Oktobrim noslēdzoties, Izglītības pārvalde apkopojusi secinājumus, kas radušies, skolām izvērtējot audzēkņu pēdējo gadu sekmības rādītājus visos vidusskolas klašu posmos.

Kā pastāstīja pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere, tas ļauj novērtēt katra skolēna sekmes, sākot no 10.klases līdz 12.klasei.

"Nosacīti varam teikt, ka rezultāti, kādi ir visā vidusskolas posmā, atspoguļojas arī centralizētajos eksāmenos, beidzot vidusskolu."

Pārvaldes vadītājas vietniece Inta Budriķe ir veikusi analīzi latviešu valodā un matemātikā, kas ir visvienkāršāk salīdzināmie rādītāji.

Kā zināms, šogad tieši matemātikas eksāmena rezultāti bija zemi un vidēji.

"Skatoties cauri visiem vidusskolas posmiem, patiesībā šādam rezultātam varējām gatavoties, ir ļoti minimāls to skolēnu skaits, kuriem ir bijis augstāks vai zemāks rezultāts [nekā gala eksāmenā] vienā vai otrā vidusskolas klasē," atzīst pārvaldes vadītāja.

Par apmēram 10% zemāki rādītāji centralizētajā latviešu valodas eksāmenā ir mazākumtautību skolām, kas skaidrojams ar nepietiekamu stundu skaitu.

"Ja mums ir 3 – 4 latviešu valodas stundas nedēļā, tad mazākumtautību skolās tās ir tikai 2 – 3. Uzlabojamas ir arī pedagogu latviešu valodas prasmes šajās skolās, piemēram, 12.vidusskola to jau dara, piedāvājot saviem pedagogiem latviešu valodas kursus."

Kāpēc ir tik slikti rezultāti matemātikā? Kristīne Niedre-Lathere ir pārliecināta, ka viens no iemesliem ir to sarežģītības pakāpe, kas ar katru gadu pieaug.

"Par to ir jārunā ar Valsts izglītības satura centru, jo mēs redzam, ka rezultāti krītas ne tikai vienā konkrētā pašvaldībā, bet visā Latvijā. Tas nozīmē, ka kaut kāda vaina ir pašā sistēmā."

Situāciju varētu uzlabot kompetencēs balstītais mācību saturs, kas skolās jāievieš ar nākamo mācību gadu, taču tas neattieksies uz nākamajiem 12.klašu beidzējiem. Izņēmums ir ģimnāzija, 15.vidusskola (arī bērnudārzs "Saulīte"), kas jau šobrīd aprobē šo metodi.

Tas, ko šobrīd, negaidot nākamo mācību gadu, var darīt skolas un skolotāju metodiskās apvienības, ir būtiski uzlabot skolēnu... lasītprasmi, uzskata Niedre-Lathere.

"Ja runa ir par matemātikas un latviešu valodas eksāmenu, tad viennozīmīgi tas ir teksta uzdevuma lasīšana un lasītā izprašana, kas balstās uz lasītprasmi. Arī kritiskā, analītiskā domāšana, kas nepieciešama, risinot teksta un nestandarta uzdevumus."

Reizē ar lasītprasmi noteikti jāuzlabo arī klausīšanās prasme, turklāt ne tikai skolēniem, veicot konkrētos uzdevumus, bet arī skolotājiem, klausoties citu pedagogu sniegtos stundu vērtējumus. Tā ir nepieciešamā atgriezeniskā saite skolotāju ikdienas darbā, kas ir tikpat svarīga kā mācību procesa plānošana starp dažādu priekšmetu skolotājiem, vienam otru papildinot mācību stundā, uzskata Niedre-Lathere.

Sekmības uzlabošanai veicamos uzdevumus skolas ir iestrādājušas savos gada plānos, saka pārvaldes vadītāja. Taču vēl viena nianse, kas, iespējams, ietekmē eksāmenu rezultātus ir motivācijas trūkums skolēniem.

"Skolēnu mērķis ir tikai nokārtot eksāmenu, jo augstskolās ir maz budžeta vietu, tāpēc daudzi orientējas uz maksas grupām, kur centralizēto eksāmenu vērtējumi netiek ņemti vērā".