Pēc veiktā monitoringa skolās, tostarp Liepājā, Tiesībsarga birojs izvirzījis vairākus priekšlikumus, viens no tiem ir palielināt valsts uzraudzību mazākumtautību izglītības iestādēs.

Tiesībsargs rosina palielināt valsts uzraudzību mazākumtautību skolās valsts valodas lietojumam, izglītības procesa kvalitātei, šodien tiesībsarga konferencē informēja biroja Tiesiskās vienlīdzības nodaļas juriskonsulte Anete Ilves.

Vēl viens no piedāvātajiem priekšlikumiem bija noteikt normatīvajos aktos, ka vidējā izglītība skolēniem, kuri konkrētu laika posmu ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, ir tikai valsts valodā. Tādējādi vidējā izglītība valsts valodā nebūtu vienīgi tiem jauniešiem, kuri tikko iebraukuši Latvijā un nepārzina valsts valodu.

Tāpat Ilves sacīja, ka nepieciešami valsts valodas kursi skolotājiem latviešu valodas lietojuma uzlabošanai. Savukārt skolotājiem, kuri nepārzina valsts valodu, nav vietas Latvijas izglītības sistēmā. Izņēmums esot vienīgi ārvalstu viesskolotāji. Veiktais monitorings parādījis, ka atsevišķu skolotāju valsts valodas zināšanu līmenis ir nepietiekams.

Tiesībsarga konferences pirmās tēmas "Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija. Izvērtējums un priekšlikumi" izpētei Tiesībsarga birojs veica skolu monitoringus Rīgā un reģionos, lai noskaidrotu, kā tiek īstenota bilingvālā izglītība, un vai tā sekmē skolēnu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Izpētes gaitā tika intervēti 49 skolu direktori, klātienē novērotas 215 mācību stundas un aptaujāti 3272 skolēni. Monitoringa laikā apmeklētas 49 mazākumtautību skolas, no tām – 33 Rīgā, bet pārējās Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā.

Monitoringa mērķis bija noskaidrot faktisko situāciju izglītības iestādēs un izstrādāt priekšlikumus izglītības sistēmas uzlabošanai, trūkumu novēršanai.

Izpētes laikā novērots, ka katrā vecuma grupā – 6., 9. un 12.klase – ir dažāds skolēnu valsts valodas zināšanu līmenis. Ilvess norādīja uz novēroto cēloņsakarība starp skolas administrācijas, skolotāju nostāju pret valsts valodas nepieciešamību un bērnu valsts valodas zināšanu līmeni.

Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja, ka kontroli par mācību programmas īstenošanu, tostarp bilingvālās metodikas pielietošanu, veic skolas administrācija, novērojot stundas, bet atsevišķos gadījumos skolotāji nezināja, kurā valodā mācību priekšmets bija jāvada, proti, valsts, mazākumtautību vai bilingvāli.

Secināts arī, ka olimpiādes, konkursi un valsts pārbaudes darbi motivē valsts valodas padziļinātu apguvi. Tāpat to sekmē mācību līdzekļi valsts valodā bilingvālās izglītības stundās.

Veiktajā aptaujā secināts, ka 65% gadījumu informācija par stundā izmantoto valodu saskanējusi ar izglītības programmā norādīto, bet 8% mācību stundu tāpat tikusi izmantota vairāk, nekā noteikts mācību programmā.

77% skolēnu norādījuši, ka viegli saprot nodarbībās saturu valsts valodā. Lūgti novērtēt savas latviešu valodas zināšanas, 50% skolēnu tās vērtējuši kā labas. Tikmēr 11% atzinuši, ka viņiem ir ļoti labas zināšanas, bet 33% – viduvējas. Tikai 5% skolēnu domā, ka viņu valodas zināšanas ir vājas, bet 1% – ļoti vājas.

Tāpat skolēniem tika vaicāts par to, kurus priekšmetus gribētu mācīties valsts valodā, un ceturtdaļa norādījusi, ka visus, bet 35% – nevienu. Lai arī 40% bija norādījuši, ka dažus priekšmetus vēlas apgūt latviešu valodā, bet 17,5% vēlas valsts valodā mācīties tikai mācību priekšmetu "Latviešu valoda".

Tikmēr jautājumā par to, kādā valodā notiek svētku pasākumi skolā, izteikts vairākums jeb 64% norādījuši, ka abās valodās, bet 20% – latviešu valodā, savukārt 16% – citā valodā.

Tikmēr pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktajā pētījumā "Sabiedrības viedoklis par bilingvālās izglītības lomu integrācijas sekmēšanā" rezultāti liecina, – 15% pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka "bilingvālā izglītība ļauj vienlaicīgi apgūt mācību priekšmetu un valodu", bet 24% drīzāk tam piekrīt. Tikmēr par to, ka bilingvālā izglītība traucē pilnvērtīgu priekšmeta un valodas apguvi, pārliecināti ir 27% respondentu, bet 21% tam drīzāk piekrīt.

Lielāka respondentu daļa domā, ka bilingvālā izglītība skolēniem no mazākumtautību skolām kavē sasniegt labākus rezultātus centralizētajos eksāmenos, nevis palīdz sasniegt labākus rezultātus.

Tikmēr izteikts vairākums jeb 63% ir pārliecināti, ka darba tirgū Latvijā konkurētspējīgāki ir tie cilvēki, kuri labi zina gan latviešu, gan krievu valodu. To, ka "nākotnē mācībām skolās, kas nav privātās izglītības iestādes, Latvijā nav jābūt tikai valsts valodā" pilnībā pārliecināti 46% aptaujāto, bet šim apgalvojuma drīzāk piekrīt vēl 19% respondentu.

Pētījums tika veikts šā gada novembrī, un tajā kopumā piedalījās 407 respondenti. Mērķauditorija bija 18–30 gadus veci iedzīvotāji visā Latvijā, kuri paši patlaban mācās vai ir mācījušies bilingvāli, kā arī šādu bērnu vecāki.