1919. gada 18. novembris bija otrdiena. Nupat kā bija rimušas kaujas Troņmantnieka birzes un visas Cietokšna kanāla un nocietinājumu līnijā, raksta vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.

Vēl kūpēja angļu flotes lielgabalu aizdedzināto Brēdiķu un Drukmeijera muižiņu laidari. 17.novembrī ar militāru godu, piedaloties lielam liepājnieku pulkam, tika apbērēti pulkvežleitnanti Vitants un Kara Ostas komandants Radziņš, un ap divdesmit kareivji, krituši 14.novembra kaujā. Taču Liepājas tai laikā iznākušie laikraksti "Kurzemes Vārds" un "Strādnieku Avīze" jau aicināja cienīgi atzīmēt pirmo Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu.

Tā Andrejs Bērziņš, Lejaskurzemes apgabala priekšnieks abos laikrakstos publicējis uzsaukumu šajā dienā visām iestādēm, fabrikām, kā arī veikaliem pārtraukt darbu sakarā ar svētku dienu.

Liepājas kara komandants, leitnants Misiņš parakstījis rīkojumu – "Šodien, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā izrīkojumi laika ziņā nav aprobežoti. Biedrības, klubi, viesnīcas un pirmās šķiras restorācijas var būt atvērtas pēc vēlēšanās, satiksme uz ielām var notikt visu nakti".

To nekavējoties izmantoja lepnākās viesnīcas, Romas, Hamburgas, bet visskaļāk – Pēterburgas, kurā nupat kā bija sācis saimniekot latvietis Zelmans, uzsaucot brangas vakariņas nacionālās armijas virsniekiem un britu flotes komandieriem.

Liepājas Skatuves biedrība bijušajā vācu, tagad pilsētas teātrī, 18.novembrī pulksten 7 vakarā pieteica uzreiz divus sarīkojumus – svinīgu vakaru ar politiskiem priekšlasījumiem, solo gabaliem, bet noslēgumā teātra gabalu. Pēdējais bija "līdz šim neredzēts uzvedums, simbolisks ciešanu un gaidu fons "Saules atgriešanās" divos cēlienos no A. Vaidavieša. Darbojas svētku bufete pie pilna galda.

Kino bilžu iestādījums "U.T." Graudu ielā 35 caur abām avīzēm paziņo, ka ar lielām grūtībām un izdevumiem publikai par prieku izdevies atgādāt lielisko Basermaņa filmu "Brāļi un Farden", kā arī teātri piecos cēlienos "Viņas peldu lellīte". P. S. : "U. T." gan atvainojas, ka sakarā ar kara spaidiem ir spiesti pacelt kulturēlo izpriecu cenas.

Arī Liepājas Biržas komitejas zālē Zēģeru laukumā, kurā latviešu mēle līdz šim skaitījusies nepiedienīga, šajā vakarā balles zālē iedegta lielā kristālu lustra. "Strādnieku Avīze" par to gan ironizē – rēderiem un spīķeru turētājiem kumoss, ko gādājušie Bermonta prūšiem, pašiem vien būs jānokopj, bet ko uzdzert kungiem jau atradīšoties.

Jā, pirmais gads Latvijas un Liepājas vēsturē bija noslēdzies. Pilns ikdienas grūtību, traģisma un varonības gads. Un pilns nākotnes cerību Neatkarīgā Latvijā.