Pirms astoņdesmit septiņiem gadiem, 1934. gada maijā, Liepājā uz neatgriešanos slēdza otro lasītāko un populārāko dienas laikrakstu "Strādnieku Avīze". Avīzes mūžs aprāvās ne jau bankrota, kara, ugunsposta vai izdevēju maiņas dēļ – tā izdošanu apturēja autokrāta K. Ulmaņa un Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Aizsargu organizētais Valsts apvērsums.


Laikraksta pirmais numurs pie Liepājas lasītājiem bija devies 1919. gada 6. februārī. Redakcijas adrese  –  pilsētas domes nams Lielā ielā, lai gan oficiāli tā redakcija atradās Stendera ielā 5 un laikraktu drukāja "Ļibavskii Vestņik" tipogrāfijā Julianes ielā 40, tagad F. Brīvzemnieka iela.


Jau ar pirmo numuru bija saprotams, ka


tā sauktajai pilsoniskajai Liepājas sabiedrībai un "Kurzemes Vārdam" būs jārēķinās ar nemieru un nopietnas opozīcijas klātbūtni.

Tobrīd Latvijas sociāldemokrātiskās (mazinieku) partijas Liepājas ogranizācija bija spoži uzvarējusi pašvaldību vēlēšanās, un avīzes galvenais redaktors Ansis Rudevics (1890. – 1974.) avīzes pirmajā numurā rakstīja: "Mūsu partija uzvarējusi Liepājas pilsētas domes vēlēšanās. Ar to viņa uzvēla sevīm smagu atbildības nastu vēlētāju priekšā. Ka šajā darbā mūs negaida lauri, to sapratīs katrs apzinīgs strādnieks. Mēs esam izbriduši posta un ciešanu lāmas, turot augstu strādniecības cīņas karogu. Kur pretī pilsoniskā prese attīstījusies pavisam citos apstākļos. Viņas galvenais mērķis nekad nav bijis kādas noteiktas idejas aizstāvēšana, bet peļņa un piemērošanās apstākļiem".


"Strādnieku Avīze" visu pastāvēšanas laiku asi konfliktēja ar "Kurzemes Vārdu"un visai bieži pirmajam redaktoram  Ansim Rudevicam, vēlāk K. Ozoliņam, O. Krikmanim un pēdējam – Jānim Dreimanim – nācās algot "zicredaktorus", kas formāli parakstīja izdotos numurus un tiesā uzņēmās atbildību par publicēto saturu. Kā nu kuro reizi apgalaltiesa lēma, bet bieži vien Liepājas pilsoņu goda un cieņas aizskāruns zicredaktoram "maksāja" līdz divām nedēļām Dārza ielā (tur atradās cietums) vai arī naudas sods no 20 līdz 40 Ls.  Visbiežāk avīzei nācās prāvoties ar "Kurzemes Vārdu".


Liepājas sociāldemokrātu izdoto "Strādnieku Avīzi" bruņotas aizsargu patruļas slēdza 16. maijā, pamatojoteis uz Ulmaņa iekšlietu ministra Bērziņa rīkojumu.


Avīze izdzīvoja par vienu numuru ilgāk kā Rīgas kreisās preses "pīlārs" "Sociāldemokrāts".


Kopš šī datuma brīvos, demokrātiskos preses izdevumus liepājnieki varēja atkal lasīt tikai pēc 56 gadiem.