Dome neatbalsta deputātes Elitas Kosakas izteikto ierosinājumu pašvaldībai iegādāties laboratoriju, kurā būtu iespējams operatīvi noteikt gaisa piesārņojumu pilsētā.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), "Rietumu Radio" Kosakas ierosinājumu nodēvēja par populistisku, norādot uz lielajām investīcijām, kas laboratorijas iegādei būtu nepieciešamas, raksta LETA.

"Latvija nav tik liela valsts, lai varētu atļauties katrā pilsētā izveidot šādu laboratoriju," sacīja Ansiņš. Viņš uzskata, ka viena uzņēmuma – "Liepājas metalurga" – dēļ šādu laboratoriju iegādāties nav lietderīgi un vairākkārt norādīja uz smaku mērīšanas iekārtu augstajām izmaksām.

Arī Valsts Vides dienesta Liepājas reģionālā vides pārvaldes vadītāja Ingrīda Sotņikova uzsvēra, ka šādas laboratorijas izveide izmaksātu ļoti dārgi. Kā atzina pārvaldes vadītāja, kad "smaku laboratoriju" iegādājās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tad "runa bija par ļoti lielām summām". Aptuvenas laboratorijas izveides izmaksas ne Ansiņš, ne Sotņiķova nevarēja nosaukt.

Kā "Rietumu Radio" iepriekš atzina Kosaka, situācijā, kad pilsētā vairāku mēnešu periodā vērojams gaisa piesārņojums, šādai laboratorijai Liepājā ir jābūt, lai "operatīvi noteiktu gaisa piesārņojumu un operatīvi konstatētu, ir vai nav pārkāpums". Kā uzskata Kosaka, gaidot, kamēr atbrauks speciālisti no citām laboratorijām, "viss jau būs beidzies un nekādus pierādījumus vides piesārņojumam nevarēs gūt".

Šādas laboratorijas iegādei, kā sacīja deputāte, varētu izmantot līdzekļus, ko pašvaldība saņem no dabas resursu nodokļa. Kosaka noskaidrojusi, ka pērn pašvaldība tādā veidā saņēmusi nepilnus 50 000 latu. Viņa gan nevarēja pateikt, vai ar šādu naudas summu laboratorijas iegādei pietiktu.

Deputāte arī norāda, ka ražošanas uzņēmumu un Liepājas iedzīvotāju interesēm ir jābūt sabalansētām. "Cilvēku veselība tomēr ir primārais jautājums," piebilda Kosaka.

Kā ziņots, smaku mērījumu rezultāti uzņēmuma "Liepājas metalurgs" teritorijā uzrādījuši dažādu vielu klātbūtni, taču, lai noskaidrotu, vai šo vielu koncentrācija gaisā pārsniedz pieļaujamo robežlielumu, vēl jāveic kvantitatīvie mērījumi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijas vadošais analītiķis Viktors Žilinskis aģentūru LETA informēja, ka mērījumos konstatēti dažādi gaistošie savienojumi, piemēram, benzols, etilbenzols, stirols, tolulols, ksilols u.c. vielas. Šādi gaistošie organiskie savienojumi faktiski atrodami visās pilsētās, un to kaitīgums atkarīgs no vielas koncentrācijas gaisā.