīstināt un atgādināt tos).


Taču, šķiet, nekļūdīšos, ja teikšu, ka informāciju pārdomām un turpmākai rīcībai guva arī programmas "Noķer, sterilizē, atlaiž" īstenotāji, proti, pašvaldības Vides nodaļa (vadītāja Dace Liepniece), kas to dara jau 12 gadus, kopš 2008. gada.


Diskusijā uzaicinātā autoritāte – Lita Konopore, veterinārārste ar starptautisku pieredzi – kliedēja jebkādas šaubas, ka tieši "Noķer, sterilizē, atlaiž" prakse pasaulē atzīta par vienīgo pareizo un efektīvo – to apliecina vairāki desmiti autoritatīvu pētījumu, piemēram, Čikāgā septiņu gadu laikā tā izdevies samazināt kaķu koloniju par 55%. Tikai sterilizējot bezsaimnieku kaķus iespējams novērst to nekontrolētu vairošanos, un, izrādās, kaķi ir īpaši vaislīga suga – pēc Konopores sacītā


viens pāris septiņu gadu laikā spēj radīt 370 – 420 000 kaķu lielu koloniju!


Sterilizēšana arī ļauj ierobežot kaķu infekcijas slimību izplatību dzīvnieku vidū un citu smagu infekciju pārnešanu uz cilvēku sabiedrību. Diemžēl kaķu infekcijas slimības (hlamidioze, Herpes vīruss, kalicivīruss) nav ārstējamas, tāpēc, ka atzina Konopore, žēlojot vienu slimu kaķēnu, slimībai un līdz ar to pāragrai nāvei tiek nolemti arī citi.


Pēdējo sešu gadu laikā pašvaldības finansētajā programmā gadā vidēji sterilizēti 670 dzīvnieki (2017. gadā – 986, 2018. gadā – 659, 2019. gadā – 577). Ar šiem cipariem pašvaldības Vides nodaļa iepazīstināja diskusijas dalībniekus. Publiski netika nosauktas summas, cik tas izmaksājis (kā portāls noskaidroja domē, tie ir 20 000 eiro gadā), kā arī – cik procenti tas ir no visas pilsētas bezsaimnieku kaķu populācijas. Taču tieši tas ir pats svarīgākais rādītājs, kas atklāj, vai akcija bijusi efektīva un vai nauda tikusi izlietota lietderīgi, uzsvēra Konopore. Pēc viņas sacītā, programma tiek uzskatīta par efektīvu, ja tā mazina kaķu skaitu, bet tas notiek vienīgi tajā gadījumā, ja tiek sterilizēti vismaz 70% vietējās bezsaimnieku kaķu populācijas! Vai Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas īstenotā programma sasniedz šo rādītāju? Tādu ziņu nav – kā portālam irliepaja.lv atbildēja Liepājas domes Vides nodaļa, "kaķu koloniju skaitu un lielumu nav iespējams noteikt."


Tas nozīmē tikai to, ka neviens arī nevar pateikt, vai sterilizācijas programmai atvēlētais budžets ir pietiekams un vai vispār programma Liepājā darbojas efektīvi! Jo, kā uzsvēra Konopore, pat, ja programmas ietvaros tiek sterilizēta puse esošās kaķu populācijas (50%), rezultāta nebūs. Vēl vairāk –


faktiski būs panākts pat pretējs efekts, nevis kaķu skaita samazināšanās, bet palielināšanās!


Kā tas var būt? Kā skaidroja pieredzējusī veterinārārste, tas saistīts ar konkurences mazināšanos kaķu kolonijā, kas tiem ļauj labāk baroties un attiecīgi – vairoties.